Ko brīnāties, aborigēni? Bija 571 miljons eiro jūsu naudas – pļurkš, un izbija!
airBaltic03.09.2024.
Komentāri (46)
Iesaki rakstu: 
Šī gada 30. augustā Ministru kabinets skatīja jautājumus par Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic gatavošanos sākotnējam publiskajam piedāvājumam (initial public offering – IPO). Gatavošanās procesā airBaltic vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru, lai tā kļūtu pievilcīgāka investoriem.
airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss: “Sekojot veiksmīgai airBaltic attīstībai 2024. gada pirmajā pusē, šobrīd mēs kopā ar bankām un starptautiskajiem konsultantiem intensīvi gatavojamies airBaltic akciju kotācijai biržā.”
Ceļā uz IPO lidsabiedrība ir nolēmusi konsolidēt jeb apvienot četras esošās akciju kategorijas vienā. Šāds solis ir ierasta starptautiska prakse, lai padarītu akciju struktūru vēl caurspīdīgāku un pievilcīgāku tirgum. Turklāt pamatkapitāla samazināšana uzlabos paša uzņēmuma kapitāla struktūru. Līdz ar akciju konsolidāciju samazinās arī to nominālvērtība. Šādas darbības mērķis ir uzlabot lidsabiedrības kapitāla daļu, samazinot pamatkapitālu un to novirzot iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai. Tas ir tehnisks grāmatvedības process un nemaina ne lidsabiedrības vērtību, ne valsts akciju paketes vērtību.
airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss: “Mūsu šī brīža prioritāte ir nodrošināt airBaltic gatavību nākamajiem attīstības posmiem. Lidsabiedrības izaugsme sniegs augstu pievienoto vērtību Latvijas valstij, sabiedrībai un ekonomikai kopumā. Savukārt akciju struktūras vienkāršošana ir viens no mājasdarbiem, ko jāveic tagad, lai palīdzētu uzņēmumam īstenot IPO. Jāakcentē, ka IPO mērķis ir palielināt uzņēmuma kapitālu un piesaistīt jaunus investorus, kas citkārt palielinās uzņēmuma vērtību. Plānots, ka potenciālais IPO ļaus ne tikai finanšu investoriem, bet arī privātiem mazumtirdzniecības investoriem kļūt par airBaltic akcionāriem.”
“airBaltic ieņem svarīgu lomu reģiona IKP izaugsmē un savienojamības nodrošināšanā. Vienlaikus lidsabiedrība veicina investīciju plūsmu, atbalsta pakalpojumus, rada darbavietas un nodrošina nodokļu ieņēmumus, kas būtiski ietekmē daudz plašāku ekonomisko ainu,” piebilda Gauss.
Valdības sēdē skatīti arī citi izpildāmie priekšnosacījumi sekmīgai IPO un akciju kategoriju konsolidēšanai, to skaitā savienojamības (galamērķu) un lidojuma skaita un lidostas Rīga kā airBaltic pamata lidojumu bāzes saglabāšana.
airBaltic nodrošina lidojumus vairāk nekā 130 maršrutos no Rīgas, Tallinas, Viļņas, Tamperes un sezonāli no Grankanārijas piedāvājot ērtus savienojumus lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Kaukāza reģionā. Pilns airBaltic lidojumu saraksts un biļetes ir pieejamas uzņēmuma mājaslapā www.airBaltic.com.
airBaltic (Air Baltic Corporation AS) ir vadošā lidsabiedrība Baltijā un viens no visstraujāk augošajiem gaisa pārvadātājiem Eiropā. Kā hibrīda lidsabiedrība tā apvieno gan tradicionālo, gan zemo cenu pārvadātāju priekšrocības. Ar vairāk nekā 130 maršrutiem no Rīgas, Tallinas, Viļņas, Tamperes un sezonāli arī no Grankanārijas. airBaltic savieno Baltiju ar vairāk nekā 70 galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Kaukāza reģionā. airBaltic dibināta 1995. gadā un šobrīd veic lidojumus ar vienu no jaunākajām flotēm Eiropā, kurā ir 48 Airbus A220-300 lidmašīnas, un nodarbina vairāk nekā 2600 profesionāļus. Galvenais uzņēmuma akcionārs ir Latvijas valsts ar 97,97% akciju, kamēr pārējiem akcionāriem pieder 2,03%.
airBaltic apņemšanās sasniegt izcilību ir novērtēta ar vairākiem prestižiem apbalvojumiem, tostarp Skytrax trīs gadus pēc kārtas ir atzinusi airBaltic par labāko lidsabiedrību savā reģionā. Turklāt Starptautiskā Gaisa satiksmes asociācija (IATA) 2022. gadā piešķīrusi airBaltic Daudzveidības un iekļaujošas komandas balvu. 2023. gadā tā saņēma APEX Pasažieru izvēles balvu par labāko apkalpošanu lidmašīnās Eiropā. Papildus tam 2024. gadā airBaltic tika apbalvota ar PROS AI Inovatora balvu par mākslīgā intelekta izmantošanu, lai optimizētu darbību.
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
