Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Dainis Īvāns
04.05.2020.
Komentāri (72)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā ar prezidenta Valda Zatlera svētību parādījās 2011. gadā, nomainīdams agrāko neveiklo un pat maldinošo – "Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena".

Pasludināšana un atjaunošana

2011. gadā mainītais 4. maija svētku nosaukums nav mazsvarīgs sīkums Latvijas valsts pastāvēšanā. Tas bija un ir nostājas, pozīcijas, pašcieņas jautājums. Tur jau tā sāls, ka pirms 30 gadiem ar ierosinājumu Latvijas Tautas frontes (LTF) izstrādāto deklarāciju tikai "pasludināt", bet nepieņemt kā konstitucionālu dokumentu uzstājās arī Latvijas brīvības pretinieki!

Šādu priekšlikumu vēsturiskajā sēdē izvirzīja deputāts un pareizticīgo mācītājs Ivans Zotovs. Būdams baznīcas kalps, viņš gan neuzdrošinājās atklāti pievienoties padomju militāristu un interfrontistu frakcijai "Līdztiesība", kas balsojumu boikotēja, tomēr ar savu "atturēšanos" mēģināja cilvēkos sēt bailes un neizlēmību.

Par spīti pretspēku viltum un iebiedēšanai 1990. gada 4. maijā 138 Latvijas PSR Augstākajā padomē ievēlētie deputāti no 201 deputāta kopskaita nevis kaut ko "pasludināja", bet nepārprotami atjaunoja 1918. gada 18. novembrī dibināto un 1940. gadā okupēto Latvijas Republiku.

Par četrām balsīm pārsniegtais divu trešdaļu vairākums ļāva atbilstoši pašas Maskavas uzspiestajai Latvijas PSR Konstitūcijai, atbilstoši nevardarbīgas, parlamentāras cīņas principiem no padomju Latvijas atvadīties uz mūžiem.

No Latvijas PSR uz Latvijas Republiku

Lai neatkarības atjaunotājiem nekad nebūtu sevi jādēvē par Latvijas PSR deputātiem, no Augstākās padomes nama fasādes jau 4. maijā tika noņemta un okupācijas pagātnei nodota Latvijas PSR Augstākās padomes divvalodu izkārtne.

Liels bija bijušo deputātu pārsteigums, pavisam nesen uzklausot Rīgas domes Pieminekļu padomes aizrādījumu, ka "vēsturiskās patiesības" vārdā neatkarības trīsdesmitgades piemiņas plāksnē atkal būtu rakstāms, ka šo valsti atjaunoja nevis Latvijas Republikas, bet gan Latvijas PSR Augstākās padomes deputāti. Tātad Vilis Lācis, Augusts Kirhenšteins un citi?

Par laimi, Saeimas nama apķēpāšanu ar Latvijas PSR vārdu neatbalstīja arī pašreizējā Latvijas parlamenta vadība. Īstā patiesība jau ir tāda, ka 1990. gada 4. maijā, sabrūkot piecdesmit gadus izmelotai Latvijas PSR, pagaistot Latvijas PSR deputāta jēdzienam, izveidojās gluži vai pirms 100 gadiem sasauktajai Latvijas Satversmes sapulcei līdzīgs pārejas parlaments ar ļoti līdzīgu misiju un funkcijām. Pirmo kaut kādā veidā saistīt ar Krievijas impēriju tāpat kā otro ar PSRS būtu aplami un aizvainojoši vismaz tiem Tautas frontes frakcijas deputātiem, kas sevi nekādi nesaistīja ar padomju cilvēka jēdzienu.

Vai "padomju cilvēka" un Latvijas PSR deputāta "ancuku" maz iespējams piemērot PSRS ilggadīgam politieslodzītajam Intam Cālītim, "antisovetčikam" Oļegam Batarevskim, "nacionālistam" Jurim Dobelim vai LNNK dibinātājiem Eduardam Berklavam vai Einaram Repšem?

Brīvām pretpadomju personībām pārņemot un laužot vecās varas struktūras, Kremlis zaudēja pēdējās ietekmes sviras un juridiskos argumentus mūsu valsts neatkarības un tautas pastāvēšanas tiesību apstrīdēšanā. Citas, sev ierastākas un asiņainākas, "pretvalstiskuma" apkarošanas metodes dažādu ieganstu dēļ tas vairs nevarēja izmantot ar pilnu jaudu.

