Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zvaniņi, kas klusām iezvanījās pāris mēnešus atpakaļ, nupat pārvērtušies zvanu koncertā un ir jābūt ļoti īpašai galvaskausa konstrukcijai, lai izliktos neko nedzirdam.

Uzbrukums Latvijas bankām nebūt nebija nejaušība vai vietējo amatpersonu nolaidība, - ir sācies pilna mēroga tirdzniecības karš, kurā ASV cīnās ar augošo Ķīnas ietekmi, bet visādi sīki Eiropas gariņi kā Makrons vai Merkele vispār netiek ņemti vērā, jo likmes augošajos Āzijas tirgos ir pavisam citas. Arī domāšanas mērogi ir pilnīgi citi, tāpēc ne vienmēr ir iespējams saprast notiekošā jēgu, it īpaši, ja LV sabiedriskie mediji visas norises apskata no sava ciņa perspektīvas.

Ir skaidri jāsaprot, ka ASV tāpat kā jebkurai lielvarai nav draugu un sabiedroto, bet tikai īslaicīgi satelīti un intereses. Un, tikai saprotot šīs intereses un publiski apspriežot šīs tēmas, Latvija var mēģināt ar iespējami mazākiem zaudējumiem izslīdēt no šīm dinozauru cīņām.

ASV prioritāte Nr.1 - uzlabot savu finansiālo stāvokli, liekot kapitāliem bēgt uz drošu ostu. Tam der karš vai kara draudi - Ziemeļkorejas epopeja, Tuvo Austrumu ekskalācija, oranžā revolūcija Armēnijā, Latvijas sīko "mazgātāju" piespiedu pārvietošana uz Delaveru (sīkums, bet patīkami).

ASV prioritāte Nr. 2 - apkarot Ķīnas, Irānas un Krievijas ietekmi Tuvajos Austrumos, lai kontrolētu sauszemes tirdzniecības ceļus no Ķīnas uz Eiropu un Tuvajiem Austrumiem.. Šis pasākums izskatās zaudēts, bet jāsaprot, ka ASV atrodas ļoti tālu no ES un Tuvajiem Austrumiem, tāpēc nenākas cerēt uz lielu izvēlību līdzekļos - ja būs nepieciešams jauns haoss, tad tur var uzsprāgt džihadistu aktivizēta kodoliekārta vai kas līdzīgs.

To netieši apstiprina kārtējais nesankcionētais Izraēlas aviācijas uzbrukums Sīrijas objektiem.

Jo cīņa ar Ķīnu ir arī cīņa ar Krieviju, kura kontrolē Ziemeļu jūras ceļu un lielu posmu no Ķīnas sauszemes tranzīta. Tāpēc arī šīs sankcijas, haosa zonas veidošana - Ukraina, Armēnija, Tuvie Austrumi - un presings, ko ASV realizē Vidusāzijas reģionā (sk. Kazahstānas šantāža ar bloķētiem aktīviem).

Kāda ir Latvijas vieta šajās globālajās norises?

Pirmkārt, kā vieta, kur sakraut ieročus un iekārtot bāzes. Otrkārt, kā korķis ES un Krievijas attiecībās un tirdzniecībā.

Tāpēc apzināti un ilgstoši tiek bojātas starpvalstu attiecības ar Krieviju, sākot no Latvijai pilnīgi neizdevīgajām tirdzniecības sankcijām un uzturēšanās atļauju politikas maiņas, tranzīta problēmu izraisīšanas (sk. Magones lieta) un finanšu plūsmu apciršanas. Arī Latvijas attiecības ar Ķīnu netiek veidotas skaidri un saprotami, bet nemitīgu dalailamas vizīšu ēnā un, atskatoties uz Lielo Brāli.

Latvija ir nonākusi ģeopolitiskā izolācijā bez manevra iespējas, kurā nespēj lietderīgi izmantot savu ģeogrāfisko stāvokli daudzu politisko ierobežojumu dēļ. Mūs izmanto "izdedzinātās zemes" taktikā, apcērtot tranzītu un finanšu plūsmas, atkārtojot Ukrainas un Moldovas praksi, kas, protams, ir izdevīgi lielajiem spēlētājiem, bet absolūti postoši mums. Tāpat jāapzinās, ka, sākoties pilna mēroga tirdzniecības karam, tiks atmesti diplomātijas smalkumi un iepriekš pašsaprotamās diplomātiskās normas, aizstājot to ar lidmašīnu bāzes kuģu diplomātiju un stiprākā tiesībām.

Jau šobrīd vērojam situācijas, kad ANO sankcijas uzbrukumiem suverēnām valstīm vairs nav vajadzīgas un pašreizējā Latvijas "elite" tuvredzīgi atbalsta pēckara starptautisko attiecību sistēmas sabrukumu, cerot uz NATO atbalstu. Šāda politika ir pilnīgi bezatbildīga, jo var tikt pavērsta pret Latviju, it īpaši šajos ārkārtīgi labilajos ģeopolitiskās tektonikas izmaiņu laikos. Turklāt šī "elite" dekādēm nav bijusi spējīga radīt valsts attīstības koncepciju, kas ir īpaši svarīgi šobrīd, skaidri apzinoties, ka varam palikt Eirāzijas ietekmes zonā, vājinoties ES un nostiprinoties Ķīnai.

Kādai būtu jābūt Latvijas reālpolitikai?

Latvija izdzīvos kā neitrāla valsts, izmantojot savas ģeogrāfiskās priekšrocības visos virzienos. Ir laiks bezkaislīgi paņemt rokā kalkulatoru un sarēķināt ieguvumus un zaudējumus, esot ES un NATO. Latvijai ir laiks beigt strādāt kā dzemdību namam un profvidusskolai attīstītās Eiropas vajadzībām - mēs neesam inkubators, bet valsts ar savām interesēm.

Latvijai ir laiks beigt iekārtot kara bāzes, bet sākt veidot industriālos parkus, kā to dara kaimiņi Baltkrievijā. Latvijai ir laiks, pats pēdējais laiks sākt nodarboties ar savām, nevis svešu lielvaru lietām. Un pie varas šobrīd esošie eirokrāti to noteikti nedarīs. Tas ir mūsu kopējais darbs, kurš sāksies 6. oktobrī.

Novērtē šo rakstu:

142
27

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...