Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmkārt, Ekonomikas ministrija viltīgi slēpj patieso denacionalizēto māju īrnieku skaitu, kuriem joprojām ir spēkā pirmsreformas īres līgumi, uz zīlēšanas pamata norādot, ka to ir tikai 1000 ģimenes. Tas, mūsuprāt ir domāts, lai apietu problēmas risinājuma bīstamību. Proti, lai kultivētu aplamības un izvairītos no pasūtījuma Centrālajai statistikas pārvaldei, kura ir gatava sniegt šādus datus, noskaidrot, ja būs Ekonomikas ministrijas pasūtījums.

Turpmākajos likumprojekta pantos pārliecināmies, ka 1. pantā definētais taisnīgais līdzsvars starp izīrētāja un īrnieka interesēm ir klaji meli, graujošs risinājums – izrēķināties ar piespiedu – denacionalizēto māju īrniekiem, piespiežot viņus maksāt namīpašniekiem īres maksu tik, cik tie pieprasīs, vai ar „troiku tiesu” paņēmienu ļaujot deportēt, izmest uz ielas.

Lai nebūtu tukša runa, paskaidrojam, kur šajā gadījumā mēs saskatām „troiku” tiesu. Proti, zemesgrāmatu tiesnesim paredzēts automātiski nosūtīt īrniekam un izīrētājam lēmumu bez īpaši izteikta lūguma par īres tiesību nostiprinājumu dzēšanu:1) izbeidzoties īres līguma termiņam;2) īrnieka nāves gadījumā;3) pieņemot lēmumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā personai, kuras labā veikts ieraksts par īres tiesību nostiprinājumu;4) saņemot informāciju par būves dzēšanu Zemesgrāmatu likuma 56.4 pantā noteiktajā kārtībā.

Pēc šāda lēmuma saņemšanas izīrētājs – mājas īpašnieks izprasa no zemesgrāmatas izpildrakstu īrnieka izlikšanai, to nosūta tiesu izpildītājam un realizē īrnieku izlikšanu, tas ir – tiesu realizē trīs personas – zemesgrāmatas tiesnesis, tiesu izpildītājs un mājas īpašnieks (izīrētājs).

Ieskatāmies minētā likumprojekta atsevišķos pantos ar mūsu komentāriem.

Nav grūti pārliecināties, ka likuma mērķis tiek deklarēts acu aizmālēšanai?

1. pants. Šī likuma mērķis ir mājokļa pieejamības veicināšana, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm.

2.pants. (3) Dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu īres līgumus vai dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājās esošu telpu īres līgumus slēdz Civillikumā noteiktajā kārtībā.

Pirmkārt, jauns termins - kopdzīvojamās mājas - drīzāk ir aplams izdomājums, kas ved normu izpratnes samudžināšanā. Otrkārt, uzskatām, ka ir nepamatoti dzīvojamās mājas resursu izmantotājus izslēgt no īres likuma.

To katrs kaut cik zinošs cilvēks zina, ka nedzīvojamās telpas nevis izīrē, bet iznomā. Likuma taisītājiem laikam ir slēpts mērķis jaukt kārtis.

Dzīvojamo māju slogu ir prettiesiski uzlikt tikai īrniekiem. Māju izmanto pats īpašnieks, radinieki un citas personas, kuri neietilpst kategorijā - īrnieki. Arī viņiem ir jāuzņemas attiecīga dzīvojamās mājas izdevumu daļas segšanā. Šajā likumā būtu bijis jālegalizē visi dzīvojamās mājas resursu izmantotāji: veikali, biroji, noliktavas un citas telpas, paša īpašnieka vai viņu radinieku aizņemtās telpas, kas nav īrnieki.