Ceļa bruģēšana

Lai kā arī nebūtu, 4. maija balsojums kļuva par spožāko Latvijas Trešās atmodas uzvaru pēc 1987. gada panākumiem Daugavas glābšanas kampaņā pēc grupas "Helsinki-86" protestiem pret okupācijas režīmu pie Brīvības pieminekļa, pēc LTF dibināšanas un Baltijas ceļa. Viena no laimīgākajām dienām mūsu un tautas mūžā.

Visus Atmodas gadus mēs uz to bijām gājuši. Pat pārmaiņu vēju saļodzītā Latvijas PSR Augstākā padome Tautas frontes ietekmē jau bija pieņēmusi divas Latvijas PSR suverenitātes deklarācijas, atcēlusi PSRS likuma pantu par komunistiskās partijas vadošo un virzošo lomu, apstiprinājusi likumus par valsts valodu un republikas ekonomisko patstāvību. Latvijas jaunieši vismaz formāli drīkstēja atteikties no pazemojošās iesaukšanas okupācijas armijā un izvēlēties alternatīvo dienestu dzimtenē.

Nozīmīgi, ka baltiešu deputāti kopā ar krievu demokrātu grupu arīdzan PSRS Tautas deputātu kongresā Maskavā Kremļa kongresu pilī 1989. gada 24. decembrī bija panākuši gluži neticamu balsojumu, kas 1939. gada 23. augusta Hitlera un Staļina slepeno vienošanos sadalīt Eiropu atzina par noziedzīgu un spēkā neesošu kopš tās parakstīšanas brīža. Lai kā Kremlis negribēja atzīt, PSRS varas leģitimitāte Baltijā un vienlaicīgi citās padomju okupētajās teritorijās saira acīmredzami.

Droši vien, vēlēdamies glābt neglābjamo, PSRS prezidents Mihails Gorbačovs 1990. gada 20. martā vēl vecajai Latvijas PSR piedāvāja it kā "jaunu" Savienības līgumu, lai arī viņam atgādinājām, ka Ribentropa un Molotova pakta atmaskojums PSRS Tautas deputātu kongresā norāda, ka Latvijai nav nekādas saistības un pienākumu arī pret "veco" līgumu.

Sekoja mājieni par prokremlisku anklāvu, kādus tagad Krievija izveidojusi Piedņestrā un Donbasā, dibināšanu Daugavpilī un varbūt pat Rīgā. Par to uz vietas savus piekritējus attiecīgi aģitēja Augstākajā padomē ar armijnieku un pretlatviskas publikas spēkiem ievēlētais pulkvedis Alksnis un deputāte Ždanoka. Neizdevās.

Taču to, kas sekos mūsu nepakļāvībai, 4. maija priekšvakarā uzskatāmi demonstrēja 11. martā neatkarību atjaunojušās Lietuvas ekonomiskā blokāde un padomju tanku vizināšanās Viļņas ielās. Mēs savukārt nedrīkstējām atteikties no pirmskara republikas pārmantošanas idejas, ļauties apvārdošanai un iebiedēšanai. Vairs nebija nekādu tiesību šaubīties par izvēlētā ceļa pareizību, lai ko tas arī nemaksātu.

Tādēļ LTF Neatkarības deklarācijas atbalstam 21. aprīlī Daugavas stadionā sasaucām ap astoņiem tūkstošiem visu līmeņu toreizējo padomju Latvijas tautas priekšstāvju uz sapulci – savdabīgu plebiscītu. Tādēļ Augstākās padomes pirmās sesijas iesākumā 3. maija agrā rītā LTF deputāti piedalījās svinīgā, nedaudz maģiskā rituālā, Brāļu kapos nododami svinīgo solījumu balsot par neatkarību, noklausīdamies Jura Rubeņa aizlūgumu par brīvību un nolikdami ziedus pie Mātes Latvijas kājām.

