Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Dainis Īvāns
04.05.2020.
Komentāri (72)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā ar prezidenta Valda Zatlera svētību parādījās 2011. gadā, nomainīdams agrāko neveiklo un pat maldinošo – "Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena".

Pasludināšana un atjaunošana

2011. gadā mainītais 4. maija svētku nosaukums nav mazsvarīgs sīkums Latvijas valsts pastāvēšanā. Tas bija un ir nostājas, pozīcijas, pašcieņas jautājums. Tur jau tā sāls, ka pirms 30 gadiem ar ierosinājumu Latvijas Tautas frontes (LTF) izstrādāto deklarāciju tikai "pasludināt", bet nepieņemt kā konstitucionālu dokumentu uzstājās arī Latvijas brīvības pretinieki!

Šādu priekšlikumu vēsturiskajā sēdē izvirzīja deputāts un pareizticīgo mācītājs Ivans Zotovs. Būdams baznīcas kalps, viņš gan neuzdrošinājās atklāti pievienoties padomju militāristu un interfrontistu frakcijai "Līdztiesība", kas balsojumu boikotēja, tomēr ar savu "atturēšanos" mēģināja cilvēkos sēt bailes un neizlēmību.

Par spīti pretspēku viltum un iebiedēšanai 1990. gada 4. maijā 138 Latvijas PSR Augstākajā padomē ievēlētie deputāti no 201 deputāta kopskaita nevis kaut ko "pasludināja", bet nepārprotami atjaunoja 1918. gada 18. novembrī dibināto un 1940. gadā okupēto Latvijas Republiku.

Par četrām balsīm pārsniegtais divu trešdaļu vairākums ļāva atbilstoši pašas Maskavas uzspiestajai Latvijas PSR Konstitūcijai, atbilstoši nevardarbīgas, parlamentāras cīņas principiem no padomju Latvijas atvadīties uz mūžiem.

No Latvijas PSR uz Latvijas Republiku

Lai neatkarības atjaunotājiem nekad nebūtu sevi jādēvē par Latvijas PSR deputātiem, no Augstākās padomes nama fasādes jau 4. maijā tika noņemta un okupācijas pagātnei nodota Latvijas PSR Augstākās padomes divvalodu izkārtne.

Liels bija bijušo deputātu pārsteigums, pavisam nesen uzklausot Rīgas domes Pieminekļu padomes aizrādījumu, ka "vēsturiskās patiesības" vārdā neatkarības trīsdesmitgades piemiņas plāksnē atkal būtu rakstāms, ka šo valsti atjaunoja nevis Latvijas Republikas, bet gan Latvijas PSR Augstākās padomes deputāti. Tātad Vilis Lācis, Augusts Kirhenšteins un citi?

Par laimi, Saeimas nama apķēpāšanu ar Latvijas PSR vārdu neatbalstīja arī pašreizējā Latvijas parlamenta vadība. Īstā patiesība jau ir tāda, ka 1990. gada 4. maijā, sabrūkot piecdesmit gadus izmelotai Latvijas PSR, pagaistot Latvijas PSR deputāta jēdzienam, izveidojās gluži vai pirms 100 gadiem sasauktajai Latvijas Satversmes sapulcei līdzīgs pārejas parlaments ar ļoti līdzīgu misiju un funkcijām. Pirmo kaut kādā veidā saistīt ar Krievijas impēriju tāpat kā otro ar PSRS būtu aplami un aizvainojoši vismaz tiem Tautas frontes frakcijas deputātiem, kas sevi nekādi nesaistīja ar padomju cilvēka jēdzienu.

Vai "padomju cilvēka" un Latvijas PSR deputāta "ancuku" maz iespējams piemērot PSRS ilggadīgam politieslodzītajam Intam Cālītim, "antisovetčikam" Oļegam Batarevskim, "nacionālistam" Jurim Dobelim vai LNNK dibinātājiem Eduardam Berklavam vai Einaram Repšem?

Brīvām pretpadomju personībām pārņemot un laužot vecās varas struktūras, Kremlis zaudēja pēdējās ietekmes sviras un juridiskos argumentus mūsu valsts neatkarības un tautas pastāvēšanas tiesību apstrīdēšanā. Citas, sev ierastākas un asiņainākas, "pretvalstiskuma" apkarošanas metodes dažādu ieganstu dēļ tas vairs nevarēja izmantot ar pilnu jaudu.