Nomnieki turklāt saistīti ar plašu apmeklētāju loku, preču un/vai materiālu piegādi ar smago transportu vai cita transporta izmantošanai veikalu, biroju, noliktavu un citu pakalpojumu nodrošināšanas apgādei, kuriem, atbilstoši savas darbības paaugstinātas intensitātes apmēriem, ir jāpiedalās mājas uzturēšanas izdevumu segšanai utt. Nomas telpas un īpašnieka izmantojamās telpas dzīvošanai vai birojam likumā ir prettiesiski noklusētas. Šis slogs parasti tiek uzlikts tikai uz īrniekiem vai privatizētajās mājās - tikai uz dzīvokļu īpašniekiem. Citu mājas resursu izmantotāju maksājumi nav manīti mājas apsaimniekošanas izdevumu tāmēs vai citos dokumentos, kādu dalību viņu nomas maksājumi tiek iekļauti dzīvojamo māju apsaimniekošanā.

7.pants. Īres līguma termiņi (1) Īres līgumu slēdz uz noteiktu laiku, tā termiņu nosakot līgumā.

(2) Īres līguma termiņu nevar pagarināt. Īres līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu, izņemot gadījumu, ja īrnieks un izīrētājs ir noslēdzis jaunu īres līgumu.

Kas, ja es, mājas īpašnieks, noslēgšu īres līgumu uz nenoteiktu laiku, termiņu pagarināšu un neslēgšu jaunu īres līgumu - mani Mārtiņš AUDERS rosinās tiesāt un arestēt, sodīt ar 2800 naudas vienību? Skaidrs, ne tikai šī panta dēļ, mūsuprāt, šis likums kopumā NESTRĀDĀS, tas ir aplams pēc būtības.

9.pants. Īres līguma noteikumus, izņemot termiņu, var grozīt, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties.

Aplamības, jo īrnieks šeit grozīt neko nevarēs, likumā nav noteikti vienošanās noteikumi, tātad piespiedu – denacionalizēto māju īrnieki tiek pakļauti represijām, vienpusējiem noteikumiem, ko Ekonomikas ministrija traktē kā „taisnīgu līdzsvaru”. Neviļus rodas jautājumus – vai tik vienpusējus likumus gatavo atsevišķu grupas interesēs bez honorāra? Šādas aizdomas izriet arī no nākamās likuma panta bardzības.

13.pants. (2) Īrnieka ģimenes locekļi un dzīvojamā telpā iemitinātās citas personas patstāvīgas tiesības uz šīs dzīvojamās telpas lietošanu neiegūst. Izbeidzoties īrnieka tiesībām lietot dzīvojamo telpu, izbeidzas arī īrnieka ģimenes locekļu un dzīvojamā telpā iemitināto citu personu tiesības lietot dzīvojamo telpu.

(3) Īrnieka nāves vai ierobežotas rīcībspējas gadījumā īrnieka ģimenes locekļiem, kuri minēti šī likuma 11.panta pirmajā daļā un ir iemitināti dzīvojamā telpā, divu mēnešu laikā ir tiesības noslēgt jaunu īres līgumu, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus un beigu termiņu, tomēr ne uz ilgāku termiņu kā 10 gadi.

Ar šo pantu rupji pārkāpts šī likuma 1.pants un Civillikuma 1229.pants par ģimenes locekļu tiesībām. Īrnieka tiesību nodrošinājuma nav. Šim likuma pantam nav cilvēciska rakstura sejas un godīguma pazīmju, tas jau pārkāpj civilizētas valsts visas tiesiskuma robežas.

15.pants. (2) Izīrētājam ir pienākums informēt īrnieku:

Arī šajā pantā izīrētāja PIENĀKUMS nav nodrošināts ar izīrētāja atbildību, ja to nepilda, tātad tas neatbilst šī likuma 1.pantam, ka jānodrošina taisnīgs līdzsvars.

16.pants. Īres maksa (2) Īres maksu var noteikt:1) kā maksājumu par lietas lietošanu, iekļaujot tajā atlīdzību un visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus (piemēram, pārvaldīšanas izdevumus … nekustamā īpašuma nodokļa maksājums, maksājums par dzīvojamās mājas apdrošināšanu u.c.);

Lūk, atrodiet šajā, 16. pantā īrnieka tiesības, līgumslēdzēju pušu tiesību sabalansēšanas un tiesību nodrošinājuma strīda gadījumā. Nav.