18. novembra nākotne

Viens no Tautas frontes garīgajiem dzinējspēkiem Jānis Škapars šajā Augstākās padomes sesijā notiekošo salīdzināja ar atpakaļgaitas ieslēgšanu 1940. gada okupācijas un sovjetizācijas procesiem. Savukārt cits LTF līderis Pēteris Laķis par Augstākās padomes virsuzdevumu izvirzīja Maskavas uzspiestās sistēmas neatgriezenisku izārdīšanu, "akmeņu izmētāšanu" un strauju "bēgšanu" no PSRS, tas ir, atgriešanos Eiropā. Vēl neviens nevarēja pareģot, kāds un cik ilgs būs važu saraušanas process. Skaidrs bija tikai mērķis – atgriezties pie 18. novembra valsts.

1990. gada 4. maijā tā tika atgūta tiesiski, morāli. Tā spēji atdzīvojās nacionālajā pašapziņā, kas laikam ir vissvarīgākais. Tās atdzimšanu pavadīja līksme un prieka asaras. 4. maijs, atdodams 18. novembri, gandrīz fiziski, pavisam sajūtami katram šī notikuma dalībniekam apliecināja Latvijas nezūdamību.

Par valsts atgūšanu de facto un starptautisko atzīšanu nācās vēl pacīnīties līdz 1991. gada 21. augustam, kad PSRS – un ne bez Baltijas tautu aktīvas palīdzības – sabruka pati. Nācās neziņā par nākotni aiz pusaizslēgtām padomju impērijas robežām vēl pārciest PSRS ekonomisko blokādi, VDK provokatoru un Tautas frontes apkarošanai dibinātās Interfrontes uzbrukumus, ar kailām rokām pret bruņotu spēku aizstāvēt 1991. gada janvāra barikādes. Vajadzēja turpināt parlamentāro revolūciju un nevardarbīgu pretošanos joprojām pastāvošajai PSRS varai un tās represīvajām iestādēm.

Šis unikālais periods, kad no Latvijas iedzīvotāju vairākuma vienotas rīcības, gribas, gara spēka, izšķiršanās bija atkarīgs ne tikai latviešu tautas liktenis, bet arī totalitārisma demontāža Austrumeiropā, nemaz nerunājot par demokratizācijas un atbrīvošanās procesiem PSRS iekšienē, pagaidām nav pietiekoši, akadēmiski izpētīts un novērtēts. Tam mobilizēt vēsturniekus, juristus, politologus, ekonomistus būtu Latvijas valsts neatliekams pienākums. Mūsu turpmākās pastāvēšanas un drošības interesēs.

Pārliecība pret pārspēku

Latvijas spējai pilnībā izrauties no PSRS un krievu armijas skavām 1990. gada 4. maijā varbūt īsti ticēja vai gribēja ticēt tikai tie Latvijas Augstākās padomes deputāti, kas balsoja par neatkarību. Tam noteikti ticēja Tautas frontes atbalstītāji gan tēvzemē, gan trimdā, neliels skaits Rietumu politiķu, kā arī mūsu sabiedrotie uz Baltijas brīvības ceļa. Maz, bet tik spēcīgi un vienoti pārliecībā, ka ar to pietika.

Vairākums lielvalstu vadītāju pēc 4. maija vēl diezgan ilgi Latvijai vēlēja ne vairāk kā veiksmi sarunās ar Kremļa varenajiem, lai arī nenoliedza, ka Baltijas valstu okupāciju neatzīst joprojām. Arī pašā Augstākajā padomē 63 pret Latvijas brīvību naidīgi noskaņotie deputāti – dažādu rangu komunistu partijas sekretāri, vissavienības militāro un pusmilitāro uzņēmumu direktori, padomju armijas un VDK virsnieki – galvenokārt nodarbojās ar iebiedēšanu un ieganstu meklēšanu PSRS prezidenta pārvaldes, tas ir, otrreizējas okupācijas ieviešanai.

Neatkarības atjaunotāju – Latvijas Republikas Augstākās padomes Tautas frontes frakcijas – spēks bija savstarpējā saliedētība par spīti visdažādākajiem uzskatiem un raksturiem, par spīti un arī pateicoties plašam iepriekšējās pieredzes spektram – no komunismam sen nelojāla kompartijas sekretāra līdz nacionālās pretestības cīnītājam, no profesora līdz fiziska darba strādniekam, no ārsta līdz dzejniekam.

