Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek turpina publicēt interesantākos materiālus no tā sauktās Rīgas domes kukuļošanas lietas izskatīšanas Augstākajā tiesā, kuri savā kopumā uzskatāmi parāda, kā strādā Latvijas tiesu sistēma, kādus argumentus tā ņem vērā un kādus uzskata par labākiem ignorēt. Tā kā Ģenerālprokuratūra joprojām nevēlas izsniegt apsūdzības runu, turpinām publicēt aizstāvības materiālus. Šodien – daļa no advokātu Oskara Rodes un zvērināta advokāta Jāņa Rozenberga aizstāvības runas šā gada 26. oktobrī.

Pirmās instances tiesa un arī prokurors savā debašu runā apelācijas instances tiesā ir uzskatījuši, ka V.Štrama vaina izvirzītajā apsūdzībā par kukuļošanu saistībā ar būvniecības ieceri Rīgā, Rusova ielā 1 un 1c ir pierādīta. Attiecībā uz šo apsūdzības epizodi V.Štrama aizstāvība nevar pievienoties pirmās instances tiesas un prokurora secinājumiem par V.Štrama vainīgumu un dalību vispār apsūdzībā aprakstītajos notikumos, līdz ar ko lūdzam apelācijas instances tiesu V.Štramu šajā apsūdzības epizodē pilnībā attaisnot.

Aizstāvības ieskatā pirmās instances tiesa, vērtējot V.Štrama vainīguma pierādījumus attiecībā uz šo apsūdzības epizodi, nav pienācīgi pievērsusies pierādījumu ticamības un pierādījumu pietiekamības jautājumiem, kas noveda pie nepamatota secinājuma par V.Štrama vainīgumu.

Kā izriet no 2009.gada 8.aprīļa lēmuma par V.Štrama saukšanu pie kriminālatbildības, tad apsūdzība V.Štramam šajā epizodē ir celta tikai par sekojošām darbībām:

2004.gada beigās - 2005.gada pirmajā pusē ir minēta sākotnējā vienošanās ar P.Stranci par kukuļa pieprasīšanu no I.Vilkastes un R.Štālberga, kas notiek pirms P.Stranča tikšanās ar potenciālajiem kukuļa devējiem;

2005.gada novembra mēnesī - uzdevuma došana R.Janitam paņemt naudu no I.Vilkastes un R.Štālberga, ar sekojošu naudas ievietošanu seifā un sekojošu tās izlietošanu kopīgi ar P.Stranci nenoskaidrotajā veidā;

Ietekmes izmantošana uz Rīgas pilsētas attīstības plāna izstrādi un pieņemšanu.

Visos pārējos apsūdzībā aprakstītajos notikumos V.Štrama piedalīšanās pieminēta netiek, līdz ar ko nekādas citas darbības V.Štramam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi neveido. Līdz ar to vērtējams ir jautājums, kādi tieši vai netieši pierādījumi apstiprina šīs V.Štrama darbības. Un tāpat ir vērtējams jautājums par šo pierādījumu ticamību un arī par to pietiekamību, lai izslēgtu saprātīgas šaubas par V.Štrama dalību šajos notikumos.

Par I.Vilkastes motīvu dot kukuli.

Par šāda motīva neesamību, kā arī par Rīgas pilsētas attīstības plāna tapšanas gaitu aizstāvība tika sniegusi izvērstu viedokli tiesu debatēs pirmās instances tiesā. Šobrīd neuzskatu par nepieciešamu apgrūtināt visus klātesošos ar šī viedokļa atkārtotu pārstāstīšanu vairāku stundu garumā, jo nekas jauns aizstāvībai pie šī jautājuma piebilstams nav. Līdz ar to aizstāvība apstiprina, ka šajā jautājumā pilnīgi uztur visus tos savus argumentus, kādi tika izklāstīti tiesu debatēs pirmās instances tiesā.

Par sakritībām R.Janitas un R.Štālberga liecībās.

Prokurors savā apsūdzības runā apelācijas instancs tiesā vispirms tika minējis, ka pirmās instances tiesa šajā kontekstā norādījusi, ka gan R.Janita, gan R.Štālberga liecības sakrīt šādos jautājumos:

par personām, kuras pieprasījušas kukuli (P.Strancis);

par pieprasītā kukuļa apmēru (1 000 000 EUR);

par ko tika prasīts un dots kukulis (lai izmainītu zemes gabala atļauto (plānoto) izmantošanas statusu pilsētas jaunajā attīstības plānā) /sk. sprieduma 85.lpp./.

Tāpat prokurors norādīja, ka papildus pirmās instances tiesas norādītajām sakritībām esot atzīmējams, ka R.Janitas un R.Štālberga liecības daļā par kukuļa nodošanas apstākļiem sakrīt arī daudzās citās detaļās:

par apstākļiem, pie kādiem tika sarunāta kukuļa nodošana starp R.Janitu un I.Vilkasti

par kukuļa nodošanā klātesošajām personām

par kukuļa nodošanas vietu

par galdiņa atrašanās vietu, pie kura I.Vilkaste, R.Janita un R.Štālbergs sēdēja kafejnīcā „Nostaļģija” kukuļa nodošanas brīdī

par priekšmetu, kurā bija ievietots kukulis – nauda bija ievietota apavu kastē, bet apavu kaste maisiņā

par to, ka apavu kastē ievietotā nauda bija ielikta maisiņā

par valūtu, kurā nodots kukulis, proti, tie bija EUR

par to, ka apavu kasti R.Janitam nodeva I.Vilkaste

par to, ka pēc kukuļa nodošanas R.Štālbergs pavadīja R.Janitu līdz viņa darba vietai Amatu ielā 4 un pēc šķiršanās R.Janita iegāja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta telpās

Kopumā prokurors norādījis uz vismaz 13 būtisku detaļu atbilstību abu personu, t.i. - R.Janitas un R.Štālberga liecībās, kas dod pamatu vērtēt šīs liecības ar augstu ticamības pakāpi.

Un lai tā arī būtu, aizstāvība šo prokurora aprēķinu negrasās apstrīdēt. V.Štrama aizstāvībai pret šo prokurora argumentu nav nepieciešams iebilst, jo neviena no šīm 13 sakritībām divu personu liecībās ne tieši, ne netieši neskar V.Štrama dalību šajos notikumos, līdz ar ko aizstāvības ieskatā, iespējams, ar šādām sakritībām prokurors, iespējams, var pamatot citu personu dalību šajos notikumos, bet ne V.Štramam celto apsūdzību.

No V.Štrama aizstāvības viedokļa būtiskāks ir pat tas apstāklis, ka attiecībā uz V.Štrama saistību ar šo kukuļošanas epizodi nav konstatējama neviena sakritība augstāk minēto personu liecībās.

Līdz ar to arī no V.Štrama aizstāvības viedokļa nav būtisks jautājums par to, vai R.Štālbergam un R.Janitam bija vai nebija iespējas saskaņot savas liecības, kam prokurors tika pievērsies arī savā apsūdzības runā, jo, pirmkārt, R.Štālbergs nekad un nevienā liecībā nav apstiprinājis vai pieminējis V.Štrama saistību ar šiem notikumiem, un, otrkārt, R.Janita ir vienīgais, kurš ir liecinājis par V.Štrama saistību ar šo noziedzīga nodarījuma epizodi un viņa liecības šajā jautājumā neapstiprina nekādi citi pierādījumi.

2010.gada 5.janvāra tiesas sēdē R.Štālbergs, atbildot uz aizstāvja S.Vārpiņa jautājumu, tika liecinājis, ka šajā kukuļošanas epizodē iesaistītās personas ir bijušas I.Vilkaste, A.Zeihmanis, P.Strancis un R.Janita. Savukārt jautājumā par V.Štrama saistību ar šo kukuļošanas epizodi R.Štālbergs gan pirmstiesas procesa laikā sniegtajās liecībās, gan arī tiesas sēdē sniegtajās liecībās (t.sk. atbildot uz prokurora jautājumiem) tika apstiprinājis, ka viņam pašam nav nekas zināms par V.Štrama saistību ar šo kukuļa pieprasīšanu vai pieņemšanu. Arī savā 2007.gada 3.jūlija iesniegumā par šo kukuļdošanas faktu, kas tika adresēts KNAB (atrodas lietas materiālos, 7.sējumā, sākot no 60.lapas), R.Štālbergs nav pieminējis V.Štrama vārdu.

Līdz ar to aizstāvībai rodas vienkāršs un retorisks jautājums: vai Štālbergs, kā persona, kas pēc paša liecībām, bija tik cieši saistīts ar I.Vilkasti, ir bijis viņas biznesa partneris, ir piedalījies pārrunās par kukuļa nodošanu, varētu neko nezināt par V.Štrama iesaistību šī kukuļa ņemšanā? Katrā gadījumā nav iespējams atsaukties uz liecinieka R.Štālberga liecībām V.Štrama vainīguma pamatošanai, ja R.Štālbergs par to nav liecinājis.