Ceļa bruģēšana

Lai kā arī nebūtu, 4. maija balsojums kļuva par spožāko Latvijas Trešās atmodas uzvaru pēc 1987. gada panākumiem Daugavas glābšanas kampaņā pēc grupas "Helsinki-86" protestiem pret okupācijas režīmu pie Brīvības pieminekļa, pēc LTF dibināšanas un Baltijas ceļa. Viena no laimīgākajām dienām mūsu un tautas mūžā.

Visus Atmodas gadus mēs uz to bijām gājuši. Pat pārmaiņu vēju saļodzītā Latvijas PSR Augstākā padome Tautas frontes ietekmē jau bija pieņēmusi divas Latvijas PSR suverenitātes deklarācijas, atcēlusi PSRS likuma pantu par komunistiskās partijas vadošo un virzošo lomu, apstiprinājusi likumus par valsts valodu un republikas ekonomisko patstāvību. Latvijas jaunieši vismaz formāli drīkstēja atteikties no pazemojošās iesaukšanas okupācijas armijā un izvēlēties alternatīvo dienestu dzimtenē.

Nozīmīgi, ka baltiešu deputāti kopā ar krievu demokrātu grupu arīdzan PSRS Tautas deputātu kongresā Maskavā Kremļa kongresu pilī 1989. gada 24. decembrī bija panākuši gluži neticamu balsojumu, kas 1939. gada 23. augusta Hitlera un Staļina slepeno vienošanos sadalīt Eiropu atzina par noziedzīgu un spēkā neesošu kopš tās parakstīšanas brīža. Lai kā Kremlis negribēja atzīt, PSRS varas leģitimitāte Baltijā un vienlaicīgi citās padomju okupētajās teritorijās saira acīmredzami.

Droši vien, vēlēdamies glābt neglābjamo, PSRS prezidents Mihails Gorbačovs 1990. gada 20. martā vēl vecajai Latvijas PSR piedāvāja it kā "jaunu" Savienības līgumu, lai arī viņam atgādinājām, ka Ribentropa un Molotova pakta atmaskojums PSRS Tautas deputātu kongresā norāda, ka Latvijai nav nekādas saistības un pienākumu arī pret "veco" līgumu.

Sekoja mājieni par prokremlisku anklāvu, kādus tagad Krievija izveidojusi Piedņestrā un Donbasā, dibināšanu Daugavpilī un varbūt pat Rīgā. Par to uz vietas savus piekritējus attiecīgi aģitēja Augstākajā padomē ar armijnieku un pretlatviskas publikas spēkiem ievēlētais pulkvedis Alksnis un deputāte Ždanoka. Neizdevās.

Taču to, kas sekos mūsu nepakļāvībai, 4. maija priekšvakarā uzskatāmi demonstrēja 11. martā neatkarību atjaunojušās Lietuvas ekonomiskā blokāde un padomju tanku vizināšanās Viļņas ielās. Mēs savukārt nedrīkstējām atteikties no pirmskara republikas pārmantošanas idejas, ļauties apvārdošanai un iebiedēšanai. Vairs nebija nekādu tiesību šaubīties par izvēlētā ceļa pareizību, lai ko tas arī nemaksātu.

Tādēļ LTF Neatkarības deklarācijas atbalstam 21. aprīlī Daugavas stadionā sasaucām ap astoņiem tūkstošiem visu līmeņu toreizējo padomju Latvijas tautas priekšstāvju uz sapulci – savdabīgu plebiscītu. Tādēļ Augstākās padomes pirmās sesijas iesākumā 3. maija agrā rītā LTF deputāti piedalījās svinīgā, nedaudz maģiskā rituālā, Brāļu kapos nododami svinīgo solījumu balsot par neatkarību, noklausīdamies Jura Rubeņa aizlūgumu par brīvību un nolikdami ziedus pie Mātes Latvijas kājām.

