Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikā, kad izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis kompetenti un aizvien skarbāk izsakās par Latvijas izglītības un zinātnes stāvokli, ir īstais brīdis publicēt šo pamācošo, kaut daudzu aizmirsto fragmentu no viņa Arnim Rītupam sniegtās intervijas ar virsrakstu „Latvijas intelektuālais fiasko” 2010. gada septembra žurnālā Rīgas Laiks.

RL: Stratēģiskās komisijas pasūtītais pētījums par sociālo zinātņu stāvokli Latvijā liecina, ka šajā jomā Latvija pēdējo 20 gadu laikā ir krietni atpalikusi no Lietuvas un Igaunijas, ar kurām bija aptuveni līdzīgās pozīcijās perioda sākumā. Pētījumā par galveno kritēriju tika izmantots starptautisku, recenzētu publikāciju skaits.

Ķīlis: Tas ir redzams rādītājs, ko ir viegli pārbaudīt. Vairākās augstskolās pasaulē lieto arī citus rādītājus, piemēram, tas, cik tevis radītās idejas vai iniciatīvas ir īstenojošās, ieviesušās, nu nezinu - inovācijas produkts. Piemēram, Lundas universitātē viens no kritērijiem, lai cilvēki promotētos tālāk, ir tas, cik lielā mērā tu esi bijis inovatīvs. Bet publikācijas dabiski ir viens klasisks formāts, ar ko tu vari mērīties.

RL: Piedod vienu nekrietnu jautājumu. Bet tev pēc doktora disertācijas uzrakstīšanas - cik tev ir akadēmisku publikāciju?

Ķīlis: Cik? (Klusē.) Nu, kaut kādas desmit varētu būt, jā.

RL: Starptautiski atzītos, recenzētos izdevumos?

Ķīlis: Starptautiskās es neteiktu, jā... protams... Man piemēram... teiksim, Vidzemes augstskolā vairākus gadus ir bijis projekts, kas tikai šogad noslēdzas...

RL: Tas labi, ka tev ir publikācijas Valmierā un Rīgā, dažādos rakstu krājumos, bet es jautāju par starptautiskām publikācijām kolēģu recenzētos (peer revieiv) izdevumos. Rakstu krājumos peer revieiv sistēmu lieto ļoti reti.

Ķīlis: Protams, protams.

RL: Cik tev ir akadēmisku publikāciju?

Ķīlis: Es domāju, ka pēdējos gados man šādā veidā diez vai būs...

RL: Tātad, pēc doktora disertācijas uzrakstīšanas tu esi vienkārši atražojis to, ko tu tur esi...

Ķīlis: Pag, pag, pag!

RL: Es jau brīdināju, ka tas būs nekrietns jautājums.

Ķīlis: Jā, jā, viss kārtībā. Tas ir absolūti normāls jautājums, Tādā ziņā, ka tas ir pilnīgi leģitīms jautājums. Ir tā, ka es esmu bijis līdzredaktors vienai grāmatai, kas ir izdota Macmillan izdevniecībā un atkārtoti izdota 1997, 1998. un 1999. gadā.[1]

RL: Tas ir, pirms tu pabeidzi savu doktora disertāciju 1999. gadā?

Ķīlis: Es pabeidzu izstrādāt. Man ir, piemēram, kopā ar Viedu Skultāni raksts par Latviju Macmillan izdevniecības krājumam "Countries and cultures".[2]

RL: Ja šīs tiek skaitītas, tad labākajā gadījumā sanāk pāris publikācijas.

Ķīlis: Es esmu rakstījis... Ir tāds izdevums... Bija viens projekts... Gana garš nosaukums. Es varu tev atsūtīt to nosaukumu. Par kultūras lomu starptautiskajā diplomātijā, kas tika izdots Amsterdamā, Eiropas kultūras fonda finansēts izdevums. Tur bija gabals par Latviju.[3]

RL: Vai tas bija recenzēts izdevums?

Ķīlis: Tur ņemšanās bija diezgan ilga, kamēr to visu...

RL: Ņemšanās vēl nenozīmē...

Ķīlis: Paga, paga, paga, bet te ir izkritis viens specifisks fokuss. Es diezgan agri izvēlējos darbību, kas ir vairāk orientēta uz pietiekami praktiski pielietojamu jomu. Tā ir apzināta izvēle.

RL: Bet tu esi asociētais profesors Zviedru ekonomikas augstskolā, un tu teici, ka būt par akadēmisku cilvēku ir viena no tām lietām, kas tu esi.

Ķīlis: Faktiski, nu, ir kaut kādi laiki, kuros tu to dari un kuros tu to nedari. Es domāju laikā, kad es rakstīju disertāciju, tas bija diezgan aktīvi un tā tālāk. Un pēc tam es savukārt izvēlējos cita veida formu. Tu esi pētnieks, tādā ziņā, ka kaut ko pēti un, kad tu izpēti, tad tur ir jautājums, kā un cik daudz to paziņot citiem. Akadēmiska publikācija nav vienīgais formāts. Savus pētījumus es esmu veicis pietiekami metodoloģiski korekti.

RL: Varbūt tu man vari palīdzēt saprast vienu fenomenu. Akadēmiskā vidē starptautiski recenzēto publikāciju skaits ir diezgan izšķirošs kritērijs darbavietas iegūšanā, visādu grantu saņemšanā un tamlīdzīgās lietās. Latvijā tev ar, teiksim godīgi, ne sevišķi lielu publikāciju skaitu ir izdevies kļūt par autoritāti veselā virknē jomu, tu esi atbildīgais par ilgtermiņa stratēģiju, Stratēģiskās komisijas priekšsēdētājs, asociētais profesors cienījamā zviedru-latviešu augstskolā. Kā tu izskaidro to, ka tev Latvijā ar visai minimāliem savas kompetences apliecinājumiem, ar tik vien kā Kembridžas doktora grādu ir izdevies kļūt par autoritāti tik daudzās jomās?