Ar to es nekādā gadījumā negribu teikt, ka es uzskatītu R.Štālberga liecības par patiesām. Drīzāk no mana viedokļa R.Štālberga liecības V.Štrama apsūdzības pamatošanai ir nesvarīgas. Bet svarīgi ir tas, ka gadījumā, ja arī tiesa, tāpat kā prokurors, sliektos uzskatīt R.Štālberga liecības par patiesām, tad man ir jālūdz tiesu ņemt vērā un vērtēt faktu, ka R.Štālbergs neko nav liecinājis nedz par, nedz pret V.Štramu.

Noslēdzot jautājumu par šīm sakritībām liecībās vēl tikai īsi pievērsīšos arī jautājumam par atsevišķām nesakritībām šajās liecībās. Prokurors pareizi vērsa tiesas uzmanību uz to, ka V.Štrama aizstāvji apelācijas sūdzībā norādījuši, ka pastāv arī pretrunas starp R.Janitas un R.Štālberga tiesā sniegtajām liecībām jautājumā par to, kādā valūtā nodota nauda, proti, ja R.Janita liecināja, ka bija tikai EUR, tad R.Štālbergs liecināja, ka bija gan EUR, gan lati; tāpat pastāv arī pretruna par naudas zīmju stāvokli – ja R.Janita liecināja, ka naudas zīmes bija lietotas, saburzītas, tad R.Štālbergs liecināja, ka lielākā daļa naudas zīmju bija ar bankas pārlīmi. Precīzas šīs liecības norādītas un citētas V.Štrama aizstāvju apelācijas sūdzības 24.lapā.

Šajā sakarā aizstāvība uzskata, ka šādas būtiskas pretrunas šo divu liecinošo personu liecībās jautājumā par to, kas tad īsti ir atradies kurpju kastē, tikai pastiprina aizstāvības šaubas par R.Janitas liecību ticamību daļā, kur R.Janita liecina par savām darbībām pēc naudas saņemšanas. Prokurora norādītais, ka pirmstiesas procesa laikā R.Štālbergs esot tomēr liecinājis, ka nauda tikusi nodota tikai EUR, būtu vērtējams kritiski, jo tiesas sēdē pirmās instances tiesā R.Štālbergs stingri un noteikti liecināja par to, ka R.Janitam nodotajā kurpju kastē bijuši gan LVL, gan EUR banknotes, turklāt vēl lielākoties paciņās ar bankas pārlīmi. 

Par R.Janitas liecību ticamību- vai citi pierādījumi tās apstiprina.

1) V.Štrama atrašanās ārpus Latvijas.

Prokurors savā debašu runā apelācijas instances tiesā norādīja, ka R.Janita liecinājis, ka kukuļa nodošana notika īsi pirms Rīgas attīstības plāna apstiprināšanas 2005.gada decembrī, ārā bija auksts laiks. Tas notika laikā, kad komandējumā atradās V.Štrams, bet P.Strancis, iespējams, atvaļinājumā. Vēlākā izmeklēšanas gaitā 2008.gada 31.martā tika izņemta R.Štālberga 2005.gada dienasgrāmata, kuras 17.novembra lappusē tika atrasts ieraksts „nodevu kurpja kasti”. Vēl vēlāk, saņemot informāciju no aviosabiedrības „Latcharter”, noskaidrots, ka 2005. gada 17. novembrī plkst. 00:05 V.Štrams ir izlidojis uz Dubaju, bet P.Strancis 2005. gada 19. novembrī ir izlidojis uz Ēģipti (19.sēj., l.l. 86-89, 95). Prokurors pareizi secina, ka minētie fakti  apstiprina, ka V.Štrams kukuļa nodošanas dienā nav bijis Latvijā, savukārt P.Strancis īsi pēc tam devies atvaļinājumā, bet 2005.gada 17.novembris ir aptuveni mēnesis pirms Rīgas attīstības plāna apstiprināšanas.

Tikai aizstāvība šajā sakarā ir spiesta kārtējo reizi norādīt, ka šie fakti ne tieši, ne netieši nepierāda V.Štrama dalību šajā kukuļošanas epizodē, kā arī neapstiprina R.Janitas liecības attiecībā uz V.Štramu saistību ar šiem notikumiem. Kā jau norādījām savā apelācijas sūdzībā, ir vairāki būtiski jautājumi, kuriem pirmās instances tiesa un arī prokurors nav pievērsuši uzmanību, vērtējot R.Janitas liecību ticamību. Pirmkārt, V.Štrams, būdams RD PAD direktors, komandējumos devās vidēji reizi mēnesī. Līdz ar to gandrīz katrā mēnesī var atrast laiku, kad viņš ir bijis komandējumā, kā 2005.gadā, tā arī 2006.gadā. R.Janitam kā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (turpmāk tekstā - RD PAD) administrācijas vadītājam tas bija labi zināms, līdz ar to norāde uz V.Štrama atrašanos atvaļinājumā laikā, kamēr R.Janita ir piedalījies kādos notikumos ar kurpju kastēm, varētu tikt attiecināta praktiski uz jebkuru mēnesi 2005. un arī 2006.gadā.

Prokurors norādīja, ka šādam viedoklim valsts apsūdzība nepiekrīt sekojošu apsvērumu dēļ: kā izriet no lietā iegūtās informācijas par V.Štrama atvaļinājumiem un komandējumiem 2005.gadā, tad no 365 dienām atvaļinājumā V.Štrams pavadījis 32 dienas, bet komandējumos 41, resp., kopumā 73 dienas /4.sēj., l.l. 128/, kas procentuāli no kopējā dienu skaita gadā, resp., 365 dienām sastāda tikai 20%. Prokurora ieskatā ir secināms, ka varbūtība tam, ka R.Janita varētu uzminēt, ka kukuļa nodošanas dienā V.Štrams nav bijis Latvijā, kā tas tika norādīts sākotnējās liecībās /3.sēj., l.l. 104/, ir visai zema. Atvainojiet, 20% no darba laika atrasties atvaļinājumā vai komandējumā, tas nozīmē vai nu katru nedēļu pa vienai darba dienai neatrasties uz vietas, vai arī vienu pilnu darba nedēļu katru mēnesi neatrasties uz vietas darbā. Bet tas, protams, ir vērtēšanas jautājums.

Jautājumā par to, kādēļ R.Janita atceras, ka dienā, kad viņš saņēma kurpju kasti ar naudu, V.Štrams ir bijis prombūtnē, aizstāvība var norādīt, ka, iespējams, kaut kādu iemeslu dēļ R.Janitam šī diena ir bijusi svarīga. Var jau būt, ka svarīga diena tā R.Janitam bija tāpēc, ka viņš tiešām ir saņēmis kādu naudu no R.Štālberga, to mēs nezinām. Bet šāds fakts ne tieši, ne netieši nav izmantojams V.Štrama vainas pierādīšanai šajā apsūdzības epizodē.

Bez tam šajā sakarā aizstāvība var norādīt arī uz sekojošiem zīmīgiem secinājumiem. Proti, savās pirmajās liecībās, kurās R.Janita sāk liecināt par kukuļņemšanu no I.Vilkastes un kuras tiek sniegtas 2008.gada 19.martā (2.sēj, l.l.102.-105), R.Janita attiecībā par kukuļa pieņemšanas laiku nosauca tikai gadu (2005) un nosauca gadalaiku - vasara. Attiecībā par Štrama prombūtni R.Janita šajās liecībās piemin, ka V.Štrams šajā laikā esot bijis komandējumā uz Angliju un ir atgriezies pēc pāris dienām.

Par šo epizodi R.Janita nav turpmāk ticis pratināts līdz pat 2008.gada 15.septembrim, lai arī šajā starplaikā ir tikušas veiktas vairākas R.Janitas nopratināšanas par citām epizodēm. Un šajās 15.septembra liecībās R.Janita uz absolūti nekonkrētu prokurora jautājumu par to, vai attiecībā uz naudas saņemšanas laiku R.Janita vēl varētu nosaukt kādus pietures punktus papildus savām iepriekšējām liecībām, R.Janita pēkšņi atceras, ka tas esot noticis 2005.gada novembrī-decembrī, īsi pirms attīstības plāna apstiprināšanas.

Bet, kas ir svarīgi, starplaikā starp šīm abām R.Janitas liecībām izmeklēšana 2008.gada 31.martā ir izņēmusi R.Štālberga 2005.gada dienasgrāmatu (7.sēj, l.l.20), kurā ir atrodams šis ieraksts par kurpju kastes nodošanu novembrī. Un, kas ir vēl interesantāk, 2008.gada 24.jūlijā KNAB izmeklētājs R.Kuzma atļauj ar šo izņemto dienas grāmatu iepazīties R.Štālbergam (30.sēj.l.l184.).