18. novembra nākotne

Viens no Tautas frontes garīgajiem dzinējspēkiem Jānis Škapars šajā Augstākās padomes sesijā notiekošo salīdzināja ar atpakaļgaitas ieslēgšanu 1940. gada okupācijas un sovjetizācijas procesiem. Savukārt cits LTF līderis Pēteris Laķis par Augstākās padomes virsuzdevumu izvirzīja Maskavas uzspiestās sistēmas neatgriezenisku izārdīšanu, "akmeņu izmētāšanu" un strauju "bēgšanu" no PSRS, tas ir, atgriešanos Eiropā. Vēl neviens nevarēja pareģot, kāds un cik ilgs būs važu saraušanas process. Skaidrs bija tikai mērķis – atgriezties pie 18. novembra valsts.

1990. gada 4. maijā tā tika atgūta tiesiski, morāli. Tā spēji atdzīvojās nacionālajā pašapziņā, kas laikam ir vissvarīgākais. Tās atdzimšanu pavadīja līksme un prieka asaras. 4. maijs, atdodams 18. novembri, gandrīz fiziski, pavisam sajūtami katram šī notikuma dalībniekam apliecināja Latvijas nezūdamību.

Par valsts atgūšanu de facto un starptautisko atzīšanu nācās vēl pacīnīties līdz 1991. gada 21. augustam, kad PSRS – un ne bez Baltijas tautu aktīvas palīdzības – sabruka pati. Nācās neziņā par nākotni aiz pusaizslēgtām padomju impērijas robežām vēl pārciest PSRS ekonomisko blokādi, VDK provokatoru un Tautas frontes apkarošanai dibinātās Interfrontes uzbrukumus, ar kailām rokām pret bruņotu spēku aizstāvēt 1991. gada janvāra barikādes. Vajadzēja turpināt parlamentāro revolūciju un nevardarbīgu pretošanos joprojām pastāvošajai PSRS varai un tās represīvajām iestādēm.

Šis unikālais periods, kad no Latvijas iedzīvotāju vairākuma vienotas rīcības, gribas, gara spēka, izšķiršanās bija atkarīgs ne tikai latviešu tautas liktenis, bet arī totalitārisma demontāža Austrumeiropā, nemaz nerunājot par demokratizācijas un atbrīvošanās procesiem PSRS iekšienē, pagaidām nav pietiekoši, akadēmiski izpētīts un novērtēts. Tam mobilizēt vēsturniekus, juristus, politologus, ekonomistus būtu Latvijas valsts neatliekams pienākums. Mūsu turpmākās pastāvēšanas un drošības interesēs.

Pārliecība pret pārspēku

Latvijas spējai pilnībā izrauties no PSRS un krievu armijas skavām 1990. gada 4. maijā varbūt īsti ticēja vai gribēja ticēt tikai tie Latvijas Augstākās padomes deputāti, kas balsoja par neatkarību. Tam noteikti ticēja Tautas frontes atbalstītāji gan tēvzemē, gan trimdā, neliels skaits Rietumu politiķu, kā arī mūsu sabiedrotie uz Baltijas brīvības ceļa. Maz, bet tik spēcīgi un vienoti pārliecībā, ka ar to pietika.

Vairākums lielvalstu vadītāju pēc 4. maija vēl diezgan ilgi Latvijai vēlēja ne vairāk kā veiksmi sarunās ar Kremļa varenajiem, lai arī nenoliedza, ka Baltijas valstu okupāciju neatzīst joprojām. Arī pašā Augstākajā padomē 63 pret Latvijas brīvību naidīgi noskaņotie deputāti – dažādu rangu komunistu partijas sekretāri, vissavienības militāro un pusmilitāro uzņēmumu direktori, padomju armijas un VDK virsnieki – galvenokārt nodarbojās ar iebiedēšanu un ieganstu meklēšanu PSRS prezidenta pārvaldes, tas ir, otrreizējas okupācijas ieviešanai.

Neatkarības atjaunotāju – Latvijas Republikas Augstākās padomes Tautas frontes frakcijas – spēks bija savstarpējā saliedētība par spīti visdažādākajiem uzskatiem un raksturiem, par spīti un arī pateicoties plašam iepriekšējās pieredzes spektram – no komunismam sen nelojāla kompartijas sekretāra līdz nacionālās pretestības cīnītājam, no profesora līdz fiziska darba strādniekam, no ārsta līdz dzejniekam.