18.pants. (4) Ja, īres līgumam izbeidzoties, drošības nauda līguma saistību izpildes nodrošināšanai netiek izmantota…atlikusī daļa atdodama īrniekam ne vēlāk kā tajā pašā dienā, kad dzīvojamā telpa tiek atbrīvota, ja īres līgumā nav noteikts citādi.

Likuma norma ir deklaratīva, tā nenodrošina likumīgu drošības naudas ieturēšanu, bet jo sevišķi atmaksu. Īrnieks atstāts bez tiesiska nodrošinājuma.

19.pants. (1) Īres līgums izbeidzas: 1) ar termiņa izbeigšanos,

2) Civillikuma 2168.panta 1. un 3. punktā minētajos gadījumos;

3) ar īrnieka nāvi. (2) Ja īres līgums ir izbeidzies ar īrnieka nāvi, īres tiesības nav mantojamas.

Kā pārliecināsimies tālāk, šajos gadījumos nostrādā „trīsdimensiju tiesas process” vai īsāk – likumā tie iestrādāti minētās „troikas” tiesas principi.

22. pants. Izīrētājs var atkāpties no īres līguma, ja īrnieks, īrnieka ģimenes locekļi vai dzīvojamā telpā iemitinātās citas personas

- bojā vai posta dzīvojamo telpu …

-lieto mērķiem, kādiem tās nav paredzētas;

-pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus;

23.pants ja īrnieks bez izīrētāja piekrišanas dzīvojamo telpu ir nodevis apakšīrē, vai arī tajā bez izīrētāja piekrišanas dzīvo citas personas.

24.pants. ja maksājumu kavējums pārsniedz divus mēnešus,

- izīrētājs vai īrnieks ir uzskatāms par brīdinātu septītajā dienā pēc brīdinājuma nodošanas pastā.

Likums nereglamentē, kas un kā noteiks, ka personas bojā vai posta dzīvojamo telpu, ka dzīvojamā telpā iemitinātās citas personas, citādi pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus. Pie īrnieka atbrauks un nedēļu, divas, mēnesi ciemosies kāds tuvinieks – kas tas ir, nelikumīga iemitināšana? Te nu ir iespēja likumu traktēt „kā vajag” – īrnieks nepatīk, tiek safabricēti likumā minēti pārkāpumu fakti.

Šo nosacījumu klāsts īres līguma izbeigšanai ir tālejošs represiju piemērošanas spektrs – šādus faktus varēs provocēt pēc patikas, jo likums nenosaka nekādu procedūru, kas un kā dokumentēs šos pierādījumus. Īrnieki drīzāk tiks pakļauti brīvām, nereglamentētām terorizēšanas metodēm, nostādīti beztiesiskā stāvoklī.

Un ko nozīmē, ja „īpašnieks ir pieņēmis lēmumu dzīvojamo māju nojaukt” - izliek pie ārdurvīm paziņojumu, padzen īrniekus un nekad mājas nojaukšana nenotiek? Kā grib īpašnieks, tā mauj?

27.pants. Ja īres līguma darbības laikā mainās īpašnieks nekustamajam īpašumam, kurā dzīvojamās telpas ir izīrētas, vai dzīvojamai telpai, īres līgums ir saistošs nekustamā īpašuma vai dzīvojamās telpas ieguvējam tikai tad, ja īres līgums ir nostiprināts zemesgrāmatā.

Lasi un brīnies. Pārejas noteikumi 2.pants: izīrētājam līdz 2024.gada 31.decembrim ir saistoši zemesgrāmatā neierakstītie īres līgumi, kurus iepriekšējais izīrētājs ir noslēdzis līdz 2019.gada 1.janvārim.

Lūk, kārtējā pretruna , kas it kā paredz, ka īres līgumi, kas noslēgti, ir spēkā līdz 2024.gadam. Nekā, ir citi panti, kas nosaka citādi un bez komentāriem.