Aizstāvība no šo faktu hronoloģijas izdara secinājumu par to, ka līdz brīdim, kamēr izmeklēšanas rīcībā nebija R.Štālberga 2005.gada dienas grāmata un kamēr izmeklētājs to nebija uzrādījis R.Štālbergam, R.Janitas liecībās minētais kukuļa pieņemšanas laiks bija tālu to tā, ko par kukuļa pieņemšanas laiku uzdod valsts apsūdzība.

2008.gada 10.septembrī prokurors M.Leja nopratināšanas laikā uzrāda R.Štālbergam konkrēto 17.novembra ierakstu viņa 2005.gada dienas grāmatā (sēj.7, l.l.50-55). Un, kā jau mēs minējām, tad pēc piecām dienām nopratināšanas laikā dīvainā kārtā R.Janita pēkšņi atceras mēnesi, kad esot ticis saņemts kukulis no I.Vilkastes, kas aizstāvībai tomēr ļauj norādīt uz šo liecību iespējamo saskaņošanu vai nu ar R.Štālbergu, vai ar izmeklēšanas iestādēm.

Kontekstā ar V.Štrama prombūtni šajā laikā svarīgs ir arī cits aspekts. Proti, 2005.gada 17.novembrī V.Štrams uz Dubaju nedevās vis komandējumā, bet gan divu nedēļu garā atvaļinājumā. Vai spējam ticami iedomāties situāciju, ka V.Štrams nesteidzīgi divas nedēļas atpūšas Dubajā, kamēr viņa darba kabinetā esošā seifā, jau sākot no viņa aizbraukšanas dienas, divas nedēļas gulētu saņemta kukuļa nauda EUR 326 000 vai EUR 500 000 apmērā? Vai ir ticams, ka R.Janita par savu „veikumu” tā arī telefoniski neinformē savu it kā uzdevuma devēju un tura viņu neziņā par šo faktu divas nedēļas?

Pārsūdzētajā pirmās instances tiesas spriedumā tiesa plaši ir analizējusi sazvanīšanās laiku un regularitāti starp R.Janitu, I.Vilkasti, R.Štālbergu un P.Stranci, tajā pat laikā nepievēršot uzmanību tam, ka šajā attiecināmajā laika posmā ar V.Štramu sazvanīšanās vispār nav notikusi. Nu pie šādiem apstākļiem aizstāvībai ir jāuzsver, ka pierādījumu neesamība par jebkādiem kontaktiem starp V.Štramu un R.Janitu divu nedēļu garumā tieši laikā, kad R.Janita it kā esot saņēmis kurpju kasti ar naudu un nolicis to V.Štrama seifā, gan ir vērtējama kopsakarā ar R.Janitas liecību ticamību.

Cita starpā aizstāvība grib arī norādīt, ka šajā attiecināmajā laikā periodā savstarpēji nav sazinājies arī P.Strancis ar V.Štramu, un neviens pierādījums lietā neliecina par pretējo. No tā izdarāms secinājums, ka arī P.Strancis nav nekādā veidā informējis V.Štramu par kādas naudas saņemšanu no I.Vilkastes.

2) Citi pierādījumi par kukuļa nodošanas laiku.

Prokurors apsūdzības runā norādīja, ka pirmās instances tiesa vērtējusi arī citus R.Janitas liecībās nosauktos pieturas punktus par kukuļa nodošanas laiku un arī tos atzinusi par saskanošiem ar citiem lietas materiāliem, piemēram, to, ka kukuļdošana notika pirms Rīgas pilsētas attīstības plāna apstiprināšanas 2005.gada decembrī. Arī šis fakts apstiprinājās ar citiem rakstveida pierādījumiem tikai vēlākā izmeklēšanas gaitā. Ja R.Janita šādas liecības sniedza 2008.gada 19.martā, tad tikai 2008.gada 31.martā tika izņemta R.Štālberga dienasgrāmata, kuras 17.novembra lappusē tika atrasts ieraksts „nodevu kurpja kasti”. Vērtējot pirmstiesas procesā iegūtos pierādījumus, tieši šis datums tika atzīts par patieso kukuļa nodošanas dienu. Prokurors ir konstatējis, ka šī sakritība aizstāvju apelācijas sūdzības nemaz netiek apstrīdēta.

Šajā sakarā V.Štrama aizstāvība var paskaidrot, ka neuzskata pat par nepieciešamu šādas sakritības apstrīdēt, atspēkot, vai gluži pretēji - atzīt par pamatotām. Jo R.Janitas liecības par kukuļa saņemšanas laiku nav attiecināmas uz V.Štrama vainas pierādīšanu. No mūsu viedokļa pat ir vienalga, vai R.Janita ir saņēmis kurpju kasti ar naudu no R.Štālberga un, ja ir saņēmis, tad kad ir saņēmis. Iespējams, ka šādi fakti var tikt vērtēti attiecībā uz R.Janitas liecībās minētiem kukuļa devējiem un kukuļa ņēmējiem, bet šādas sakritības nevar nedz pierādīt, nedz arī atspēkot V.Štramam celto apsūdzību.

3) R.Janitas zināšanas par seifa esamību V.Štrama kabinetā.

Šis apstāklis jau tieši varētu attiekties uz V.Štramam celtās apsūdzības pierādīšanu. Prokurors, piekrītot pirmās instances tiesas secinājumiem, tika norādījis, ka R.Janita nevarētu liecināt par naudas ievietošanu V.Štrama dienesta kabineta seifā, ja viņš nebūtu redzējis, ka šāds seifs V.Štrama kabinetā atradās.

Ko gan lai aizstāvība saka par šādu secinājumu pie apstākļiem, kad tāds tiek izmantots apsūdzības pamatošanai. Faktiski, prokurors un pirmās instances tiesa ir izdarījuši apbrīnas vērtu pieņēmumu, ka vienīgais veids, kādā R.Janita varēja uzzināt par seifa esamību V.Štrama kabinetā, ir, ieliekot tur kurpju kasti ar naudu vai arī naudu bez kurpju kastes. Un prokurors nespēj pat iedomāties, ka kāds par šāda seifa eksistenci varētu vai drīkstētu zināt arī tad, ja viņš šajā seifā V.Štrama prombūtnē nav bāzis naudu. Pat vēl vairāk, valsts apsūdzības uzturētājs noraida jebkādas citas iespējas pastāvēšanu, kā persona, un tieši R.Janita, varētu uzzināt par šāda seifa pastāvēšanu. Manuprāt, diezgan absurds secinājums, bet ar tādu tiek pamatota apsūdzība smaga nozieguma izdarīšanā.

Jau pirmās instances tiesā aizstāvība tika norādījusi, ka fakts, ka R.Janitam par šī seifa eksistenci bija zināms, nav nekāds brīnums, ņemot vērā, ka Janita darba laikā bieži tika apmeklējis V.Štrama kabinetu, ka V.Štrams R.Janitam ne reizi vien tika izsniedzis dažādus dokumentus no seifa vai R.Janitas klātbūtnē tika ievietojis dažādus dokumentus šajā seifā. Bez tam arī R.Janitam bija pakļauta arī RD PAD saimniecības daļa, kas cita starpā ved arī šīs struktūrvienības pamatlīdzekļu uzskaiti. Līdz ar to fakts, ka R.Janita ir zinājis par seifa esamību un atrašanās vietu V.Štrama kabinetā, ir visai pašsaprotams, bet šim faktam nav nekāda sakara ar V.Štramam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu vai ar R.Janitas liecību ticamību.

Prokurors šādiem aizstāvības argumentiem nepiekrita, turpinot uzskatīt, ka par seifa esamību V.Štrama kabinetā drīkst zināt tikai tie, kas šajā seifā ir likuši kurpju kastes ar naudu, atzīmējot, ka aizstāvība nav norādījusi uz pierādījumiem, kas apliecinātu, ka V.Štrams no sava dienesta seifa būtu regulāri izsniedzis R.Janitam kādus dokumentus. Būtu interesanti uzzināt, kādus pierādījumus aizstāvība varētu iegūt, lai pierādītu to, ka RD PAD direktors V.Štrams sev padotā RD PAD Administrācijas vadītāja un vienlaikus sava vietnieka administratīvajos jautājumos R.Janitas klātbūtnē ir savā seifā ielicis kādus dokumentus vai izņēmis no seifa kādus dokumentus. Tā kā V.Štrama kabinetā nav ierīkota video novērošana, tad ir saprotams, ka nekādu tiešu pierādījumu šim apgalvojumam nav. Bet tajā pat laikā ir absurdi iedomāties, ka departamenta direktors kādā veidā būtu slēpis no sava departamenta administrācijas vadītāja seifa esamību savā kabinetā.

