Iesaki rakstu: 
Pirms pāris nedēļām Vecrīgā, pie visiem labi zināmā Vaļņu ielas nama, kur savulaik izcilus dzīvokļus par kapeikām ieguva prāvs pulks labi zināmu ļaužu, vidēji vēlā vakara stundā bija vērojama interesanta aina.
Iepretim namam, kur greznojas zīme „apstāties aizliegts”, ne tikai apstājies, bet arī kārtīgi noparkojies bija Mercedes markas automobilis ar valsts reģistrācijas numuru EF-1999. Domāju, ka nekļūdīšos, ja apgalvošu, ka ar šo auto parasti braukā kādreizējais VDK štata darbinieks, tagadējais gāzes „polituzņēmējs” Juris Savickis.
Pašvaldības policija, kā varēja manīt, gan atļāvās painteresēties par nevietā nolikto auto, taču turpat blakus atradās arī apsardzes auto, bez kāda Savicka kungs nemēdz pārvietoties, un tajā sēdošie vīri policistiem īsi un skaidri izklāstīja, kādos gadījumos viņiem labāk noteikumu pārkāpumus nepamanīt.
Taču tas būtu tīrais sīkums. Daudz interesantāka ir atbilde uz jautājumu – pie kā gan bija aizdevies ciemos Savicka kungs un par kādām tēmām viņš, iespējams, vēlējās parunāties. Jau atkal domāju, ka nekļūdīšos, apgalvojot, ka Savicka kungs ilgāku laiku, pat pāris stundas, ja ne vairāk pavadīja pie neviena cita kā bijušā Valsts prezidenta Andra Bērziņa.
Par ko gan varēja būt abu bijušo biedru, tagadējo kungu saruna? Sabiedrībai nav plaši zināms fakts, ka pirms kāda laiciņa Savicka kungs vedis „atrādīt” Bērziņa kungam… tagadējās farmācijas uzņēmuma Olainfarm mantinieces Irinu Maliginu un Signi Balderi-Sildedzi.
Ar kādu mērķi šī sapazīstināšana savulaik notikusi, nav droši zināms. Taču pietiekami droši var apgalvot, ka ne tik senā pagātnē apņēmīgajam kungam ar čekista pagātni ir bijusi doma Olainfarm padomē iebīdīt… pašu Bērziņa kungu. Tikai tāpēc, ka tam bijušas milzu antipātijas pret trešās mantinieces – Nikas Saveļjevas vīru, no padomē būšanas nekas nav sanācis.
Protams, ka šī vizīte cita starpā vēlreiz apliecina to, cik ļoti var ticēt Savicka kunga apgalvojumiem, ka Olainfarm (kura akciju paketi viņš savulaik diezgan lēti pārdeva) viņu nemaz, nemaz, nemaz neinteresējot.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
