Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki otrdien, 17. jūnijā veikuši kratīšanu Uģa Magoņa daudzus gadus vadītajā valsts akciju sabiedrībā Latvijas Dzelzceļš, - šīs Pietiek rīcībā esošās ziņas apstiprināja informēti avoti šajā valsts uzņēmumā.
Lai gan daudzu gadu garumā jautājumus izraisījušas VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) vadošu amatpersonu darbība un ienākumi no saimnieciskās darbības, KNAB veiktās operatīvās darbības vismaz saskaņā ar sākotnējo informāciju nav saistītas ar valdes locekļu vai augstistāvošu amatpersonu darbību.
Kratīšana otrdien veikta kādas vidēja līmeņa LDz amatpersonas darba vietā, kura, pēc Pietiek rīcībā esošās oficiāli pagaidām neapstiprinātās informācijas, saistīta ar vidējiem un nelieliem šī valsts uzņēmuma iepirkumiem. Pašlaik tiek apgalvots, ka KNAB uzmanību piesaistījušais LDz darbinieks bijis saistīts ar iepirkumiem, kas saistīti, piemēram, ar uzņēmuma remontdarbiem.
"Viņš nodarbojās ar sīkiem un vidējiem uzņēmumiem, viņa vārds vadībai neko neizsaka," Pietiek neoficiāli komentēja avots uzņēmumā, kurš nevēlējās minēt personas, pie kura veikta kratīšana, vārdu un ieņemamo amatu, jo pašlaik LDz valdot neskaidrība par notikušā iemesliem un pamatotību. Arī LDz darbinieka statuss un viņam inkriminētais nodarījums līdz ar to šobrīd vēl nav zināms.
Pēc neoficiālas informācijas no uzņēmuma iekšienes KNAB darbinieki negaidīti ieradušies LDz, bet korupcijas aizdomu skartā darbinieka mājvietā kratīšana nav veikta. Ar kādiem konkrēti iepirkumiem vai uzņēmumiem saistīta kratīšana, netiek atklāts, apgalvojot, ka šādas informācijas pagaidām nav.
KNAB veikta kratīšana tik ietekmīgā un politiski jutīgā valsts uzņēmumā kā LDz nav ierasta lieta, tādēļ fakts, ka tā skārusi zemāka līmeņa darbinieku, nevis kādu no vadības, kuluāros trešdien tika interpretēta kā "sveiciena nodošana Magonim". Satiksmes ministrijas, kas ir LDz valstij piederošo kapitāldaļu turētāja, vadībā par uzņēmuma nonākšanu KNAB redzeslokā trešdienas pievakarē Pietiek teicās neko nezinām.
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