Vienmandāta vēlēšanu apgabalos izturēdamas fantastisku konkurenci, līdz balsojumam par neatkarību nonāca tikai izcilas, patstāvīgi domājošas personības. Tomēr galvenais Augstākās padomes spēka avots bija milzīgais tautas atbalsts un uzticība. LTF apvienoja gan LNNK, gan citas tai brīdī atjaunotās vai jaundibinātās, bet neatkarīgai, demokrātiskai Latvijai uzticīgās kustības un partijas.

Deputāte un Augstākās padomes Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ita Kozakeviča nodrošināja LTF frakcijas saikni ar nacionālajām kultūras biedrībām, kas nebija mazsvarīgi apstākļos, kad latvieši padomju militārā kontingenta un atvaļinātu militāristu pārpludinātā zemē atradās uz minoritātes sliekšņa. Latvijas kā visvairāk sovjetizētās un militarizētās Maskavas kolonijas Baltijā vājumu kompensēja LTF un Augstākās padomes ievērojami ciešāka sadarbība ar tautiešu trimdas organizācijām un trimdiniekiem, nekā tas notika Lietuvā un Igaunijā.

Zīmīgi, ka 1990. gada aprīļa vidū Vitas Matīsas un Jāņa Petera izlolotajā Rainim un Aspazijai veltītajā forumā Lugano piedalījās gan nākamais Latvijas Republikas pārejas parlamenta priekšsēdis Anatolijs Gorbunovs, gan nākamie atjaunotās Latvijas valsts prezidenti – Vaira Vīķe-Freiberga no Kanādas un Egils Levits no Vācijas.

Par šī foruma simbolu bija izvēlēts nemirstīgā Ķenča tēls ar Vecpiebalgas ratenīcu galvā. Tā starptautiski pieteicām savu atgriešanos Eiropā nevis kā pufaikciems, bet kā eiropiskām tradīcijām bagāta nācija.

Cerējām, ka mūsu Neatkarības deklarācijas koncepcijas autors, LTF un arī Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) juridiskais konsultants Egils Levits pēc Lugano foruma dosies uz Latviju, lai palīdzētu Augstākās padomes pirmās sesijas sagatavošanā. Padomju varai viņš tomēr šķita tik bīstams un tik ļoti vainojams latviešu izdzīvošanas gribas atjaunošanā, ka PSRS robežsargi Rīgas lidostā viņu aizturēja un izsūtīja no PSRS. Vēlāk tāds pats liktenis piemeklēja LTF politisko konsultantu no PBLA Jāni Riteni.

Paldies!

Esmu pārliecināts, ka tagadējais Valsts prezidents Egils Levits, ja apstākļi ļautu, šodien Rīgas pilī klātienē spiestu roku, pateiktos un Latvijas Republikas augstākos apbalvojumus pasniegtu daudziem neatkarības atjaunošanas trīsdesmitgadē pelnīti apbalvotiem Tautas frontes administrācijas, nodaļu, vēlēšanu centra darbiniekiem, 4. maija uzvaru kaldinājušiem žurnālistiem, televīzijas un kino operatoriem, režisoriem.

Pateicoties viņiem, tiem tautfrontiešu un atbalstītāju tūkstošiem, kas ne tikai pie Jēkaba ielas nama, bet visā Latvijā un trimdinieku mītnes zemēs skaitīja līdzi katru PAR balsi, pēc pusgadsimta ciešanām uzveicām mūsu un ne tikai mūsu tautu deldējušo pandēmiju, ko sauca par PSRS.

Viņiem, mūsu stingrajai aizmugurei, sargiem, balstam, soģiem un īstajiem Latvijas atjaunotājiem, šodien saku paldies visu par Latvijas neatkarību balsojušo Augstākās padomes deputātu vārdā. Tagad 1990. gada 4. maija izvēle būt un palikt brīviem ar tikpat lielu atbildību un drosmi jāapstiprina katrai nākamajai Latvijas pilsoņu paaudzei.

Novērtē šo rakstu:

10
25

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

FotoMatemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni. Ziņas nonāca Latvijas televīzijā.
Lasīt visu...

