Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ko darīt?

Leonards Inkins
22.06.2017.
Komentāri (19)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bieži radioraidījumos, kā arī citur, laikrakstā DDD un internetā izskan: «Ko darīt?». Izskan līdzīgi, kā kādreiz Poncijs Pilāts jautāja Jēzum Kristum: «Kas ir patiesība?» un, negaidot atbildi, aizgāja. Viņš zināja, ka uz šo jautājumu atbildes nav. Līdzīgi ir arī ar «ko darīt?». Bieži nejautā, lai uzzinātu darāmo un darītu, bet tā, runāšanas pēc, jo ir taču pats par sevi saprotams, ka izdarīt nevar neko. Viss notiek, nesaskaņojot ar mūsu vēlmēm un izpratni. Kungs kā grib, un nabags kā var.

Izdarīt nav parunāt par darāmo.

Lai izdarītu, ir jādara, jāiegulda, jādomā un jāizjūt darītā vai nepadarītā sekas, bet, pirms darīt, jāapzina savas vēlmes un iespējas, kā arī varēšana. Tas nozīmē, ka jāprot saprotami, vismaz dažos teikumos, formulēt, ko vēlos panākt.

Ar šo bieži saskaros, kad mācu datorzinības. Apmācāmie kaut ko nesaprot, jo nav pienācīgi iedziļinājušies. Nav koncentrējušies klausīties un dzirdēt. Bieži mācās mācīšanās pēc, bet pielietojuma nav. Tu stāsti, skaidro, bet klausītājs domās aizklīdis tirgū, veikalā, pie bērniem skolā vai dārziņā. Visur kur, tikai ne datorzinību apguvē.

Skaņas dzirdēja, bet jēgu ne. Un tad iespītējas un uzsprāgst: es neko nesaprotu, esmu par vecu un stulbu, kaut patiesībā vienīgais trūkums ir motivācija un prasme kaut uz pārdesmit minūtēm koncentrēt uzmanību un, nepārtraucot stāstītāju, klausīties.

Kad dzirdu: es neko nesaprotu - un citus emocionālus izsaucienus, jautāju: bet ko tu gribi saprast? Vai vari formulēt vienā teikumā, kas ir tas, ko nesaproti un ko vēlies saprast? Viņš saspringst un kaut kā mēģina izmocīt atbildi. Ja ir konkrēts jautājums, tad atbildēt nav grūti. Grūti ir atbildēt uz gariem spriedelējumiem, kuriem bieži vien pat atbilde nav nepieciešama.

Cenšos savus apmācāmos pieradināt pie šādas domāšanas un uzvedības normas. Pirms ieslēdz datoru, pats sev skaļi pasaki, ar kādu nolūku to dari. Ja nolūks ir ieslēgt un pabakstīties, tad labāk neslēdz. Ja cilvēks spēj formulēt nolūku, tad uzsveru, ka viņam pašam atkal skaļi, pašam sev jāizstāsta, kā viņš to darīs. Un, kad tas būs noticis, atliks tikai izdarīt. Ar laiku var atteikties no skaļās runāšanas ar sevi (gudru cilvēku), bet minētā secība jāsaglabā.

Pareizā secība.

Par «ko darīt?», manuprāt, pareizā secībā.

Visam savs laiks un vieta. Ir laiks, kad ir jādara, un laiks, kad jāgatavojas darīšanai. Aizsalušā jūrā tīklus nemet, apsnigušā laukā nesēj. Tas nozīmē, ka, kamēr jūra ir aizsalusi un lauks apsnidzis, ir nevis jāmet tīkli un jāsēj, bet gan jāgatavojas šim darbam. Citādi ledus aizies, sniegs nokusīs, bet mēs nebūsim gatavi sēt un zvejot. Būs stobri par īsu, prāta par maz, drosmes nepietiks un citi «attaisnojoši» iemesli nedarīt.

«Katrai lietai ir savs nolikts laiks, un katram īstenošanai paredzētam nodomam zem debess ir sava stunda. Savs laiks dzimt, savs laiks mirt, savs laiks dēstīt, un savs laiks iedēstīto novākt. Savs laiks nogalināt, un savs laiks dziedināt; savs laiks ko noplēst, un savs laiks ko uzcelt. Savs laiks raudāt, un savs laiks smieties; savs laiks sērot, un savs laiks diet. Savs laiks akmeņus mest, un savs laiks tos salasīt; savs laiks apkampties, un savs laiks, kad šķirties. Savs laiks ir ko meklēt, un savs laiks ko pazaudēt; savs laiks ir ko glabāt, un savs laiks ko galīgi atmest. Savs laiks ir ko saplēst, un savs laiks atkal to kopā sašūt; savs laiks klusēt, un savs laiks runāt. Savs laiks mīlēt, un savs laiks ienīst; savs laiks karam, un savs laiks mieram.» (Salamans Mācītājs 3:1-8)

Darīt vajag, ja var izdarīt. Prātīgs cilvēks novērtē darāmā apjomu un savas spējas to paveikt. Pirms darīt, apzinies to, kas tev ir jāizdara, un izvērtē savus spēkus un spējas, vai tu vispār to vari paveikt. Ko nevar celt, to nevar nest.