Bez tam prokurors šajā jautājumā vēl norādīja, ka tas fakts, ka R.Janitam kā departamenta administrācijas vadītājam bija pieejama iestādes pamatlīdzekļu uzskaite, neko nenozīmējot, jo līdz pirmajai pratināšanas reizei par Rusova ielas epizodi R.Janita atradās apcietinājumā, savukārt līdz R.Janitas aizturēšanai viņam nav bijusi īpaša nepieciešamība iepazīties un iegaumēt V.Štrama dienesta kabinetā esošo pamatlīdzekļu sarakstu. Līdz ar to prokurors ir secinājis, ka, lai gan teorētiski zināt par seifa atrašanos V.Štrama kabinetā R.Janita varētu arī tad, ja V.Štrams nebūtu uzdevis viņam ievietot naudu seifā, tomēr tā ir tikai teorētiska varbūtība. Aizstāvība neuzskata šādus apsvērumus par vērā ņemamiem. Aizstāvības apgalvojums par to, ka R.Janitam varēja būt zināms un noteikti bija zināms par seifa esamību V.Štrama kabinetā nevarētu tikt atspēkots ar pieņēmumu, ka Janitam nav bijusi nepieciešamība iepazīties ar pamatlīdzekļu sarakstu. Tā kā šāds saraksts bija R.Janitas rīcībā, kas ir neapstrīdams un arī neapstrīdēts fakts, tad prātojumiem par to, vai R.Janita ar to iepazinās un cik detalizēti iepazinās, nav nozīmes.

Papildus prokurors norādīja, ka, ja par seifa esamību nebija zināms I.Krēgerei, kura sakarā ar dienesta pienākumiem kā V.Štrama palīdze ievērojami biežāk bijusi V.Štrama dienesta kabinetā, pirmās instances tiesai bija pilnīgs pamats taisīt loģisku slēdzienu, ka šis fakts nevarēja pats par sevi būt zināms arī R.Janitam, kurš V.Štrama dienesta kabinetā uzturējās ievērojami retāk. Atbildot uz šo prokurora argumentu, aizstāvība var norādīt, ka liecinieces I.Krēgeres liecība par viņas pašas zināšanu vai nezināšanu par seifa atrašanās vietu V.Štrama kabinetā nav izmantojama R.Janitas sniegto liecību ticamības pārbaudei, jo tas, ko ir vai nav zinājusi I.Krēgere, nevar nedz izslēgt, nedz arī apstiprināt to, ko ir vai nav zinājis R.Janita.

Rezumējot prokurora izvirzītos argumentus jautājumā par to, vai R.Janita zināja par seifa eksistenci V.Štrama kabinetā un vai bija to iepriekš redzējis, jāsecina, ka prokuroram nav nedz argumentu, nedz arī pierādījumu par to, ka R.Janita nevarēja citādi uzzināt par seifa esamību, kā vien tajā ievietojot naudu. Un kriminālprocesā aizstāvības pusei nav pienākums pierādīt aizstāvamās personas nevainīgumu, bet gan apsūdzības uzturētājam ir pienākums pierādīt vainu. Jautājumā par to, kad un kādos apstākļos R.Janita uzzinājis par seifa esamību V.Štrama kabinetā, apsūdzības uzturētājam pierādījumu nav.

Aizstāvība gan šajā sakarā grib vērst tiesas uzmanību uz kādu lietā iegūtu pierādījumu, proti, paša R.Janitas liecībām. R.Janita, sniedzot liecības pirmās instances tiesas sēdē, nevarēja pat aptuveni aprakstīt šī seifa atslēgas un to izmēru un izskatu (pirmstiesas procesa laikā viņam par seifa atslēgām jautājumi uzdoti netika). Proti, 23.marta tiesas sēdē, atbildot uz V.Štrama aizstāvja J.Rozenberga jautājumiem par šo seifa atslēgu, R.Janita tika apliecinājis savu nezināšanu sekojoši:

Rozenbergs: Iedeva tikai atslēgu. Labi, tad variet īsumā pastāstīt, kā šī atslēga izskatījās?

Janita: Es nevaru šobrīd pateikt, kāda tā atslēga bija. (..)

Rozenbergs: Sakiet, vai šī atslēga bija plakana, nu, kā parasti durvīm slēdzamā jeb ar kātiņu un tādām plāksnītēm …

Janita: Es jau teicu, ka es neatceros.

Šāda R.Janitas liecība aizstāvībai dod pamatu apgalvot, ka R.Janita runā nepatiesību, apgalvojot, ka no R.Štālberga saņemto naudu viņš esot ievietojis V.Štrama darba kabinetā esošajā seifā.

Prokurors gan apelācijas instances tiesā norādīja, ka tas fakts, ka R.Janita pēc vairāk kā 5 gadiem tiesas sēdē nevarēja precīzi aprakstīt atslēgu, R.Janitas liecību novērtējumā nevar būt izšķirošas nozīmes. No tā vien, pretēji aizstāvības viedoklim, nevarot izdarīt secinājumu, ka šīs atslēgas R.Janita nekad savās rokās nav turējis.

Tam aizstāvība kategoriski nevar pievienoties. Proti, kā jau iepriekš norādījām, par šī seifa eksistenci, atrašanās vietu un izmēru R.Janita bija informēts, viņš šo seifu vairākkārt bija redzējis. Savukārt seifa atslēgas, kas viņam būtu bijušas nepieciešamas, lai V.Štrama prombūtnē šo seifu atvērtu un ievietotu tajā naudu (kurpju kasti, vai jebko citu), R.Janita nekad savās rokās nav turējis, līdz ar ko arī nevar aprakstīt šo atslēgu izskatu. Ņemams vērā, ka V.Štrams bija atvaļinājumā Dubaijā no 2005.gada 17.novembra līdz 24.novembrim (sk. 19.sēj. 86.lpp.), kas nozīmētu, ka, ja šīs seifa atslēgas pirms došanās atvaļinājumā būtu nodotas R.Janitam, tad tās būtu bijušas viņa rīcībā ne mazāk kā deviņas dienas, un šo dienu laikā vismaz vienu reizi R.Janitam ar šīm atslēgām arī būtu jārīkojas, slēdzot seifu. Bet, tā kā faktiski R.Janita šīs atslēgas nekad nebija aplūkojis un nebija turējis rokās, tad ir arī saprotams, kādēļ R.Janita varēja sniegt liecības par seifa eksistenci un atrašanās vietu, bet nevarēja sniegt kaut aptuvenas liecības par atslēgu izmēru un izskatu. Janita par šiem notikumiem ir sniedzis visai detalizētas liecības, ir pat atcerējies, pie kura galdiņa viņš ar R.Štālbergu ir sēdējis kafejnīcā, atceras kurpju kastes krāsas un izmērus un citus niekus. Bet atslēgu, kas viņa rīcībā it kā esot bijusi vismaz deviņas dienas un ar kuru viņš it kā esot rīkojis, viņš kaut aptuveni neatceras.

Līdz ar to aizstāvībai ir pamats norādīt, ka iepriekš aplūkotie pirmās instances tiesas secinājumi un arī prokurora apsūdzības runā izvirzītie argumenti par R.Janitas liecību ticamību saistībā ar viņa zināšanām par V.Štrama kabinetā esošos seifu, ir vērtējami kritiski.

4) Par R.Janitas iekļūšanu V.Štrama kabinetā viņa prombūtnes laikā.

Savā apelācijas sūdzībā tikām izteikuši iebildumus pret pirmās instances tiesas secinājumu par to, ka R.Janitas liecību ticamību neietekmējot arī I.Krēgeres (2010.gada 17.februāra tiesas sēdē) un J.Liepiņas (07.10.2010.tiesas sēdē) liecības, jo no minēto liecinieču liecībām neizrietot, ka iespēja R.Janitam iekļūt V.Štrama kabinetā kategoriski tiek izslēgta. Aizstāvība šajā sakarā uzsver, ka nav nozīmes tam, vai pastāv teorētiska iespēja, ka V.Štrama prombūtnes laikā kāds varēja vai nevarēja iekļūt viņa kabinetā, un vai šo iespēju šīs liecinieces izslēdz kategoriski vai nekategoriski. Nozīme ir tam apstāklim, ka neviena no šīm divām lieciniecēm V.Štrama prombūtnes laikā viņa kabinetā nav ielaidusi R.Janitu, kā to savās liecībās apgalvoja R.Janita.

Šeit ir nepieciešams atgādināt paša R.Janitas liecības pirmās instances tiesā par šo apstākli:

„Vaznis: Kā Jūs tikāt tajā kabinetā?

Vīgante: Es atvainojos, bet apsūdzētais liecināja, ka viņš darbiniecei, kas atrodas, atradās priekštelpā vai tā bija sekretāra vai kāda cita darbiniece viņš neatceras palūdza atslēgt durvis. Viņš sniedza šādas liecības.

Vaznis: Kas tā par darbinieci, Jūs neatceraties?

Janita: Tur ir divas darbinieces. Vai nu tā bija referente Krīgeres kundze vai tā bija direktora biroja vadītāja Jolanta Kalniņas kundze!

Vaznis: Kalniņas kundze!

Janita: Jā!

Vaznis: Bet kura konkrēti neatceraties?