Vienmandāta vēlēšanu apgabalos izturēdamas fantastisku konkurenci, līdz balsojumam par neatkarību nonāca tikai izcilas, patstāvīgi domājošas personības. Tomēr galvenais Augstākās padomes spēka avots bija milzīgais tautas atbalsts un uzticība. LTF apvienoja gan LNNK, gan citas tai brīdī atjaunotās vai jaundibinātās, bet neatkarīgai, demokrātiskai Latvijai uzticīgās kustības un partijas.

Deputāte un Augstākās padomes Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ita Kozakeviča nodrošināja LTF frakcijas saikni ar nacionālajām kultūras biedrībām, kas nebija mazsvarīgi apstākļos, kad latvieši padomju militārā kontingenta un atvaļinātu militāristu pārpludinātā zemē atradās uz minoritātes sliekšņa. Latvijas kā visvairāk sovjetizētās un militarizētās Maskavas kolonijas Baltijā vājumu kompensēja LTF un Augstākās padomes ievērojami ciešāka sadarbība ar tautiešu trimdas organizācijām un trimdiniekiem, nekā tas notika Lietuvā un Igaunijā.

Zīmīgi, ka 1990. gada aprīļa vidū Vitas Matīsas un Jāņa Petera izlolotajā Rainim un Aspazijai veltītajā forumā Lugano piedalījās gan nākamais Latvijas Republikas pārejas parlamenta priekšsēdis Anatolijs Gorbunovs, gan nākamie atjaunotās Latvijas valsts prezidenti – Vaira Vīķe-Freiberga no Kanādas un Egils Levits no Vācijas.

Par šī foruma simbolu bija izvēlēts nemirstīgā Ķenča tēls ar Vecpiebalgas ratenīcu galvā. Tā starptautiski pieteicām savu atgriešanos Eiropā nevis kā pufaikciems, bet kā eiropiskām tradīcijām bagāta nācija.

Cerējām, ka mūsu Neatkarības deklarācijas koncepcijas autors, LTF un arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) juridiskais konsultants Egils Levits pēc Lugano foruma dosies uz Latviju, lai palīdzētu Augstākās padomes pirmās sesijas sagatavošanā. Padomju varai viņš tomēr šķita tik bīstams un tik ļoti vainojams latviešu izdzīvošanas gribas atjaunošanā, ka PSRS robežsargi Rīgas lidostā viņu aizturēja un izsūtīja no PSRS. Vēlāk tāds pats liktenis piemeklēja LTF politisko konsultantu no PBLA Jāni Riteni.

Paldies!

Esmu pārliecināts, ka tagadējais Valsts prezidents Egils Levits, ja apstākļi ļautu, šodien Rīgas pilī klātienē spiestu roku, pateiktos un Latvijas Republikas augstākos apbalvojumus pasniegtu daudziem neatkarības atjaunošanas trīsdesmitgadē pelnīti apbalvotiem Tautas frontes administrācijas, nodaļu, vēlēšanu centra darbiniekiem, 4. maija uzvaru kaldinājušiem žurnālistiem, televīzijas un kino operatoriem, režisoriem.

Pateicoties viņiem, tiem tautfrontiešu un atbalstītāju tūkstošiem, kas ne tikai pie Jēkaba ielas nama, bet visā Latvijā un trimdinieku mītnes zemēs skaitīja līdzi katru PAR balsi, pēc pusgadsimta ciešanām uzveicām mūsu un ne tikai mūsu tautu deldējušo pandēmiju, ko sauca par PSRS.

Viņiem, mūsu stingrajai aizmugurei, sargiem, balstam, soģiem un īstajiem Latvijas atjaunotājiem, šodien saku paldies visu par Latvijas neatkarību balsojušo Augstākās padomes deputātu vārdā. Tagad 1990. gada 4. maija izvēle būt un palikt brīviem ar tikpat lielu atbildību un drosmi jāapstiprina katrai nākamajai Latvijas pilsoņu paaudzei.

Novērtē šo rakstu:

10
25

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

FotoŠonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā rajonā. Es labi pazinu Romu Bezzubovu. Viņš bija labs draugs, stiprs, dzīvespriecīgs, ar lielisku humora izjūtu. Milzīgs zaudējums, kas atstās tukšu vietu ģimenē, draugiem un viņa astoņus gadus vecajai meitiņai.
Lasīt visu...

