Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

No pirmā acu uzmetiena varētu šķist, ka skarbo KNAB priekšnieka vietnieci Ilzi Jurču ar slaveno „Klūnija blondīni” vieno ja nu vienīgi matu tonis. Taču, kā labi zināms, šķitums ir mānīgs.

Tad nu par visu pēc kārtas. Kuram gan nav zināms, ka savu desmito jubileju gan ne ar skaļiem arestiem un spriedumiem, toties ar pseidozinātnisku konferenci un skaļu pašslavināšanos nosvinējušais KNABs jau kopš radīšanas par savu svētu pienākumu uzskata „melnās” un „pelēkās” naudas izsvēpēšanu no politisko partiju makiem, priekšvēlēšanu aģitācijas sakārtošanu un tamlīdzīgas cēlas lietas.

Un tāpat kuram gan nav zināms, ka pēc katrām vēlēšanām atkal un atkal izrādās – ar izsvēpēšanu un sakārtošanu īsti nav veicies, atkal dažādi riebekļi ir atraduši īpaši nekrietnus apkārtceļus, un, kad nu KNABisti ar novēlošanos šos sadzen rokā un sauc pie atbildības, izrādās, ka no tiesas valstij pēc daudziem gadiem piespriestiem miljoniem tai reāli tiek tikai šo miljonu smaka.

KNAB atkal un atkal nepadodas, uz nākamajām vēlēšanām rada atkal jaunus lieliskus plānus, lielu daļu no tiem pat dabū cauri valdībai un Saeimai – un atkal un atkal nekas lāga nesanāk: „melnā” un „pelēkā” nauda nekur neizgaist, un arī priekšvēlēšanu aģitācijā dažādu likuma līkloču apiešanu joprojām pietiek. Ar vārdu sakot, tāds episks mūžīgais stāsts...

Vakar KNAB bija parūpējies par kārtējo šī stāsta sēriju, biroja priekšnieka vietniecei I. Jurčai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē ceļot priekšā jauno „brīnumnūjiņu”: tās pamatdoma – priekšvēlēšanu laikā tā saucamajām „trešajām personām” (t.i. personām, kas formāli nav saistītas ar konkrēto partiju) vajadzētu uzlikt ierobežojumu ne tikai dažādu reklāmas materiālu izplatīšanas izmaksām (kas pašlaik ir 3000 latu), bet arī šo reklāmas materiālu izgatavošanai. Atbalstiet, mīļie deputāti, un problēma beidzot būs atrisināta!

Varētu, protams, pasodīties par noteikti puskorumpētajiem, savtīgajiem, nevalstiskajiem deputātiem, kas šo lielisko priekšlikumu neatbalstīja, tā dodot KNABam lielisku iespēju pēc nākamā gada vēlēšanām, skaidrojot kārtējās izgāšanās partiju finanšu kontrolē un aģitācijas ierobežošanā, visu vainu novelt uz neapzinīgajiem tautas kalpiem – redz, ja jūs būtu domājuši valstiski, viss šoreiz būtu kārtībā...

Taču lietas būtība ir pavisam cita. Bija ļoti amizanti un vienlaikus zīmīgi, ka tieši KNAB pārstāve, vēloties ilustrēt biroja lielisko ideju, pieminēja slaveno bankas klipu ar Džordžu Klūniju un apmulsušo blondīni, kurai kā sniegs uz galvas uzveļas kāzu kleita, gredzens ar briljantu, pasaules iekārojamākais vecpuisis, potenciāli – arī mājiņa Saulkrastos un vēl visvisāda pasaulīga laime.

KNAB priekšnieka vietniece šo klipu minēja kā piemēru tam, kā nezināmās „trešās personas” šādus te priekšvēlēšanu klipus var saražot par „faktiski neregulētu summu”, jo regulētas būs tikai izmaksas klipa izvietošanai medijos. Taču patiesībā līdzība sanāca gluži cita – ja raudzīties uz lietas būtību, šķiet, tieši KNABa gaišmatainā matriarhāta redzamākās pārstāves sevi nevilšus iedomājušās „Klūnija blondīņu” vietā.

Kāpēc tā? Pavisam vienkārši. Kaut viena no ziņu aģentūrām vakar visā nopietnībā apgalvoja, ka „Klūnijs Norvēģijas finanšu grupas „DnB” videorullītī reklamē mājas iegādāšanos Saulkrastos”, patiesībā klips ir par kaut ko citu: tas uzskatāmi un nedaudz draiski pamāca – tikai dažiem un tikai ļoti retos gadījumos viss vienkārši nokrīt no gaisa, bet visiem citiem ir jāveic uzkrājumi (un, ja raugāmies plašāk, jādomā ar galvu un jāstrādā).