Janita: Nē, neatceros!”

„Rozenbergs: Vai es pareizi sapratu no Jūsu liecinātā, ka vai Krīgeres kundze vai Kalniņas kundze bija kāda no tām personām tā, kas pēc Jūsu lūgumu ielaida, atslēdza?

Janita: Jā, es pateicu, ka man jāiet un man neuzdeva nekādus jautājumus. Iespējams, ka bija viņas zināja vai nezināja, to es nevaru pateikt.”

Iztiesāšanas gaitā tika nopratinātas abas šīs RD PAD darbinieces, kuras savās liecībās R.Janita bija norādījis kā iespējamās personas, kurām viņš tika izteicis lūgumu atslēgt V.Štrama kabinetu un ielaist tajā R.Janitu, un kuras varētu būt viņa lūgumu uzklausījušas, kabinetu atslēgušas un R.Janitu arī ielaidušas V.Štrama kabinetā. Un neviena no viņām tā arī neapstiprināja R.Janitas sacīto, ka R.Janita jebkad pie viņām būtu griezies ar šādu lūgumu un ka viņas kādreiz vai jebkad R.Janitu būtu ielaidušas V.Štrama kabinetā viņa prombūtnes laikā. Līdz ar to arī ar šīm divām liecinieku liecībām nav apstiprinājušās R.Janitas liecības par to, kā tad viņš ir iekļuvis slēgtajā V.Štrama kabinetā. Gluži pretēji, šo divu liecinieču liecības norāda uz to, ka R.Janita savās liecībās nav liecinājis patiesi. Līdz ar to nav nozīmes vērtēt šo liecinieču liecības tādā aspektā, kā to darījusi pirmās instances tiesa, proti, vai šīs liecinieces kategoriski var izslēgt, ka V.Štrama prombūtnes laikā kāds iekļūst viņa kabinetā, bet gan ir vērtējamas kopsakarā ar R.Janitas liecībām, kurš skaidri pauda, ka tieši kāda no šīm divām RD PAD darbiniecēm 2005.gada 17.novembrī viņu ir ielaidušas slēgtajā V.Štrama kabinetā.

Valsts apsūdzība savā apsūdzības runā nepievienojās šiem aizstāvības argumentiem, norādot, ka lai arī pirmās instances tiesas sēdē nedz I.Krēgere, nedz J.Kalniņa nevarēja atminēties, ka 5 gadus atpakaļ būtu ielaidušas R.Janitu V.Štrama kabinetā viņa prombūtnes laikā, no tā vien prokurors nevarot izdarīt secinājumu, ka R.Janitas liecinātais neatbilst patiesībai, jo nedz I.Krēgere, nedz J.Liepiņa nevarējušas ar pilnu pārliecību teikt, ka piecus gadus atpakaļ nav ielaidušas R.Janitu V.Štrama kabinetā tā prombūtnes laikā.

Šāds prokurora uzskats ir aplams divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, prokurora teiktais neatbilst šo liecinieču liecību saturam. Gan I.Krēgere 2010.gada 17.februāra tiesas sēdē, gan J.Liepiņa 07.10.2010.tiesas sēdē tika liecinājušas, ka viņas nav ielaidušas R.Janitu V.Štrama kabinetā viņa prombūtnes laikā. Nav ielaidušas, nevis nevarēja ar pilnu pārliecību teikt, ka to nav darījušas. Abas liecinieces patiešām kategoriski netika apgalvojušas, ka R.Janita šajā kabinetā pilnīgi noteikti nevarēja iekļūt kādā citā veidā, vai ka viņš tajā pilnīgi noteikti nav bijis, jo šīs darbinieces galu galā nav V.Štrama kabineta apsargi. Bet šādām liecībām vairs nav nozīmes, jo pats R.Janita konkrēti savās liecībās tika norādījis, ka V.Štrama kabinetā viņu esot ielaidusi vai nu I.Krēgere vai arī J.Liepiņa, un R.Janita nekad nav liecinājis, ka varbūt viņš šajā slēgtajā kabinetā būtu iekļuvis kādā citā veidā vai ar kādu citu personu palīdzību.  

Un otrkārt, prokurors, tāpat kā pirmās instances tiesa, vērtējot šīs liecības, nav ņēmuši vērā tādu kriminālprocesa pamatprincipu kā nevainīguma prezumpcija, un tā vietā, lai no šo liecinieču liecībām secinātu to, kas tajās tika pateikts, proti, ka šīs liecinieces, ne viena, ne otra, nav ielaidušas R.Janitu V.Štrama kabinetā viņa prombūtnes laikā, kā to savās liecībās apgalvoja R.Janita, tika uzskatījis, ka šīs liecības kategoriski nevar izslēgt R.Janitas liecību patiesumu. Bet tāds jau nav pierādīšanas standarts kriminālprocesā. Nevienu personu nevar notiesāt, pamatojoties uz tādiem pierādījumiem, kas kategoriski nevar izslēgt apsūdzības versiju. Gluži pretēji, pierādījumiem ir jābūt tādiem, kas neatstāj vietu saprātīgām šaubām par apsūdzības versijas pamatotību.

5) Par R.Janitas darbībām ar kurpju kasti V.Štrama kabinetā.

Apelācijas sūdzībā aizstāvība tika izteikusi iebildumus par pirmās instances tiesas secinājumiem attiecībā uz to, vai R.Janitas liecības varētu būt patiesas attiecībā par viņa darbībām ar kurpju kasti un naudu V.Štrama kabinetā, apšaubot aizstāvības veiktā eksperimenta, rezultātā izdarītos secinājumus. Runa ir par eksperimentu, kas tika fiksēts video ierakstā un kuru pirmās instances tiesa pievienoja lietas materiāliem, un kurš tika pārbaudīts arī apelācijas instances tiesā.

Prokurors savā apsūdzības runā norāda, ka aizstāvība, veicot šo eksperimentu, bija patvaļīgi, nezinot konkrētus izejas datus, izvēlējusies kurpju kastes izmēru un nominālvērtību proporcijas. Tai pat laikā no R.Janitas liecībām bijis zināms tikai tas, ka kurpju kaste bija vidēja izmēra un kastē bija dažādas nominālvērtības. Kā bija redzams no aizstāvības iesniegtā video ieraksta, tad aptuveni 70-80% no nominālvērtībām sastādīja sīkākās naudas nominālvērtības (zem 200 EUR nominālvērtības). Prokurora ieskatā, izvēloties citādas nominālvērtību proporcijas, proti, ja lielākā daļa naudas būtu 500 un 200 EUR nominālvērtībās, naudas kaudzes lielums būtu bijis ievērojami mazāks, līdz ar ko būtiski samazinātos tās apjoms un vienlaicīgi arī skaitīšanas ilgums.  Bez tam prokurors norādīja, ka, ja R.Janita liecināja, ka apavu kastes izmērs varēja būt aptuveni 44.-46. izmēra, tad aizstāvība izvēlējās veikt eksperimentu ar 44. numura apavu kasti. Izvēloties lielāku apavu kasti, nebūtu izslēgtas R.Janitas liecības par to, ka viņam neizdevās to ievietot seifā vertikāli, jo, kā redzams no video ieraksta, 44. izmēra apavu kaste ievietojās, bet visai knapi.

Aizstāvība šādam prokurora viedoklim nepiekrīt sekojošu apsvērumu dēļ.

Apelācijas sūdzībā aizstāvība tika norādījusi, kādi R.Janitas tiesas sēdē sniegtajās liecībās minētie fakti tika izmantoti, lai veiktā eksperimenta ietveros rekonstruētu šos notikumus, par kuriem R.Janita liecināja, proti, notikumus pēc tam, kad viņš ar kurpju kasti rokās esot iegājis RD PAD ēkā Rīgā, Amatu ielā 4.

2010.gada 23.marta tiesas sēdē šajā R. Janita, liecinot par Rusova ielas epizodi cita starpā tika sniedzis tiesai sekojošas ziņas:

apavu kaste, kurā viņam tika nodota nauda, bija standarta izmēra vīriešu kurpju kaste, aptuveni 46. izmēra kurpju kaste - liecība tiesas sēdē:

Janita: (..) Štālbergs tātad ieradās ar polietilēna maisiņu. Šajā polietilēna maisiņā atradās iekšā apavu kaste. Un, un šī apavu kaste, viņš apsēdās pie galdiņa, izņēma šo apavu kasti, nolika uz, uz galda un …

Vīgante: Varētu uzreiz tā nu aprakstīt, cik liela bija tā kaste?

Janita: Nu, ziniet tāda, es piedodiet, es negribētu kaut kādā veidā …

Vīgante: Kurpju kaste, dāvanu kaste?

Janita: … es negribētu kaut kādā veida nu tā kā, nu, tā bija tāda apavu kaste, kas pieder vīrietim ar …

Vīgante: Nu, kurpju?

Janita: Jā, kurpju!

Vīgante: Kurpju kaste?

Janita: Jā!