39.pants. Nostiprinājuma lūdzēji var lūgt: izīrētājs vai īrnieks vai izīrētājs un īrnieks;

Arī šeit namīpašnieks apveltīts ar visām iespējamām namīpašnieka varas manipulācijām un provokācijām, ar ņirgāšanos par īrnieku, jo likums nenosaka nevienu normu, kurās būtu nostiprinātas pušu tiesības vai iespējas ietekmēt attiecības. Likumā nedrīkst pastāvēt normas, vārdi - "VAR" lūgt. Jānosaka noteikti un principiāli, bet nekā tāda nav. Nav arī pušu atbildības, ja nelūdz.

41. pants. Ieraksta par īres tiesību nostiprināšanu dzēšana

Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis bez īpaši izteikta lūguma pieņem lēmumu par īres tiesību nostiprinājumu dzēšanu:

1) izbeidzoties īres līguma termiņam;2) īrnieka nāves gadījumā;

3) pieņemot lēmumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā personai, kuras labā veikts ieraksts par īres tiesību nostiprinājumu;

4) saņemot informāciju par būves dzēšanu Zemesgrāmatu likuma 56.4 pantā noteiktajā kārtībā.

Tātad, tiek iedarbinātas jau kādreiz iepriekšējā režīma praksē izmantotās represiju „TROIKAS” tiesas metodes. Šajā gadījumā – (1) zemesgrāmatas tiesnesis, tā lēmums, - (2) tiesu izpildītājs un - (3) īpašnieks, kuri realizē īrnieka deportāciju uz ielas – „likumīgi un pamatoti”. Lai izslēgtu īrnieka pretošanos, gan jau pieaicinās policiju.

Tāpat, šajā 41.pantā ielikta izcila klauzula – īrnieka īres līgumu tiesnesis automātiski anulē ar lēmumu, ja uz īpašumu pieteicies cits, jauns īpašnieks. Tā kā šeit nav atrunas, neviens cits pants nav jāpiemēro, ir izpildāms ar minētās „troikas” paņēmienu. Šādi paņēmieni jau rada visaptverošus precedentus principa uz taisnīgu tiesu pārkāpumus.

Tātad nepārprotami skaidrs – tiek realizēta īrnieka izlikšana, deportēšana ar īpašnieka maiņu vai, ja īrnieks piekrīt uz jaunā īpašuma uzpircēja noteikumiem par maksas apmēru, jauna īres līguma slēgšana. Patvaļa un „taisnīgs noregulējums” EM Mājokļu departamenta ierēdņu izpratnē. Te vairs nelīdzēs nekādi atliktie termiņi, nekādi ieraksti, nekādi izīrētāja un īrnieka līgumi, ne Pārejas noteikumi, ka izīrētājam līdz 2024.gada 31.decembrim ir saistoši zemesgrāmatā neierakstītie īres līgumi, kurus iepriekšējais izīrētājs ir noslēdzis līdz 2019.gada 1.janvārim. Turklāt lasiet citu klauzulu ar represijām caur tiesu, kur tiesai nav dots spriest tiesu, vienīgi kā noteikt, ka līgums ierakstāms zemesgrāmatā.

43. pants. Administratīvā atbildība. Par traucējumu radīšanu, kas liedz īrniekam izmantot viņa īrētās dzīvojamās telpas dzīvošanai un iegūt no tās visu to labumu, kādu viņam ir tiesības saņemt saskaņā ar īres līgumu, uzliek naudas sodu - dzīvojamās telpas īpašniekam – līdz 280 naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām līdz 2800 naudas soda vienībām.

Arī šeit likums nenosaka, kā izpaužas „traucēšana” , kādus „labumus” īrniekam ir tiesības iegūt, tajā skaitā vai ir iespējas izmantot pagalmu automašīnas novietošanai, kas pēc likuma jau iekļauts īres maksā vai citreiz – malkas novietošanai, pagraba, bēniņu izmantošanai utt.. Nav arī nosacījumu, kas un kā konstatēs „traucējumus”, tātad likums īpašniekam atstāj patvaļu un neierobežotu varu.