21

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

FotoFutbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu valstī, – Mārtiņš Bunkus (kura slepkavības metode ārkārtīgi atgādina R. Bezzubova slepkavību), Pāvels Rebenoks (lai gan oficiālā versija ir slepkavība laupīšanas laikā), senāk arī Daugavpils vicemērs Grigorijs Ņemcovs u.c.
Lasīt visu...

15

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

FotoŠis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk. Sākot jau no “paldies Gobzemam, ka tika piekauts kurjers”. Jūs jau sevi un savu vājumu izgaismojat, vienlaikus arī manu spēku. Jūs neesat pamanījuši, mani nelabvēļi, ka nekas no Jūsu paustā neķer mani? Tā ir muļķība to nepamanīt. Un, jo tālāk Jūs ejat, jo lielāks apsmiekls par Jums pašiem. Iziesim pa punktiem.
Lasīt visu...

21

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

FotoLatvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija "Imunitāte pret Covid-19". Raidījums radīja plašu rezonansi sabiedrībā, Veselības ministrija un tās pakļautībā esošās iestādes pieprasīja atsaukt raidījumā izskanējušo informāciju, norādot, ka tā "ir ne tikai maldinoša, bet arī zinātniski nepamatota un vienlaikus sabiedrības veselību apdraudoša".
Lasīt visu...

6

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

Foto4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:
Lasīt visu...

21

Nacionālais jautājums

FotoKas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro siržu, Kurām ticam piedodam?
Lasīt visu...

12

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

FotoTātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts sods. 100 eur vai 1 cents – to mēs nezinām. Sapriecājāmies? Ha.
Lasīt visu...

12

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

FotoValsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Starp Īzaku Ņūtonu un Klausu Švābu

Pasaules priekšniecības tekstus der palasīt. Vairāk gan tos no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem. Otrā rokā turot Ņūtonu, Maltusu, Veļikovski, Eliadi un...

Foto

Nerunāšu par to, ir vīruss vai nav: svarīgākais ir, kas notiek ap to

Pasaulē notiek interesantas lietas. Šķiet, ka to, kas vēl joprojām svēti tic tam,...

Foto

Kremļa atbalstītā „Krievijas Impērijas kustība”– teroristiska organizācija Kanādā

Kanādas valdība ir nopublicējusi atjaunināto teroristisko organizāciju sarakstu, kurā ir iekļauti 13 grupējumi, to skaitā tāda „Krievijas Impērijas...

Foto

Starpnacionālās attiecības nacionālā valstī

Jebkura nacionālā kultūra ir vērtīga pasaules kultūras daļa, pelnījusi saglabāšanu un tālāku attīstību. Jebkuras nacionālās kultūras pamats ir valoda. Valodas ir visspēcīgākais...

Foto

Suminājums līdzcilvēkiem

Sirsnīgs tencinājums visiem, visiem par daudziem, ļoti daudziem atbalsta sveicieniem vēstulēs, sociālos tīklos, maniem mīļajiem vārdos, domās. Tiešām jauki un uzmundrinoši!...

Foto

Esmu saņēmis jau septiņus uzaicinājumus no meitenēm

Būt publiskai personai ir ļoti smags darbs. Tas ir jo smagāks, ja esi ne tikai publiska persona, bet socioloģiski...

Foto

Es neaicinu atteikties no vakcinēšanas. Es aicinu saglabāt iespēju katram izvēlēties

Sākšu ar brīdinājumu: tēma - sensitīva. Teksts garš, subjektīvs un ar atsaucēm uz sazvērestības teorijām....

Foto

Aleksandrs Kiršteins melo. Partijas vai padomju varas uzdevumā?

Kārlis Seržants publicējis teiku par "nenovērtēto politiķi Māri Grīnblatu" ("Kas Jauns", 23.marts). Uzmanību piesaistīja Aleksandra Kiršteina teiktais: "Atceroties...

Foto

Šoreiz mēs mierā neliksimies, jo beidzot ir radusies iespēja vainot kādu citu

Veselības ministrija, Imunizācijas Valsts padome, Zāļu valsts aģentūra un Slimību profilakses un kontroles centrs...

Foto

Saistībā ar izplatītajiem meliem pieprasu publisku atvainošanos no raidījuma “Nekā Personīga” veidotājiem

Es, mūziķis, mākslinieks un pasākumu vadītājs Kaspars Pudniks, vērsīšos tiesībsargājošās iestādēs ar iesniegumu par...