Vīgante: Zābakus neieliksiet tajā?

Janita: Nē, zābakus neieliks.

Vīgante: Tos lielos garos neieliks.

Janita: Jāsaka, kad ar krietnu izmēru, ja, jo vēlākā daļa, tā kā es gribēju ievietot viņu seifā, t.i., tālāk es stāstīšu …

Vīgante: Jā!

Janita: … tur neiegāja, nu, tāda liela apavu kaste.

Vīgante: Pagaidiet, Jūs jau tur gandrīz pusmetru tagad parādījāt.

Janita: Nu, bija arī kāja uz kādu 46 izmēru.

Vīgante: Pagaidiet, apavu kastes ir standarta izmēra.

Janita: Nē, nu, …

Vīgante: Viņas netiek taisītas pēc apava izmēra.

Janita: Es to nezinu! Vārdu sakot …

Vīgante: Janitas kungs, nu, bet es toties zinu.

Janita: Nu, tādā gadījumā viņa bija standarta apavu kaste.”

maisiņš ar naudu esot aizņēmis aptuveni trešdaļu no kurpju kastes- liecība tiesas sēdē:

„Rozenbergs: Bet tātad jautājums par to, cik tā kurpju kaste bija pilna? Tur bija trešdaļa aizņemta, puse?

Janita: Viņa, nē, nu tas maisiņš, es saku, viņš nebija ar aizsienamu galu, bet viņa, viņa bija es saku, es domāju, ka tur viena trešdaļa varētu ielikt visas tās naudas zīmes.

Rozenbergs: Apmēram vienā trešdaļā no tās kurpju kastes.

Janita: Nu, varbūt drusku vairāk.”

Turklāt savās pirmajās pirmstiesas procesa laikā sniegtajās liecībās par šo epizodi 2008.gada 19.martā (3.sējums 104.lpp.) R.Janita pat tika norādījis, ka naudas paka esot bijusi apmēram 10-12 cm bieza.”

ņemot ārā no apavu kastes maisiņu ar naudu, nauda esot izbirusi - liecība tiesas sēdē:

„Janita: Tad es izņēmu ārā no seifa un ņemot ārā no seifa, tas ir piedodiet, no apavu kastes šo maisiņu tā nauda arī no tā maisiņa izbira ārā.”

nauda bija dažādu nominālu banknotēs, neviena sastiprināta naudas paciņa tur neesot bijusi - liecība tiesas sēdē:

”Janita: Un, un viņa bija nauda ar dažādākām, dažādākas nominālās vērtībās. Neviena paciņa tur nebija sastiprināta, kā te tika teikts kā bankā tiek noformēts kaut kā pa nominālām vērtībām. Viņa bija nekārtīgi ielikta iekšā, bez jebkādām gumijām, bez jebkādiem tādiem savienojumiem. Nauda bija lietota.”

„Rozenbergs: Sakiet, vai es pareizi esmu sapratis, vai tās liecības bija precīzas, ka šī nauda, teiksim nevienas naudas zīmes nebija paciņā kā no bankas … Janita: Jā, tieši tā! Nebija paciņās, neviena nebija sastiprināta ar gumiju, viss bija eiro naudas zīmēs un bija lietotas, burzītas.”

„Janita: Jā! Bet viņa bija tiešām lietota netīra nauda. Tās nebija tādas jaunas naudas zīmes, kādas parasti izsniedz bankā.”

uz zemes izbirušo naudu esot uzlicis uz sēžu galda, centies sašķirot banknotes pa nomināliem un pārskaitīt, bet naudas zīmes esot bijušas burzītas un lietotas, tāpēc, pārskaitot šo naudu, nav izdevies to salikt pa banknošu nomināliem - liecība tiesas sēdē:

„Vīgante: A, kāda nauda bija eiro?

Janita: Eiro! Tikai eiro, tikai eiro! Nu, tagad es tā stāvu uz ceļgaliem un tā nauda man izbirusi, es domāju, nu, kā es viņu tā, nu, šitā te un grūdīšu iekšā, es domāju, nu, jāsaliek vismaz kaudzītēs. Es sāku likt, bet par cik nauda ir burzīta un lietota, tad viņa nu negūlās tā virsū kā. Nu, es saliktu tur skatos kaut kādi vismaz tur bija 326’000, pēc tam es domāju, ko es te mokos. Es saliku atlikušo naudu iekšā, jo, un aizvēru šo seifu, paņēmu atslēgu, aizgāju strādāt.”

skaitot naudu, R.Janita esot saskaitījis līdz EUR 326 000, un vēl esot palikusi arī nesaskaitīta nauda - liecība tiesas sēdē:

„Vīgante: Kā Jūs ziniet, ka tur bija 326 tūkstoši? Jūs viņu vācāt kopā arī skaitījāt?

Janita: Nē! Es no sākuma biju nolēmis viņu kulturāli salikt pa kaudzītēm, pēc nominālās vērtības. Es paņēmu to, to naudu no zemes uzliku uz sēžu galda, darba galds atrodas, sēžu galds un sāku likt pa nominālām vērtībām. Nu, diemžēl, es saku, man neizdevās salikt, jo tā nauda bija burzīta, lietota un viņas tās, nu, slīdēja, jo nebija nekādas gumijas vai kaut kādas papīrs vai konverts, es nu, neizmatoju un pat netaisījos. Galu galā, man taču vienalga cik tur ir tā nauda.

Vīgante: Nu, bet no kurienes Jūs tādus skaitļus …

Janita: Es skaitīju! „

Turklāt savās pirmajās pirmstiesas procesa laikā sniegtajās liecībās par šo epizodi 2008.gada 19.martā (3.sējums 104.lpp.) R.Janita tika liecinājis, ka naudu neesot pārskaitījis vispār.

nauda esot bijusi dažādos nominālos - EUR 500, EUR 100, EUR 50, EUR 20- liecība tiesas sēdē:

„Vīgante: Nu, cik lielas bija tās naudas zīmes?

Janita: Tātad nominālā vērtība bija dažādā, kā es teicu. Gan bija 500 eiro, bija 100 eiro, bija 50 eiro, nu, …

Vīgante: Jūs bijāt kuras saskaitījis 500 eiro?

Janita: Es nevaru Jums, nē, es cienījamā tiesa šobrīd nevaru pateikt Jums, kad tas tā ir bijis, jo es to neatceros, bet apmēram varēja teikt, ka es saskaitīju tās naudas zīmes, kas, kur mazākā vērtība ir, mazākā nominālā vērtība bija 50. Vot, tādi, tādējādi izveidojās šī summa.”

„Rozenbergs: Varbūt Jūs atceraties vai pārsvarā šī naudas summa bija piecsimtniekos, piecdesmitniekos vai simtniekos vai arī bija sīkāka nomināli? 20, piemēram?

Janita: Bija!

Rozenbergs: Bija?

Janita: Jā!”

Kādi „rekvizīti” tika izmantoti aizstāvības veiktajā eksperimentā.

Tika izmantota standarta izmēra kurpju kaste, kurā aizstāvis Rozenbergs savulaik tika iegādājies 44. izmēra kurpes. Bez tam tiesai tika arī iesniegta izziņa no uzņēmuma, kas nodarbojas ar apavu tirdzniecību SIA „Pelle” (apavu veikals „Mondo”, kas atrodas Rīgā, Ģertrūdes ielā 14), no kuras konstatējams, ka 42., 44., 45., 46. un arī 47. izmēra kurpēm paredzētās kurpju kastes ir vienāda izmēra (31.sējums, l.l.171.). Šāds pierādījums arī pārliecinoši atspēko prokurora iebildumus par to, ka aizstāvjiem eksperimenta veikšanai būtu vajadzējis izvēlēties nevis 44., bet gan 46. izmēra kurpju kasti, jo ir secināms, ka šādas kurpju kastes būtu viena lieluma.

Ar pašreizējā RD PAD direktora piekrišanu tika izmantots RD PAD direktora kabinets, kas savulaik ir bijis V.Štrama kabinets. Tika izmantots šajā kabinetā esošais seifs, par kuru prokurors iztiesāšanā tika tiesai arī iesniedzis izziņu no RD PAD.

Un tika izmantotas EUR banknošu kopijas, kas bija izgatavotas uz parasta biroja papīra. Ņemot vērā tiesas izmeklēšanas gaitā citu procesa dalībnieku paustās šaubas par izmantotā papīra atbilstību tam papīram, uz kura tiek drukātas oriģinālās EUR banknotes, aizstāvība iesniedza tiesai un tiesa pievienoja lietas materiāliem izdruku no Eiropas Centrālās bankas mājas lapas (interneta vietne http://www.ecb.int/pub/pdf/other/euro_became_our_moneylv.pdf), materiāls ar nosaukumu „Kā Euro kļuva par mūsu naudu”, kur cita starpā ir arī norādīts, ka EUR banknošu drukāšanai tiek izmantots papīrs, kura svars ir 85 g/ m2, kā arī pievienoja lietas materiāliem izdrukas no interneta veikalu portāliem www.freko.lv un www.birojs.lv, no kurām ir konstatējams, ka pārdošanā piedāvātā standarta biroja papīra svars ir 80 g/ m2. Ar šīm izdrukām aizstāvība pierāda, ka standarta biroja papīra biezums un svars ir pat mazāks, nekā tam papīram, kas tiek izmantots oriģinālo EUR banknošu drukāšanai, līdz ar ko nav nekāda pamata uzskatīt, ka aizstāvju veiktajā eksperimentā izmantotās EUR banknošu kopijas sava papīra biezuma dēļ varētu aizņemt vairāk vietas, nekā oriģinālās EUR banknotes.

