Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad Solvita Āboltiņa pēc izsvītrošanas 12. Saeimas vēlēšanās uz dažām dienām pazuda, viņas partijas biedri paklusām stāstīja, ka politiķe devusies "izvēdināties" uz Itāliju. Taču, kā izrādās, "izvēdināšanās" notikusi par valsts naudu, un oficiāli Aboltiņa bijusi komandējumā: Pietiek šodien publicē gan Saeimas kancelejas oficiālo informāciju par komandējuma būtību un izmaksām, gan arī Āboltiņas sastādītu (vai vismaz parakstītu) komandējuma atskaiti, kurā viņa par sevi nezināmu iemeslu dēļ gan raksta trešajā personā.

Saeimas kancelejas informācija:

"Saeimas priekšsēdētāja laika posmā no 2014.gada 1.septembra līdz 2014.gada 9.oktobrim ir bijusi vienā komandējumā.

No 2014. gada 6.oktobrim līdz 8.oktobrim Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pēc Itālijas parlamenta abu palātu priekšsēdētāju uzaicinājuma piedalījās 8. Āzijas-Eiropas parlamentārās sadarbības sanāksmē (ASEP8) Romā, kurā piedalījās četrdesmit Āzijas-Eiropas valstu un Eiropas Parlamenta delegācijas. Abu pasaules daļu parlamentārieši apstiprināja ASEP8 deklarāciju, kas iesniegta ASEM samitā (16.-17. oktobrī, Milānā).

Saeimas priekšsēdētāja uzrunāja kolēģus diskusiju blokā par ekonomikas un finanšu pārvaldības struktūrām.

Savas uzrunas noslēgumā S.Aboltiņa infofrmēja klātesošos par to, ka Latvija savas prezidentūras ES Padomē ietvaros rīkos Āzijas-Eiropas izglītības ministru sanāksmi un aicināja abu reģionu izglītības ministrus tajā piedalīties. Pasākuma ietvaros Saeimas priekšsēdētāja uzrunāja Itālijas parlamenta Senāta prezidentu Pjetro Grasso (Pietro Grasso), uzaicinot viņu uz Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē atklāšanas pasākumu. Tāpat S.Āboltiņai šis vizītes laikā notika divpusējā tikšanās ar Austrālijas parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Bronvinu Bišopu (Bronwyn Bishop).

Šajā komandējumā Saeimas priekšsēdētāja devās ar lidmašīnu (aviobiļetes cena - 805,50 EUR) un komandējuma maršruts bija - Rīga - Roma - Rīga. Ievērojot to, ka viesnīca atradās tuvu pasākuma norises vietai — Itālijas Parlamenta Deputātu Palātai, papildus transports netika izmantots. Savukārt, transportu no lidostas līdz viesnīcai un no viesnīcas līdz lidostai Saeimas priekšsēdētājai nodrošināja Latvijas vēstniecības pārstāvji Itālijā. Izdevumi par viesnīcas pakalpojuma izmantošanu komandējuma laikā sastādīja 432,00 EUR (216,00 EUR/par nakti)."

Komandējuma atskaite par Saeimas priekšsēdētājas dalību Āzijas-Eiropas parlamentārās sadarbības sanāksmē Romā, 2014. gada 6.-8. oktobrī

"2014. gada 6.-8. oktobrī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa pēc Itālijas parlamenta abu palātu priekšsēdētāju uzaicinājuma piedalījās 8. Āzijas-Eiropas parlamentārās sadarbības sanāksmē (ASEP8) Romā. Saeimas priekšsēdētāju vizītē pavadīja biroja vadītāja Laura Ošleja, ārlietu padomnieks Aivis Kļavinskis un Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja vadītāja Lelde Rāfelde.

Vizītes ietvaros S.Āboltiņai notika divpusējā tikšanās ar Austrālijas parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Bronvinu Bišopu (Bronwyn Bishop). Tāpat sanāksmes noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja uzrunāja Itālijas parlamenta Senāta prezidentu Pjetro Grasso (Pietro Grasso), uzaicinot viņu uz Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē atklāšanas pasākumu.

ASEP8 piedalījās 40 Āzijas-Eiropas valstu un Eiropas Parlamenta delegācijas. Kā jaunos dalībniekus savā pulkā uzņēma Norvēģiju un Šveici, savukārt Horvātija un Kazahstāna piedalījās kā novērotāji . Abu pasaules daļu parlamentārieši apstiprināja ASEP8 deklarāciju , kas tiks iesniegta ASEM samitā (16.-17. oktobrī, Milānā).

Sanāksmes atklāšanā klātesošos uzrunāja Itālijas parlamenta Deputātu palātas prezidente Laura Boldrini (.Laura Boldrini) un Itālijas Senāta prezidents P.Grasso. Tālākās diskusijas noritēja divās tematiskās paneļdiskusijās: 1) ekonomikas un finanšu pārvaldības struktūras; 2) ilgtspējīga izaugsme un pārtikas drošība .

