Ko alkatīgie vēja biznesmeņi nevar atļauties savās mājās Zviedrijā, to tie atļaujas Latvijā
Pietiek lasītājs05.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Replika par Gata Galviņa publisko vēstuli “Neatkarīgajās Tukuma ziņās” – https://www.ntz.lv/dazadi/par-sia-pienava-wind-veja-elektrostaciju-parka-buvniecibu-tukuma-novada/.
G. Galviņam kā zviedru uzņēmuma pārstāvim jau nu būtu vislabāk jāzina, ka “Pienava wind” tiesāšanās ne tuvu nav starptautiska mēroga gadījums. Viņa pārstāvētā uzņēmuma “Eolus” mītnes zemē Zviedrijā iedzīvotāju kopienas, pateicoties pašvaldību veto tiesībām, ir noraidījušas kopumā vairāk nekā pusi pieteikto vēja parku projektu.
Protams, industrija pēdējos gados mēģina izdarīt spiedienu uz politiķiem Zviedrijā, lai pārskatītu vai pat atceltu šīs veto tiesības, tiesa, līdz šim neveiksmīgi. Tāpat lielu daļu no plānotajiem vēja parkiem noraida Zviedrijas bruņotie spēki, un šeit jāatzīmē, ka Latvijas Aizsardzības ministrijai vēja turbīnas ar kopējo augstumu 250 metri gan nešķiet problēma.
Pirms pāris gadiem Gēteborgas Universitātes veiktajā aptaujā secināts, ka atbalsts investīcijām vēja enerģijā Zviedrijā desmit gados ir nokrities no 74% līdz 65%, bet tur, kur vēja turbīnas tikušas uzceltas, tas ir nokrities pavisam drastiski zemu. (https://www.gu.se/sites/default/files/2020-09/Svenska%20folkets%20%C3%A5sikter%20om%20olika%20energik%C3%A4llor%201999-2019.pdf)
Gribētos iedrošināt Tukuma domi, citas pašvaldības un arī iedzīvotājus, kuri drīzumā saskarsies ar šo slikto slavu ieguvušo biznesa veidu, nenobīties no šī blefa: ja Latvijas administratīvā tiesa nav spējīga saskatīt kopsakarības un pateikt, ka Latvijas pamatlikums ir Satversme, nevis Orhūsas konvencija, tad to izdarīs Latvijas Augstākās tiesas Senāts vai Satversmes tiesa.
Jāpiebilst, ka Latvijas sabiedrībai patiešām ir pēdējais laiks sākt raizēties, redzot, ka VARAM paspārnē esošais Vides pārraudzības valsts birojs tā vietā, lai detalizēti un neatkarīgi izvērtētu attīstītāju iesniegtos ietekmes uz vidi novērtējumus, gādātu par vides aizsardzību un aizstāvētu sabiedrības intereses, algo advokātus, lai kopā ar “Pienava Wind” dotos uz tiesu apstrīdēt Tukuma domes lēmumu un vērstos pret sabiedrības interesēm. Jāpiebilst, ka ietekmes uz vides novērtējumā var rakstīt absolūtas muļķības, fakti nereti ir izdomāti un balstīti uz pašas vēja industrijas apmaksātiem pētījumiem.
“Eolus” nesen ir iesniedzis Valsts vides pārraudzības birojā vēl virkni pieteikumu, kur plānots ar vēja turbīnām apbūvēt gandrīz visu Kurzemi. Ir norādīti simtiem kadastra numuru, kuri aptver plašas teritorijas Kurzemē no Pāvilostas līdz Dundagai. Nav norādīts ne vēja turbīnu skaits, ne tehniskie parametri. Savukārt Valsts vides pārraudzības birojs tā vietā, lai noraidītu šādus pieteikumus, kuriem pat tīri teoretiski nevar veikt ietekmes uz vidi novērtējumu, tos pieņem.
Šo ārkārtīgi pretimnākošo labvēlību vēja biznesmeņiem no atsevišķiem Latvijas politiķiem, Ekonomikas ministrijas, VARAM un īpaši jau Vides pārraudzības valsts biroja varētu raksturot tikai divi vārdi – nekompetence un korupcija.
G.Galviņš, kas Latvijā pārstāv zviedru kompāniju “Eolus”, spilgti izceļas ar savu bravūru, ņirdzīgajiem izteikumiem par iedzīvotājiem un nekaunību. Ja mūsu Ārlietu ministrijai ir mugurkauls, tad būtu īstais laiks paaicināt pie sarunu galda Zviedrijas vēstnieku, lai izskaidrotu uzvedības normas un norādītu uz dubultstandartiem - ko “Eolus” nevar atļauties savās mājās Zviedrijā, tas atļaujas šeit Latvijā.
Vēja industrijas mērķis nav Latvijas enerģētiskā neatkarība, “zaļas” enerģijas ražošana (enerģijas ražošana vispār pēc definīcijas tāda būt nevar), rūpes par vidi vai cīņa ar klimata pārmaiņām, tā ir tikai un vienīgi alkatība un tiekšanās pēc maksimālas peļņas.
P.S. Tiem, kuriem gigantiskas elektrības ražošanas mašīnas un vēja bizness šķiet “balts un pūkains”, ieteikums noskatīties nesen Zviedrijā iznākušo dokumentālo filmu - Headwind 21 - https://youtu.be/7RgyLDVlAg4
Par to, kā vēja bizness burtiski izvaro un neatgriezeniski sagandē dabu Norvēģijas piekrastē - https://youtu.be/4qttC1TOva8
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