Tā kā Janita nevarēja liecināt par to, kādās tieši proporcijās ir bijušas banknotes, bet tika liecinājis, kā tās bijušas dažādu nominālu- EUR 500, 100, 50, 20, pirmstiesas procesā un arī tiesā liecinājis, ka pārsvarā bijušas maza nomināla banknotes, tad eksperimentam tikām izmantojuši EUR banknotēm pēc izmēra līdzīgas papīra lapiņas no EUR 500 līdz EUR 20 proporcionāli vienādās daļās, un tieši:

EUR 500- 400 gab. (kopā EUR 200 000),

EUR 200- 400 gab. (kopā EUR 80 000),

EUR 100- 400 gab. (kopā EUR 40 000),

EUR 50- 400 gab. (kopā EUR 20 000),

EUR 20- 400 gab. (kopā EUR 8 000).

Kopējā šādu banknošu vērtība būtu EUR 348 000, kas ir nedaudz vairāk, nekā Janita tika norādījis savās liecībās. Nav pamatots prokurors iebildums par to, ka, ja eksperimentā izmantotu lielāka nomināla banknotes, EUR 500 un EUR 200, tad skaitāmās naudas apjoms būtu mazāks. R.Janita savās liecībās nekad nav minējis par to, ka kurpju kastē pārsvarā būtu bijušas lielākā nomināla banknotes, bet ir liecinājis gluži pretēji.

Ņemot vērā R.Janitas liecību saturu par šiem notikumiem, kā arī augstāk norādītās V.Štrama aizstāvju darbības, ir konstatējams, ka aizstāvība šī eksperimenta veikšanā maksimāli precīzi ir vadījušies pēc R.Janitas sniegtajām liecībām. Un, kā jau tika norādīts pirmās instances tiesā, aizstāvības veiktais eksperiments jau nepretendē uz pilnīgu un precīzu notikumu restaurēšanu, bet gan tika veikts nolūkā pārbaudīt, vai kaut aptuveni R.Janitas liecībās sniegtās ziņas par šiem jautājumiem ar kurpju kasti un naudu tajā varētu būt atbilstošas īstenībai. Un aizstāvības secinājumi šajā sakarā bija sekojoši:

44. izmēra vīriešu kurpju kasti (kas ir tāda paša izmēra, kā arī 46.izmēra kurpju kaste) brīvi var ievietot RD PAD direktora kabinetā esošajā seifā, pretēji R.Janitas liecinātajam, ka kaste seifā nav ievietojusies.

EUR banknotēm pēc izmēra līdzīgas papīra lapiņas augstāk norādītajā daudzumā (atbilstoši EUR 326 000 daudzumam) ar grūtībām ir iespējams ievietot attiecīga izmēra vīriešu kurpju kastē, to pilnībā piepildot. Līdz ar to EUR banknotēm pēc izmēra līdzīgas papīra lapiņas augstāk norādītajā daudzumā nekādā gadījumā pat attāli neatgādina nedz R.Janitas pirmstiesas procesa laikā sniegtajās liecībās norādīto 10-12 centimetrus biezo naudas paciņu (3.sēj.104.lpp.), nedz arī trešdaļu no kurpju kastes, par ko viņš liecināja tiesas sēdē.

Šī naudas daudzuma saskaitīšana aizņem aptuveni 30 minūtes, pretēji Janitas liecībām par šī darba paveikšanu 4-5 minūšu laikā.

Mūsuprāt, šie secinājumi tik kardināli atšķiras no R.Janitas apgalvojumiem, ka šīs atšķirības nav iespējams skaidrot ar neprecīzu eksperimenta „rekvizītu” izvēli.

No R.Janitas liecībām izriet, ka naudu EUR 326 000 apmērā, pēc tās aiznešanas līdz V.Štrama darba kabinetam, bija saskaitījis 4-5 minūšu laikā. Pirmās instances tiesa ir atzinusi, ka to izdarīt būtu visai problemātiski, taču vienlaikus uzskatījusi, ka šādas R.Janitas liecības skaidrojamas ar stresa situāciju, kura bija atņēmusi R.Janitam laika izjūtu. Šādam tiesas pieņēmumam aizstāvība atļausies kategoriski nepiekrist.

Kā aizstāvība šī eksperimenta gaitā tika konstatējusi, tad līdzīgas naudas summas saskaitīšana aizņem aptuveni pusstundu. Aizstāvība uzskata, ka nav būtiski, vai eksperimentā izmantotais banknošu kopiju daudzums, 2000 banknošu kopijas, bija precīzs, vai arī šis banknošu skaits varēja būt mazāks. Jo atšķirība starp pusstundu un 4-5 minūtēm ir pārāk liela, lai to izskaidrotu ar neprecīzu banknošu daudzuma izvēli vai R.Janitas zudušo laika izjūtu. Turklāt jāpatur prātā arī R.Janitas liecinātais par to, ka ar banknošu skaitīšanu viņam neesot gājis raiti, viņš šīs skaitāmās banknotes esot mēģinājis šķirot pa nomināliem, sašķirotās kaudzītes esot slīdējušas cita citai virsū, utt.

Pat situācijā, ja R.Janita V.Štrama kabinetā būtu skaitījis naudu tikai EUR 500 banknotēs, tad EUR 326 000 sastāvētu no 652 banknotēm. Ja katras banknotes saskaitīšana aizņemtu vienu sekundi, tad ar šo apjomu R.Janita būtu varējis tikt galā vienpadsmit minūšu laikā. Bet, tā kā R.Janitam, atbilstoši viņa paša sniegtajām liecībām par savām darbībām V.Štrama kabinetā, vispirms bija jāatver seifs, tad jāmēģina tajā ievietot kurpju kasti, sekojoši viņš naudu esot izbēris uz zemes, tad to salasījis un novietojis uz V.Štrama rakstāmgalda, tad viņš šo naudu esot pārskaitījis, banknotes bijušas dažāda nomināla (lielākoties neliela nomināla banknotes), saburzītas, viņš tās centies sašķirot pa nomināliem, skaits viņam esot sajucis, u.tt., tad ir loģiski saprotams, ka ne vienpadsmit minūtēs, ne arī piecpadsmit minūtēs viņš visas šīs darbības paveikt nevarēja. Līdz ar ko nav būtiski, cik precīzi aizstāvības veiktais eksperiments varēja atspoguļot R.Janitas liecībās aprakstītos notikumus, jo atšķirība starp 4-5 minūtēm, par kurām liecināja R.Janita, un aizstāvības veiktā eksperimenta rezultātā izdarītajiem secinājumiem ir tik ievērojama (naudas saskaitīšanai nepieciešamais laiks atšķiras 6-7 reizes), ka šo atšķirību ticami nav iespējams izskaidrot nedz ar R.Janitas zudušo laika izjūtu, nedz ar neprecīzi izvēlētiem eksperimenta „rekvizītiem”. Aizstāvība no šī eksperimenta var izdarīt tikai vienu secinājumu - šāda apjoma naudas summu R.Janita nav skaitījis nedz V.Štrama kabinetā, nedz arī kur citur.

6) Par kompleksās psiholoģiskās - poligrāfa ekspertīzes atzinumu.

Aizstāvība ir arī apstrīdējusi pirmstiesas procesa laikā veiktās R.Janitas kompleksās psiholoģiskās - poligrāfa ekspertīzes (14.sējums, l.l.54.) ticamību. Uzskatām, ka izvērtējot šīs ekspertīzes ticamību ir jāņem vērā sekojoši apstākļi.

Vispirms par psiholoģiskās izpētes daļu. Tās izvērtēšanai aizstāvība atsaucas uz liecinieces, sertificētas valsts atzītās privātās tiesu psiholoģijas ekspertes I.Veitneres 2010.gada 18.oktobra tiesas sēdē liecināto, kā arī viņas rakstveida atzinumā, kas tika pievienots lietas materiāliem (31sēj., l.l.158.), norādīto, un tieši:

No ekspertu atzinuma nav konstatējams, kādas „projektīvās metodikas” ir tikušas pielietotas R.Janitas psiholoģiskās izpētes gaitā, un projektīvo metodiku grupa ir visai plaša.