Foto

Mūsu bērnu un mazbērnu nauda atkal izkūp skursteņos

Drusku atļaušos šo nokomentēt no profesionālās puses. Šī ir ļoti vērienīga kampaņa ar ļoti lielu budžetu. To es...

Foto

Uzvarētāji ir VDK un KP, un kolaborantu pūlis

Kad dzirdu uzsaukumu "publiski jānosoda visa veida kolaboranti", mani mazliet tā kā uz smiekliem velk! Nē, nu viss...

Foto

Raudzīties uz Augšāmcelto ar apustuļu acīm

Mk 16:1-7  “Kad sabata diena bija pagājusi, Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome nopirka smaržīgas zāles, lai ietu...

Foto

Iniciatīva „Latvija Eirovīzijā – par sabiedrības līdzdalību Latvijas tēla veidošanā”

Savu viedokli par Samantas Tīnas un Latvijas Televīzijas klaji nepieņemamo un augstprātīgo attieksmi pret Latvijas sabiedrību,...

Foto

Ārlietu ministrs Rinkēvičs un „fake” ziņas

Šī gada 4. martā LETA, ”Press.lv, “bb.lv” kāds censonis Latvijas ārlietu ministram uzdod jautājumu: kāda atšķirība starp diviem opozicionāriem -...

Foto

Jautājums ir par mūsu izvēli

Šorīt manas pārdomas raisīja viens ieraksts Facebook, kurā sieviete ļoti "garšīgi" un izjusti dalījās savās pārdomās par ierobežojumiem, kuri visiem it kā...

Foto

Divi gadījumi

Pēdējās nedēļās Latvijas sabiedrisko domu satricinājušas vismaz divas situācijas, kas lielai daļai liekas uzskatāmi netaisnīgas....

Foto

Ārkārtas situācijā kaut pliks un bass. Epilogs

Šis ir epilogs rakstam, kurā kritizēju valdības liegumu Latvijā iegādāties apavus un apģērbu ar pielaikošanu. Aizliegums ir spēkā jau no...

Foto

Kad veselības ministrs beidzot paziņos visus “tos” vainīgos daudzu cilvēku nāvēs?

Esam saņēmuši daudz kritisku viedokļu un sašutumu, kā mēs tā drīkstējām, kā mēs tā kā kaut...

Foto

Ziņģe par rindām

Ai, bailes, bailes, ai, nāves bailes spoži stāv uz vakts, sirds saraujas pikucī, un zobi braši klab, jo mēs atkal nīkstam rindās. ...

Foto

Īss ieskats kapitālisma, liberālisma, sociālisma un komunisma attīstībā

Kapitālisms tāpat kā viss pasaulē ir pakļauts evolūcijai. Sakari, tehnika, ražošana, politika. Ja evolūcija tiek mākslīgi bremzēta, uzkrājas kritiskā...

Foto

Kā lai nepiekrīt Krištopana kungam, kas savulaik noteica diagnozi mūsu varnešiem

Katru dienu jaunas pērles - šodien Pavļuts prasa papildu finansējumu Vakcinācijas biroja reorganizācijai, kam vispār...

Foto

Mūsu stukači un kolaboranti

2016. gadā Latvijas Radio 1 izskanēja labs raidījums par Latvijas rakstnieku sadarbību ar VDK (Valsts drošības komiteju). Dzejnieks Guntars Godiņš uz dialogu bija ataicinājis literatūrzinātnieci Evu Eglāju-Kristsoni,...

Foto

Ar Zatlera partiju un “Saskaņu” man nekas labs nesanāca, tāpēc, protams, jādibina jauna partija

Kādēļ jāveido jauna politiskā partija? Šāds jautājums kādam var šķist mulsinošs, jo it...

Foto

Slava, ko nenomazgāt

Nejauši pievērsu uzmanību kņadai ap Samantas Tīnas dziesmas The Moon is Rising videoklipu un pašas dziedātājas (klaviatūra pacieš visu) deleģēšanu uz Eirovīziju. Ar pārtīšanu video noskatījos....