Savukārt impozantā iestāde ar nosaukumu KNAB visus šos gadus vismaz partiju finansēšanas sakārtošanas jomā ir sevi iedomājusies par tipisku „Klūnija blondīni”, kurai nav ne jāpiepūlas, ne jācenšas izdomā apsteigt dažādas toņkrāsas naudas speciālistus, - sak, mēs te kaut ko drusku paļurināsim, un gan jau būs labi, gan jau pēc līdakas pavēles parādīsies Klūnijs ar laimes un veiksmes komplektu. Oi, nesanāca? Nu, tātad noteikti būs klāt nākamreiz, un briljants gredzenā būs vēl lielāks.

Visus šos gadus partiju finanšu jomā tad nu KNAB izpildījumā arī ir notikusi šāda te ļurināšana, cerot uz Lielo Veiksmi, un arī jaunie I. Jurčas atskaņotie priekšlikumi ir tieši tādi paši – tā vietā, lai radītu visaptverošu, pārdomātu sistēmu, KNABa „Klūnija blondīnes” pabaksta šeit, pabaksta tur – un cer, ka viss jau būs labi, laime tūlīt būs klāt. Bet nebūs, protams.

Kāpēc nebūs? Minēšu kaut tikai vienu uzskatāmu piemēru tam, kā KNAB grābstās te šeit, te tur, kopbildi nesaskatot. Pieņemsim, ka KNABa „Klūnija blondīņu” jaunā ideja Saeimā tiktu akceptēta, iegūtu likuma spēku un... Jā, kas tad notiktu pašvaldību vēlēšanās un kā šī lieliskā ideja beidzot ieviestu tik nepieciešamo kārtību?

Pamodelējiet paši – jūs tātad esat „trešā persona”, jums kādi labi partijiskie tēvoči atnes naudas kalnu (būsim pieticīgi – teiksim, miljonu) un saka – nu, esi cilvēks, paņem sev saprātīgu daļu, bet par pārējo noreklamē mūs tā kārtīgi!

Pirmā doma jums ir – oi, kas par postu, KNABs taču visu ierobežojis, visu kontrolē, nekas nav darāms... Trīs tūkstošus varu iztērēt, bet kur likt pārējos, teiksim, sešsimt deviņdesmit septiņus (jo trīssimt, skaidra lieta, noderētu jums pašam)? Taču, kaut nelielu brītiņu padomājot, jums kļūs skaidrs, cik smieklīga un nenopietna ir šī kontrolēšana un ierobežošana.

Jā, ja neievērosiet summas limitus, varat saņemt sodu. Taču sods (turklāt administratīvais), maigi izsakoties, nav pārāk bargs – fiziskām personām maksimums ir trīssimt latu, drīzāk jau līdz divsimt piecdesmit. Labi, katram gadījumam atlieciet malā trīs tūkstošus – ja nu kaut kā sanāk ierobežojumu pārkāpt desmitreiz. Jums vienalga paliek pāri jūsu ļaunajiem nodomiem izmantojami sešsimt deviņdesmit četri tūkstoši. Nav maz.

Domājiet un skaitiet tālāk. Kā atceraties no visādu mūžībā aizgājušo partiju pieredzes, caur tiesu partijai var piespriest atmaksāt Valsts kasē prettiesiski saņemtus ziedojumus utml., par kādiem var tikt uzskatīti arī „trešo personu” tēriņi partijas mērķu labad.

Tas nozīmē – ja jūs partiju paslavināsiet par simt tūkstošiem latu, kaut kad pēc gadiem partijai var nākties šādu te summu no saviem līdzekļiem ieskaitīt valstij. Nu, vai bankrotēt. Un tas savukārt nozīmē – ja negribat partijai šādu likteni, par katru iztērēto virslimita latu atlieciet uzkrājumos tādu pašu summu, ko partijai samaksāt valstij. Ja nu kas.

Un tad vēl viena lieta. Kad nu KNABs jums būs uzlicis milzīgo trīssimtlatu naudas sodu (vai kaut desmit tādus), jūs blondīnēm būsiet parādījis mēli un viņas tos būs pamanījušas, vēl viens riska faktors ir Valsts ieņēmumu dienests, kurš ar KNAB laipnu lūgumu pie jums var ierasties un uzstājīgi teikt – hello, ak tad nevarat uzrādīt šitādas iztērētās milzu naudas avotus? Nu, tad esiet tik laipni – te jums tāds mazs uzrēķiniņš...

Taču, ņemot vērā arī visus šos patiesībā jau diezgan nožēlojamos riskus un bez skopošanās (nav tak jūsu nauda) veicot visus nepieciešamos uzkrājumus, jūs vienalga no saņemtā miljona partiju varēsiet pēc sirds patikas slavēt un reklamēt ar, aptuveni lēšot, vairāk nekā ceturtdaļmiljonu latu. Bez kādām sarežģītām finanšu shēmām un metodēm – faktiski „Klūnija blondīņu” acu priekšā un tām līksmi skatoties acīs...

Kāda morāle? Nu tak jau tā pati no klipa – cienītais biroj, vismaz savā otrajā desmitgadē sāciet beidzot strādāt arī ar galvu. Ticiet vai ne, bet galva cilvēkam nav domāta tikai maskas uzmaukšanai.

Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Publicējam to arī šeit.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...