Taču tas, ka tu kaut ko nevari izdarīt šobrīd, vēl nenozīmē, ka to tu nevarēsi izdarīt kaut kad nākotnē, kad būsi tam pietiekami sagatavojies. Tāpēc ir jāveic priekšdarbi un jāsagatavo sevi nospraustā mērķa sasniegšanai, kad būs pienācis tam laiks. Arī sportisti olimpiskos rekordus nesasniedz vienā dienā. To viņi panāk tikai ar ilgu, grūtu un neatlaidīgu darbu.

Ja mērķis ir latviska Latvija, tad vispirms pamatosim, kāpēc tā mums nepieciešama? Vai tikai tāpēc, ka tā daudz kur raksta un runā, vai arī mums tās pietrūkst.

Un kas tad ir latviska Latvija? Kāda tā izskatās, ar ko tā atšķiras no nelatviskas Latvijas. Varbūt, ka Latvija jau šodien mums ir latviska un «latviska Latvija» ir tukšs sauklis. Esam taču it kā atjaunojuši savu valsti. Valsts valoda arī ir latviešu, un ko tad vēl vajag? Latviska Latvija jau ir.

Ja secināsim, ka latviska Latvija ir tāda valsts, kur dzīvo latvieši, tad vairumam arī šķitīs, ka tas viss jau mums ir. Mums ir Jāņi, Dziesmu svētki, šlāgerkoncerti, karogs un himna. Pat robežas ir un bruņotie spēki. Tāpēc lielākā daļa latviešu nesaprot un klaji novēršas no aicinājumiem uz latvisku Latviju un šo aicinājumu paudējiem.

Stūrgalvjiem.

Bet tiem, kas tomēr stūrgalvīgi uzskata, ka Latvija nav latviska un aizvien attālinās no šī mērķa, ir jāsaprot, ka ar latviskas Latvijas pieminēšanu un aicinājumiem vien būs par maz, lai tā kļūtu latviskāka.

Latvisku Latviju nevar pasludināt ar likumu vai prezidenta rīkojumu. To nevar pasludināt no Saeimas tribīnes. To var sasniegt tikai, vairojot latviskus latviešus. Ar prasmi runāt latviski būs par maz. Kur tiek loloti, skoloti un audzināti latviski latvieši? Ģimenēs! Skola, darbs, partija attālina no latviskuma. Vienīgā vieta, kur tas var reāli notikt, ir ģimenē. Nevis – klausies manos vārdos, bet ar paša piemēru. Arī Jēzus Kristus teica: piemēru esmu jums devis, sekojiet tam. Vai sekojam? Ļoti reti. Arī latviskas rīcības piemēram ne vienmēr sekosim, bet, ja šāda piemēra nebūs, tad vispār nezināsim, kam sekot. Labākajā gadījumā kā pašlaik par to runāsim.

Tomēr gribu teikt, ka ir liela starpība starp tukšu runāšanu un dalīšanos ar informāciju. Dalīšanās ar informāciju notiek tad, ja mēs uztveram sarunu biedra teikto un tālāk to izmantojam savā reālā darbībā. Ja mēs tikai noklausāmies, bet nekādā veidā dzirdēto savā dzīvē nepielietojas un nekādus secinājumus no dzirdētā neizdarām, tā ir bijusi tikai tukša runāšana. Ja tukša runāšana ir velta laika nosišana, tad informācijas apmaiņa ir ļoti vajadzīga un vērtīga. Ar informācijas apmaiņu mēs dalāmies pieredzē, atbalstām viens otru un palīdzam izprast reālās darbības pareizos virzienus. Tieši tādēļ tik ļoti nepieciešami ir nacionālie preses izdevumi un nacionālie televīzijas un radio raidījumi. Tā visa ir sagatavošanās darīšanai, kad būs pienācis laiks. Bez šādas sagatavošanās, bez šādiem priekšdarbiem laiks nekad nepienāks.

Mūs var piespiest veikt kādas darbības, mums var liegt ko darīt, bet mūs nevar piespiest atteikties no latviskuma. Tādu ieroču vēl nav. Bez mūsu pašu vēlmes un līdzdalības mūs nevar atradināt no smēķēšanas, un bez mūsu pašu piekrišanas un līdzdalības mums nevar atņemt latviskumu.

Katram, kas šo ceļu uz latvisku Latviju ies, būs citādi apstākļi, iespējas un varēšana. Bet, ja izvērtēsim, ko patiesībā vēlamies, balsī sev to definēsim un kā vēlamo sasniegt noteiksim, tad atliks pats vienkāršākais – izdarīt. Bet, ja iesim citu ceļu – tikai runāsim, ka vajag latvisku Latviju, bet nespēsim pat sev paskaidrot, kas tas ir un kā to sasniegt, tad nespēsim to sasniegt un runāsim tikai runāšanas pēc. Ar vārdiem Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...