Uzrunājot kolēģus diskusiju blokā par ekonomikas un finanšu pārvaldības struktūrām. S.Āboltiņa atsaucās uz aizvadītajā mēnesī Milānā notikušo Āzijas-Eiropas finanšu ministru sanāksmi, kurā amatpersonas uzsvēra, ka ir jāpalielina visu banku darījumu caurskatāmība, lai efektivizētu finanšu tirgus un nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi ilgtermiņā, kā arī jāstiprina nosacījumi attiecībā uz sadarbību finanšu jomā starp Āziju un Eiropu. Šajā Eiropā nemierīgajā laikā būtisks priekšnoteikums kopējai drošībai ir tālāks progress cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī uzņēmumu un citu juridisko personu darbības caurspīdīgums. Austrālija kā 20 attīstītāko ekonomiku (G20) prezidējošā valsts finanšu ministru un Centrālo banku vadītāju sanāksmē Sidnejā iekļāva jautājumu par starptautiskās sadarbības stiprināšanu, lai sasniegtu ambiciozu mērķi - veicinātu globālo izaugsmi un radītu miljoniem jaunu darbavietu. Latvija atzinīgi vērtē G20 koncentrēšanos uz investīciju palielināšanu, tirdzniecības un konkurences veicināšanu, kā arī nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu, apliecināja Saeimas priekšsēdētāja, vienlaikus atzīmējot - mūsu valsts kā būtisku ekonomiskās pārvaldības un koordinācijas elementu redz tieši sociālo jautājumu risināšanu.

S.Āboltiņa informēja klātesošos, ka Latvija savas prezidentūras ES Padomē ietvaros rīkos Āzijas-Eiropas izglītības ministru sanāksmi un aicināja abu reģionu izglītības ministrus tajā piedalīties.

Noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja atzinīgi raksturoja ASEP kā stratēģisku dialogu starp abiem reģioniem, kas balstīts vienlīdzīgā partnerībā un savstarpējā cieņā. Tā ir arī laba platforma aktuālo reģionālo un globālo jautājumu apspriešanai un parlamentārās sadarbības stiprināšanai. Šajā kontekstā S.Āboltiņa akcentēja, ka arī jaunā Eiropas Komisija īpašu uzmanību pievērsīs vēl ciešākai partnerībai ar nacionālajiem parlamentiem.

Kopumā diskusijās iezīmējās, ka Āzijas valstis lobē vienlīdzīgu pārstāvību daudzpusējās organizācijās. Izskanēja priekšlikumi par Āzijas-Eiropas infrastruktūras bankas izveidi, kas piešķirtu finansējumu apjomīgiem infrastruktūras projektiem abu pasaules daļu integrēšanai. Savukārt vairākas Dienvideiropas valstis aicināja palielināt investīcijas reālajā ekonomikā un sociālā atbalsta programmās, lai stimulētu patēriņu un mazinātu nevienlīdzību.

Divpusējā tikšanās ar Austrālijas Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Tiekoties ar Austrālijas parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Bronvinu Bišopu (Bronwyn Bishop), S.Āboltiņa pateicās par izteikto atbalstu Latvijas uzņemšanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Saeimas priekšsēdētāja sarunā atzina, ka mūsu valsti ar Austrāliju saista salīdzinoši lielā latviešu diaspora - šajā kontinentā dzīvo ap 25 tūkstošiem tautiešu. Lielākā daļa latviešu uz Austrāliju devās kā bēgļi Otrā pasaules kara laikā, bet tagad latviešu kopiena kļuvusi par neatņemamu un lojālu Austrālijas sabiedrības daļu. Pārrunājot valstu divpusējās attiecības, S.Āboltiņa pauda gandarījumu, ka pēdējos gados politiskā un ekonomiskā sadarbība starp abām valstīm ir kļuvusi aktīvāka, ko apliecina notikušās politiskās konsultācijas starp Ārlietu ministriju amatpersonām. Kā būtisku amatpersonas uzsvēra arī šo tikšanos, jo iepriekšējā parlamenta spīkeru līmeņa tikšanās noritēja pirms septiņiem gadiem. Saeimas priekšsēdētāja rosināja uzsākt darbu pie līguma par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kā arī turpināt uzsāktās sarunas par citiem divpusējiem nolīgumiem.

Pārrunājot sadarbību ekonomikā, Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka Latvija šogad pievienojusies eirozonai un starptautiskās kredītreitingu aģentūras pozitīvi novērtējušas mūsu ekonomikas perspektīvas. Tas norāda uz mūsu tautsaimniecības makroekonomisko stabilitāti un ilgtspēju, uzsvēra S.Āboltiņa, aicinot Austrālijas uzņēmējus izmantot priekšrocības, ko sniedz mūsu valsts stabilā biznesa vide.

Amatpersonas pārrunāja arī gaidāmo Latvijas prezidentūru ES Padomē nākamā gada pirmajā pusē. S.Āboltiņa uzsvēra, ka mūsu prezidentūra koncentrēsies uz tādām prioritātēm kā ES konkurētspēja un izaugsme, ES digitālais potenciāls un ES loma globālajā arēnā. Vienlaikus Latvijas prezidentūras laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta ES attiecībām ar reģionam nozīmīgiem un līdzīgi domājošiem partneriem, tostarp Austrāliju.

Tāpat S.Āboltiņa izteica pateicību Austrālijas pusei par sadarbību ar mērķi atbrīvot Ēģiptē notiesāto Pēteri Gresti. Latvijas vēstniecība Kairā turpina aktīvi sekot līdzi P.Grestes lietas attīstībai, informēja Saeimas priekšsēdētāja.

Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja izteica atbalstu B.Bišopas kandidatūrai uz IPU prezidenta amatu, vienlaikus norādot, ka galīgais lēmums tiks pieņemts pēc visu kandidātu noklausīšanās pirms 16. oktobra IPU Asamblejas Ženēvā.

Solvita Āboltiņa"

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...