Foto

Vakcinācijas bumerangi

Ja reiz valdībai ir nodoms vakcinēt vairākumu cilvēku, pie kam nediskriminējot arī to vairumu, kas dažādu iemeslu dēļ nevēlas vakcinēties, tajā skaitā es, tad...

Foto

Izņēmuma kārtā mēs nolaidīsimies tik zemu, ka kaut ko jums paskaidrosim par "ManaBalss" lēmumu pieņemšanu

Pirms dažām dienām ManaBalss platformā esam saņēmuši iniciatīvas iesniegumu ar prasību...

Foto

Skaidra lieta, ka arī es ne pie kā neesmu vainīga, un mana viedokļa apšaubīšana ir absurda un nomelnojoša

Nav izprotama atsevišķu politiķu un atsevišķu mediju vēlme...

Foto

Loģiski, pilnais spriedums būs pēc vēlēšanām

Sveiciens no nebrīves! Likums nosaka, ka pilnais spriedums krimināllietā tiesai jāpieņem līdz šā gada 19. martam. Tas nav noticis. Loģiski....

Foto

Linda Ozola: ko tad nu mēs, mēs jau neko...

Pārbaudīt iesniegumus, kas saistīti ar pašvaldības institūciju darbības tiesiskumu un finanšu līdzekļu caurspīdīgu apmaksu par sniegtajiem pakalpojumiem,...

Foto

Kāpēc man savā dzimtenē jāievēro globālo izdzimteņu izdomāti cilvēka tiesību ierobežojumi

Tikko atkal bija kārtējais skandāls Maximā, jo man neesot "pareizā" maska! Un tagad, lasiet uzmanīgi, apsargi,...

Foto

Provinces pensionāra atbalsta vēstule b.Pavļutam

Interneta duļķainie viļņi atnesuši jaunu cilvēku sašutumu par vakcinācijas avīzi nezciktursimttūkstošu tirāžā, kas nāca pa virsu vakcinācijas biroja algu fondiņam 0,6...

Foto

Tiesiskuma konveijers

Tiesiskā valstī visiem un ikvienam ir tiesības uz taisnīgu tiesu saprātīgos termiņos. Tiesiskā valstī izmeklēšana un pratināšana nedrīkst līdzināties spīdzinăšanai. Vai prokurori pie mums...

Foto

Lūdzam atsaukt Latvijas dalību 2021.gada Eirovīzijas dziesmu konkursā Roterdamā

Es vēlos norādīt un uzsvērt, ka Latvijas tauta NAV deleģējusi šogad nevienu pārstāvi ar konkrētu dziesmu un...

Foto

Andra Šķēles informācija plašsaziņas līdzekļiem

2021.gada 19.martā man ir uzrādīta apsūdzība kriminālprocesā, kas pazīstams kā ""Lattelekom" digitālās televīzijas lieta". Uzskatu apsūdzību par nepamatotu....

Foto

Meroni miljoni, Kariņa darījums un Vonsoviča „draugs” virsprokurors – kad, Stukāna kungs?

Es biju nolēmis vēl kādu laiku klusēt. Taču Ventspils stāsts, kur grasās tiesāt baseinā...

Foto

Mums ir daudz svarīgas slepenas informācijas par ēnu ekonomiku Latgalē, bet mēs to neatklāsim

Finanšu izlūkošanas dienests 2021. gada 9. martā ir saņēmis vēstuli, ar kuru...

Foto

Laime

Katrs cilvēks, sasniedzot apzinīgo vecumu, tiecas pēc laimes. Lai spētu laimīgi dzīvot, viņš izmēģina un meklē dažādas metodes....

Foto

Andri Šķēle, pietiks

Andri Šķēle, pietiek izsaimniekot valsti, neesi gana naudu sagrābies?! Nepietiks?! Tieši tādu kangaru kā tu dēļ Latvija lēni tuvojas bankrotam, izmirst un tiek...

Foto

Kudors turpina priecēt lasītājus ar prastu propagandu

Amerikas valdības finansētais bijušais sektants Andis Kudors turpina priecēt lasītājus ar to, ko viņš sauc par politisko analīzi. Iesaku ielūkoties...

Foto

Atklātā vēstule valsts prezidentam: par prettiesiska likuma “Dzīvojamo telpu īres likums” neizsludināšanu

Biedrība “Ausma” uzskata, ka denacionalizēto namu īrnieku īres līgumi, kas bija noslēgti līdz dzīvojamo...