Ķīlis: (Ilgi klusē.) Es vienkārši domāju, cik korekti vai nekorekti atbildēt. Viena lieta varētu būt tas, ka "tik vien" varētu būt par skarbu teikts.

RL: Recenzētu starptautisku publikāciju tev nebija un nav.

Ķīlis: Nu, es jau nenoliedzu, ka tā vietā, ka es būtu pielietojumu pētījis un rakstījis ziņojumus, es varēju rakstīt žurnāliem. Es tev teicu, ka tā ir mana apzināta izvēle. Taču, pirmkārt, es domāju, ka doktora grāds, PhD jau nav "tik vien". Tas ir kaut kāds kvalitātes rādītājs. Un, otrkārt, es domāju, ka tās jomas, kurās tu nosauci mani kā autoritāti, tās, manuprāt, arīdzan ir prasījušas, nu, tādu iesaisti, nezinu, reālpolitiskā pielietojuma nozīmē. Tajā laikā, kad tika rakstīta "Latvija 2030", galvenā sāls bija procesu noorganizēt, dabūt rezultātu, to dokumentu. Es domāju, ka tādas kompetences - ka tu to procesu organizē un noved līdz noteiktam rezultātam un izdari pietiekami korekti -, tās ir pārbaudītas, tās ir kļuvušas par pamatu tam, ka kāds kaut kur mani mēģina aicināt. Es domāju, ka šajā gadījumā, ja tas tā tiešām ir, ka es esmu tāda autoritāte, ir drīzāk spēja saorganizēt procesu, kas ir pietiekami metodoloģiski korekts. Varbūt ir kādas kompetences, kas ir antropoloģiskas, kas var palīdzēt, kad tu neuzskati kaut kādu vienu pamata ideju kopumu kā vienīgo, kad spēj diezgan šizofrēniski sadzīvot ar pretēju uzskatu paudējiem, kas tev ļauj mēģināt savākt tos cilvēkus kopā, kad tur viens tic devalvācijai un otrs netic. Galu galā, man liekas, ka tā jau ir tā galvenā lieta, kāpēc es te esmu. Tas nav tāpēc, ka es esmu uzrakstījis traktātus vai esmu rakstījis akadēmiskos žurnālos. Protams, galvenais, ka es esmu taisījis procesu.

RL: Skaidrs, un ar to arī ir pietiekami, lai ilgāku laiku būtu par asociēto profesoru augstskolā?

Ķīlis: (Klusē.) Nē, nu, es jau ne velti minēju to Lundas universitātes piemēru. Tev ir vairāki kritēriji, kāpēc tu strādā un esi akadēmiskās pozīcijās. Un es esmu diezgan pārliecināts, ka iniciatīvas un idejas, ko es esmu radījis, ir radušas kaut kādu piepildījumu ne tikai sabiedrībā, bet arī biznesā.

RL: Tavs vārds ir saistīts ar vairākām gan valstiski, gan finansiāli nozīmīgām struktūrām, kur tu esi konsultants, eksperts. Eksperts, es pieļauju, nozīmē, ka tas kaut kā ir saistīts ar zināšanām, kas tev ir. Vai tevi pēc atbraukšanas no Kembridžas nav mulsinājis konkurences trūkums ideju tirgū, kur tu te ienāci? Jo principā tu varēji izspert jebkuru trīsdesmit gadus vecu ideju, izstāstīt par spēļu teoriju kaut kādai daļai cilvēku, un tā jau kļuva par jaunu spēlētāju šejienes nabadzīgajā ideju mikslī. Rezultātā tu varēji spert ārā, ko vien gribēji, tu vienalga nokļuvi uzmanības centrā, vienkārši tāpēc, ka tevis minētās idejas atšķīrās no tām dažām idejām, kas te bija.

Ķīlis: Politikas vai attiecīgas jomas spēļu teoriju attīstība pa lielam notika tikai 90. gados un 2000. gada sākumā, tās nebija trīsdesmit gadus vecas idejas.

RL: Tu padarīji Latvijā populāru cietumnieku dilemmu, kas ir veca ideja. Savā ziņā tu ieguvi savu popularitāti ar vecu ideju tirgošanu.

[1] Runa ir par grāmatu, kurā apkopoti 1995. gadā Rīgā notikušas konferences materiāli: Transition in the Baltic States: Micro-level Studies, ed. by Neil Hood, Roberts Kilis, Jan-Erik Vahlne, Basingstoke: Macmillan, 1997. Ar Roberta Ķīļa līdzdalību tapuši krājumā ievi¬etotie "Ievads" un "Nobeigums" (condusion), zem kuriem parakstījušies visi trīs krājuma sastādītāji.

[2] Runa ir par ļoti vispārīgu uzziņu krājumu: Countries and their Cultures, ed. by Melvin Ember & Carol R. Ember, Vol. I-IV Broadway: Macmillan Reference USA, 2001 (Viedas Skultānes un Roberta Ķīļa raksts par Latviju atrodams 3. sējumā, no 1259. līdz 1265. Ipp.).

[3] Runa ir par nelielu apskatu: Rod Fisher, А Cultural Dimension to tbe EU's External Policies -from Policv Statemenls to Practice and Potential, Boekmanstudies: Amsterdam, 2007, kurā ietverts arī Roberta Ķīļa Latvijai veltītais pielikums. Tas brīvi pieejams internetā: http://www.labresearchonline.org/pdf/CDEUEP-Annex3-Latvia.pdf.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...