18

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

FotoManā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.
Lasīt visu...

21

Sankcijas. Retorika un realitāte

FotoŠī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz šim ieviestās sankcijas pret Krieviju un to efektivitātes trūkums. Ne visam rakstā teiktajam varu piekrist, tomēr attiecībā uz sankciju zemo efektivitāti pilnībā atbalstu autora viedokli. Kāpēc tas tā, par to arī būs runa zemāk.
Lasīt visu...

21

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

Foto"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto pusmiljonu, kuru Covid-19 seku likvidēšanai apņēmusies iedalīt valsts, man vasarā komentē augstākā ranga ierēdnis. Tādēļ 500 000 eiro konkursa kārtībā tikšot dalīti nevis nozīmīgākajiem pasākumiem pēc principa "nauda seko (tautas sporta) dalībniekam", bet federācijām uz galviņām – un ne vairāk par 50 tūkstošiem uz federāciju.
Lasīt visu...

15

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

FotoŅemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) saņemtos iesniegumus par AS "Olainfarm" notiekošo, FKTK aicina AS "Olainfarm" vadību 22.09.2020. plānotajās akcionāru sapulcēs nodrošināt visiem akcionāriem vienlīdzīgas tiesības, kā arī ievērot citus korporatīvās pārvaldības principus. Tāpat FKTK aicina arī lielākos akcionārus respektēt mazākuma akcionāru tiesības un ar savstarpējiem strīdiem neradīt kaitējumu Latvijas kapitāla tirgus reputācijai.
Lasīt visu...

21

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

FotoMan bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot ielās. Mēģināšu koncentrētāk paskaidrot šī mana aicinājuma būtību.
Lasīt visu...

6

„Ņevinovataja ja...”

FotoVakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es vēlētos ieviest skaidrību dažos jautājumos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...

Foto

Demokrātija

Jau desmitiem gadu dzirdu kvēlas runas par demokrātiju. Ko tik neesmu dzirdējis, sākot no dẽmos – tauta un (κράτος), krátos – vara. Vienkāršojot – par tautas varu....

Foto

Provinces pensionāra apsveikums jaunus laikus alkstošajiem rīdziniekiem

Dārgie rīdzinieki, jums tas ir izdevies! Urā! Daloties sajūsmībā par nīstās varas aizslaucīšanu un jaunās, spožās, visās varavīksnes krāsās...

Foto

Vai ar „Rimi” salātiem es varu dabūt COVID19?

Sestdien kārtējo satraucošu ziņu pavēstīja SPKC – visi sestdien COVID19 reģistrētie gadījumi bijuši Daugavpilī. Pagājušajā nedēļā kopā ar...

Foto

Kāpēc es iešu 10.oktobrī

Kāpēc es iešu 10.oktobrī? Es izstāstīšu, jūs izlasiet un, lūdzu, man vairs nejautājiet! Pat Aldis nezina, kādēļ es iešu. Ceru, ka izlasīs...

Foto

Ir jāatlaiž „sabiedrisko” mediju vadība un NEPLP

Uzņemoties pilnu atbildību un turpinot pildīt deputāta zvērestu, es publiski paziņoju: IR JĀATLAIŽ Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vadība,...

Foto

Kāpēc tika indēts Navaļnijs

Nule kā nācis klajā Vācijas valdības paziņojums par to, ka pazīstamais Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, kurš ārstējas slimnīcā Berlīnē, ir ticis saindēts...

Foto

Trīs sivēntiņu sāga Marsa parkā

“Reiz dzīvoja trīs sivēntiņi. Trīs brāļi. Visi vienāda auguma, apaļi, sārti, ar vienādi draiskām astītēm. Pat vārdi viņiem bija līdzīgi. Sivēntiņus...

Foto

Imigranti krievu vietā

Vai jums nešķiet dīvaini, ka mēs aizvadītajos 30 gadus nebijām spējuši iedzīt mietu plašajā krievu kultūras lādē Latvijā, bet tad pēkšņi to izdarīja pēdējos 2-3 gados? Tieši...