Foto

Kā mēs esam nonākuši līdz mirklim, kad visi ir vienlīdzīgi, bet citi vienlīdzīgāki par citiem?

No 16. marta stājās spēkā jaunie ierobežojumi, kas nosaka man un...

Foto

Jau gadu “uzņēmējdarbības nāves lokomotīve” ir traukusies pretēji situācijai citās valstīs

364 dienas ir pagājušas kopš valdības lēmuma sasiet rokas procentuāli lielākajai daļai mūsu valsts uzņēmēju:...

Foto

Ja tu esi “pret mums, pret mūsu uzskatiem un jauno kārtību”, mēs tevi tik un tā izslēgsim

Kamēr Nācijas tēvs pārdomā (vai nepārdomā), kāda nākamā alegorija...

Foto

Samanta Tīna un Latvijas Televīzija iespļauj dvēselē Latvijas sabiedrībai

Pirms dalos ar savu sāpi, vēlos pateikt, ka nenoliedzu dziedātājas Samantas Tīnas milzīgās darba spējas izvēlētajā profesijā...

Foto

Aicinājums veselības ministram godīgi un ātri atbildēt uz jautājumiem

Augsti godātais Pavļuta kungs! Ņemot vērā to, ka savās atbildēs uz deputātu jautājumiem Jūs mēdzat būt visai...

Foto

Izgāzušos Vakcinācijas biroju mēs tagad mēģināsim paslēpt Nacionālajā veselības dienestā

Veselības ministrija (VM) uzlabos vakcinācijas procesa pārvaldību, tostarp reorganizēs Vakcinācijas projekta biroju....

Foto

Haoss vakcinēšanā – kā tas izskatās praksē

Šodien, 12.martā saņēmu termiņu uz pirmdienu vakcīnas "AstraZeneca" potēšanai. Mulsinošs tikai fons, kā joprojām notiek šī pasākuma organizēšana....

Foto

Gaisma

Šis nav feļetons, kuru izlasot ir jāsmaida, šī ir «atklāsme», par kuru ir vērts ierēkt pat nelasot, bet, ja izlasīsi, tad spēj tik turēt vēderu,...

Foto

Trīs iemesli, kādēļ vakcinēties pret COVID19 ir bīstami

Cilvēki, kuri vakcinējas pret COVID19, pietiekami nopietni riskē ar savu veselību, jo ir vismaz trīs būtiski iemesli, kuri...

Foto

Par TV sižetu saistībā ar Valsts policijas "katastrofālo" darbinieku trūkumu

Neatkarīgā policistu arodbiedrība noskatījās ironisko TV sižetu par katastrofālo Valsts policijas (VP) darbinieku iztrūkumu un Jūsu...

Foto

VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei: atklāta vēstule ar aicinājumu sniegt detalizētāku informāciju par publiski paustiem apgalvojumiem

Šī gada 1.marta TV3 ziņu sižetā par akcīzes nodokļa likmes pieaugumu...

Foto

Cik ilgi šis perēklis vēl valdīs Ventspils domē?

Vakar izlasīju, ka Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieki ir sasaukuši ārkārtas domes sēdi un nu tika stāstīts -...

Foto

Progresīvā cilvēka monologs par mīlestību

Īstenībā visa pasaule ir pilna mīlestības. Mēs visi mīlam labi paēst. Gandrīzi visi no mums mīl naudu. Tie, kuri tikuši pie...

Foto

Lai šie pāris tūkstoši cilvēku ar savu "pareizo domāšanu" kontrolē viens otru, bet neļausim viņiem kāpt mums uz galvas

Šodien mani uz tikšanos pilī uzaicināja LR...

Foto

Es pārstāvu partiju ar vislielāko dibinātāju skaitu kopš Tautas frontes laikiem, tāpēc man ļoti gribētos savākt 10 000 domubiedru

Levita kungs, šī vara sevi ir izsmēlusi....

Foto

Vārda brīvība

Ko grib vārda brīvības aizstāvji? Viņi vēlētos, lai viņu – konservatīvais vai liberālais – viedoklis netiktu apliets ar apsaukāšanas un vārdiski emocionālas vardarbības samazgām....