PĀREJAS NOTEIKUMI

2.pants. Izīrētājam līdz 2024.gada 31.decembrim ir saistoši zemesgrāmatā neierakstītie īres līgumi, kurus iepriekšējais izīrētājs ir noslēdzis līdz 2019.gada 1.janvārim.

Pārejas noteikumu 3.pantā redzam, ka dzīvojamo telpu īres līgumus, kas noslēgti līdz 2019.gada 1.janvārim, ieraksta zemesgrāmatā šā likuma VIII. nodaļā noteiktajā kārtībā vai, ja īrnieks un izīrētājs nevar vienoties, ceļot prasību par īres līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā.

VIII. nodaļa. Īres tiesību nostiprināšana. 35.pants. Īres tiesības nostiprina zemesgrāmatā.

Te, kā jau manījām, neierakstītie īres līgumi zemesgrāmatā spēkā līdz 2024. gadam, te visus šos līgumus ieraksta vai piespiež ar tiesas spriedumu ierakstīt zemesgrāmatā, ko bez paplašinājuma nosaka likuma 35.pants un 41.panta 3.daļa un zemesgrāmata automātiski izbeidz īres attiecības ar lēmumu, ja radies jauns mājas īpašnieks.

4.pants. Izīrētājam un īrniekam, kurš dzīvojamo telpu lieto, pamatojoties uz iepriekšējā izīrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, ir pienākums noslēgt jaunu dzīvojamo telpu īres līgumu, ievērojot šā likuma noteikumus. Ja īrnieks un izīrētājs nevar vienoties, īres tiesisko attiecību ietvaru nosaka tiesa, ievērojot šādus noteikumus:

4.1.pants. Īres līguma termiņu nosaka tiesa pēc sava ieskata, bet ne ilgāku kā desmit gadi

4.2.pants. Īres maksu nosaka tiesa pēc sava ieskata kā atlīdzību par lietas lietošanu. Papildus īres maksai īrnieks sedz obligātos pārvaldīšanas izdevumus, kā arī izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu un attiecas uz dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai inženierkomunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas vai pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu.

Likums pat tiesai atņem iespēju spriest tiesu denacionalizēto māju īrnieku strīda gadījumā par īres maksu. Īrniekam līgumā jābūt tikai vienam skaitlim naudas izteiksmē - īres maksa un nedrīkst viņu nostādīt mājas kā „Dzīvokļa īpašuma likumā” līdzīpašnieka statusā, uzlikt pienākumu segt mājas remontdarbu izdevumus, rūpēties par mājas tirgus vērtības atjaunošanu utt., kas šajā likumā ir viens no lielākajiem absurdiem un aplamībām. Turklāt tiesai nav dotas tiesības piemērot ekspertu vai sertificētu grāmatvežu aprēķinus, kādai būtu jābūt reālajai īres maksai. Vienīgais soģis ir mājas īpašnieks, kurš, skatoties grieztos, sastādīs izdevumu TĀMI, ko praksē jau plaši pielieto. Skat arī Pārejas noteikumu minēto 2. un 4. punktu.

Tātad aplamības ar termiņiem un noteikumiem, jo izīrētājam un īrniekam... noteikts pienākums noslēgt jaunu dzīvojamo telpu īres līgumu... vai to nosaka tiesa.

6.pants. Šā likuma pārejas noteikumu 4.punkts stājas spēkā 2021.gada 1.janvārī.

Pārejas noteikumu 6.punkts it kā uz 2 gadiem atliek 4.punkta noteikumus noslēgt jaunu dzīvojamo telpu īres līgumu ar jauno izīrētāju – īpašnieku, bet mēs jau lasījām likuma 35. un 41. pantu, kuri bez paplašinājuma un bez skaidrojuma vai atsauces nosaka citas klauzulas, kas jebkurus īrniekus, jo īpaši denacionalizēto māju īrniekus nostāda beztiesiskā situācijā, nodod pilnai namīpašnieku varai un patvaļai.

*Atsevišķu likumprojekta pantu komentārus sagatavoja Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība „Ausma”

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...