Savukārt neverbālās komunikācijas analīze pēc Labunska metodikas, emocionālo reakciju novērošana pēc Puni metodikas, Lušera modificētais astoņkrāsu tests un Sondi tests pieder pie nestandartizēto, brīvi interpretējamo metodiku grupas, kuru iegūto rezultātu analīze ir pakļauta eksperta subjektīvam viedoklim, jo šīs metodikas nesatur iespēju izmērīt iegūtos rezultātus.

Ekspertu atzinumā attiecībā uz R.Janitas psiholoģisko izpēti nav norādīta ekspertīzes veikšanas gaita. Bez izpētes procesa apraksta tiek sniegti jau gatavi eksperta secinājumi. Ekspertīzē nav norādīts, kādā veidā iegūta konstatējamā informācija, kas liecina par personību raksturojošām pazīmēm. Līdz ar to uzrādītie secinājumi, personību raksturojošās īpatnības ir eksperta subjektīva viedokļa un brīvas interpretācijas rezultāts un nevar tikt vērtēts kā objektīvi iegūts mērījumu rezultāts.

Ekspertu atzinumā attiecībā uz R.Janitas psiholoģisko izpēti izdarītie secinājumi ir arī savstarpēji pretrunīgi. Sākotnēji ir norādīts, ka „R.Janitam ir konstatētas tādas personas īpašības kā paaugstināts trauksmes līmenis uz emocionālas nelīdzsvarotības fona, nosliece uz psihosomatiskām reakcijām”. Savukārt tālāk jau ir secināts, ka „pielietoto psihodiagnostikas metodiku sniegto rezultātu salīdzinošā izpēte parāda pārbaudāmās personas stabilu psihisko stāvokli”.

Ekspertu atzinumā ietvertie secinājumi par to, ka R.Janitam nepiemīt tādas individuāli psiholoģiskās īpatnības, kas var traucēt viņam adekvāti uztvert lietai nozīmīgus apstākļus un adekvāti par tiem liecināt, un, ka R.Janitam nepiemīt tādas individuāli psiholoģiskās īpatnības, kas var būtiski ietekmēt viņa uzvedību, tajā skaitā, spējas atbildēt patiesīgi uz ekspertīzē uzdotajiem jautājumiem, ir formāli un pēc būtības nav balstīti veiktās psihodiagnostikas (psiholoģiskās izpētes) datos.

Pie šādiem apstākļiem aizstāvība uzskata, ka šīs ekspertīzes ietvaros veiktā R.Janitas psiholoģiskā izpēte ir veikta nekvalitatīvi, secinājumi ir izdarīti bez pietiekama pamatojuma un tāpēc tie ir apšaubāmi.

Tagad jāpievēršas poligrāfa ekspertīzes sadaļai.

Prokurors savā apsūdzības runā norādīja, ka eksperta atzinuma apšaubīšana pieļaujama tikai ar konkrētiem faktiem, kas tieši konkrētajā situācijā eksperta atzinumu padara par apšaubāmu, bet nevis vispārteorētiskām iespējām, ka eksperts vai iekārta var kļūdīties.

Aizstāvība šajā sakarā tad arī norāda uz konkrētiem faktiem, proti, uz pierādījumiem. Uzskatām, ka bez novērtējuma nevar palikt liecinieces I.Veitneres 2010.gada 18.oktobra tiesas sēdē liecinātais par to, ka pēc viņas novērojumiem, ja personai ir pietiekami spēcīga motivācija melot, tad šīs poligrāfa ekspertīzes laikā esot pilnībā iespējams kontrolēt savu uzvedību tā, lai iekārtas, kas fiksē kādas ķermeņa reakcijas atbilžu sniegšanas laikā, neuzrādītu pazīmes par to, ka šī persona melo. Faktiski arī eksperts U.Miķelsons, sniedzot savas liecības tiesa sēdē tika atzinis, ka lielāka vai mazāka, bet kļūdas iespējamība šādai ekspertīzei pastāv. Piemēram, tika minēta situācija, kad kādā jautājumā ietvertais faktu izklāsts ir daļēji patiess, bet daļēji nepatiess. Atbildot uz šādu jautājumu ekspertējamā persona varot atbildēt apstiprinoši, vienlaikus apstiprinot kā patieso tā arī nepatieso apgalvojumu, bet nekādas viņa ķermeņa rekcijas, kas norādītu uz to, ka persona melo, varot arī neuzrādīties. Un, piemēram, viens no relevantajiem jautājumiem, kādu eksperts U.Miķelsons uzdeva R.Janitam bija šāds: „Vai Tev Pētera Stranča uzdevumā un pēc Viļņa Štrama norādījuma bija jāpaņem no Ināras Vilkastes liela naudas summa?” Vispirms jau te varētu sākt apcerēt, ar ko tad atšķiras „uzdevums” no „norādījuma”. Un šim apgalvojums faktiski satur vairākus apgalvojumus - ir runa par veselām trim iesaistītām personām, ir runa par apzīmējumu „liela naudas summa”. Un kā lai mēs tagad izslēdzam to, ka gadījumā ar R.Janitas veikto poligrāfa ekspertīzi nav noticis tieši tā, kā tiesas sēdē pieļāva eksperts U.Miķelsons? Nekā nevaram izslēgt, tāpēc šaubām šeit ir vieta.

Bez tam aizstāvība vērš arī tiesas uzmanību uz to, ka ekspertu atzinumā ir norādīts, ka ekspertīzei pakļautajai personai tiek fiksētas sekojošas ķermeņa reakcijas: elpošanas ritms un tā izmaiņas, elpošanas dziļums un tā izmaiņas, asinsspiediens, pulsa izmaiņas, ādas elektrogalvaniskās reakcijas izmaiņas, kustību un muskuļu tremora fiksēšana. Pirmās instances tiesas izmeklēšanas laikā aizstāvībai interesēja, kā tad eksperts U.Miķelsons šos datus ekspertīzes gaitā iegūst, kā tos izmēra un pēc kādiem parametriem un kritērijiem pēta un izvērtē. Proti, kādas ir normālas šo ķermeņa reakciju izpausmes, kādas šīs izpausmes ir novērojamas gadījumos, kad persona melo, un kādas- kad nemelo, kādām ir jābūt šo parametru izmaiņām, lai eksperts izdarītu secinājumus vienā vai otrā virzienā. Eksperts U.Miķelsons 2010.gada 18.oktobra tiesas sēdē, atbildot uz aizstāvja O.Rodes jautājumiem, tika darījis procesa dalībniekiem zināmu, ka nekādu konkrētu skaitļu un nekādu konkrēti izmērāmu parametru jau neesot, tiekot aplūkoti vairāki parametri, izteikti kaut kādās līknēs, kuras viņa rīcībā esošā aparatūra zīmējot. Atbildot uz aizstāvja O.Rodes jautājumu par to, kāds tieši elpošanas ritms, elpošanas dziļums vai kāds cits no fiksētajiem parametriem vai tā izmaiņas uz vienu vai otru pusi norāda uz to, ka persona uz uzdoto jautājumu atbild patiesīgi vai nepatiesīgi, eksperts U.Miķelsons tika norādījis, šos parametrus viņš izvērtējot ar savu pārliecību pēc būtības. Bez tam ekspertu atzinumā ir norādīts, ka R.Janitas poligrāfa pārbaude veikta, izmantojot standarta metodiku „Zone Comparison Test”. Eksperta U.Miķelsona nopratināšanas laikā aizstāvis O.Rode tika arī iztaujājis ekspertu par to, vai ekspertīzes gaitā pielietotā metodika ir akreditēta, zinātniski apstiprināta un aprobēta, vai arī tā ir tiesu ekspertu padomes apstiprināta. Uz šādiem jautājumiem eksperts U.Miķelsons tika skaidrojis, ka viņa pielietotā metodika akreditēta neesot un to neesot apstiprinājusi arī tiesu ekspertu padome, jo neesot noteikta kārtība šādai akreditācijai vai apstiprināšanai. Attiecībā par šīs viņa izmantotās metodikas zinātnisko pamatotību arī eksperts nekādu skaidrojumu vai pamatojumu šīs metodikas pielietošanai nevarēja minēt. Līdz ar to faktiski pirmās instances tiesā tika iegūti pierādījumi tam, ka šādas ekspertīzes veikšanas gaitā veikto ķermeņa reakciju mērījumu izvērtēšana nav pakļauta nekādiem formāliem, konstatējamiem un izmērāmiem parametriem, bet gan tikai eksperta U.Miķelsona pārliecībai. Kā arī netika konstatēts, ka izmantotā metodika būtu spējīga sniegt kādu ticamu vai zinātniski pamatotu rezultātu.

Rezumējot iepriekš minēto, aizstāvība uzskata, ka nav iespējams izslēgt saprātīgas šaubas par šādi veiktas kompleksās psiholoģiskās - poligrāfa ekspertīzes ticamību, līdz ar ko lūdzam tiesu to vērtēt kritiski.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...