Foto

Finanšu ministrijas piedāvājums iznīcinās grāmatniecības nozari

Latvijas Rakstnieku savienība ar neslēptām bažām raugās uz Finanšu ministrijas plāniem no 2021. gada likvidēt autoratlīdzību speciālo režīmu, aizstājot to...

Foto

Atbilde, kāpēc cilvēki netic vēlēšanām, ir meklējama vēlēšanu sistēmā

Atbilde, kāpēc cilvēki netic vēlēšanām, ir meklējama vēlēšanu sistēmā. Proti, šobrīd tur valda naudas vara, nevis tautas...

Foto

Vēstule Selīnai un citiem aktīvistiem

Es dzīvoju Teikā, dzīvoklī kādā no padomju laikos celtajiem Teikas namiem, man ir vīrs un divi bērni, un man nav vienalga,...

Foto

Reiram ir jāatbild par cinisko rīcību Marsa parkā

Koku zāģēšana dienu pēc vēlēšanām Marsa parka teritorijā ir cinisks, nosodāms un politiski gļēvs lēmums, kura tagadējā izpilde,...

Foto

"Marsa parka" izzāģēšana ir "Attīstībai/Par!"/”Progresīvo” melu un liekulības paraugstunda

"Marsa parka" izzāģēšana nākamajā dienā pēc vēlēšanām ir "Attīstībai/Par!"/”Progresīvo” melu un liekulības paraugstunda. Šo politiķu zaļie mērķi...

Foto

Ātras pārdomas par priestera Mediņa "sāgu"

Man ir bijis tas gods viņu satikt. Viennozīmīgi spilgta personība. Viņam ir sava dzīves filozofija, kurai nevaru 100% piekrist, bet...

Foto

Ne jā, ne nē, ne melns, ne balts: paziņojums par Bruknu un priesteri Mediņu

Šā gada 20. augustā medijos izskanējusi informācija par Bruknas muižā esošās kopienas...

Foto

Par kristieti Aldi

Es jau sen gribēju uzrakstīt par to, kā Aldis Gobzems izsaimnieko Dieva doto talantu, bet kaut kā nebija vērtīga iemesla, lai nolasītu viņam...

Foto

Vēstule jaunajam Rīgas domes vadītājam – kā neuzkāpt uz Ušakova grābekļa

Godātie kandidāti, rakstu kā nedaudz skeptisks vēlētājs, kurš raugās uz Rīgas domes vēlēšanām ar tādu...

Foto

Levita lieliskais vēsturisko zemju likumprojekts brīnišķīgi ļaus apzināties latvisko identitāti, tās dziļumu un kultūras saknes

25.augustā Piebalgas apmeklējuma laikā Valsts prezidents Egils Levits Vecpiebalgas Kultūras namā...

Foto

Rīgas domes priekšvēlēšanu debates jārīko pilsētas zaļajā klusajā zonā - Biķernieku mežā

Rīgas domes apstiprinātajā Rīcības plānā vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā ir 3.2.1.attēls – Akustiskā...

Foto

Dzelzceļa transporta un ostu tranzīta izpostītāji tagad raujas pie varas Rīgā

Jau pēc pāris dienām sāksies iepriekšējā balsošana Rīgas domes vēlēšanās, tālab vēlreiz palūkosimies uz pašiem...

Foto

Gruntmanis ignorēja vides un kultūras kontekstu, bet es neko nevarēju ietekmēt un vispār mazgāju rokas nevainībā

Dr. Uģis Gruntmanis, atgriežoties Amerikā, ir komentējis veselības ministres, Veselības...

Foto

Nekliedziet tie, kas ir kliedzēji un kristīgās reliģijas noliedzēji

Andreju Mediņu personīgi pazīstu kopš 1992 gada, savu 16 gadu vecuma. Biju viens no viņa "nokalpinātajiem pusaudžiem"....

Foto

Kungi (ar smaidu par nopietno)

Pirms daudziem gadiem, 1998. gada 18. novembrī, iznāca laikraksta «Latvietis Latvijā» pirmais numurs. To ievadīja Viļa Plūdoņa dzejolis:...

Foto

Likumdošanas iniciatīva: par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu

Valsts un pašvaldību, arī to kapitālsabiedrību un nodibinājumu iepirkumi ir melnais caurums, kur bez pēdām tiek zagti...