KNAB uzmanīšot Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Ozoliņu saistībā ar "airBaltic" uzraudzīšanas izvērtēšanu
PIETIEK08.12.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) "savas kompetences ietvaros" uzmanīšot Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa rīcību, izvēloties auditorkompāniju, kas izvērtēs, kā Satiksmes ministrijas amatpersonas, tostarp arī pats minētais Ozoliņš, ir "uzraudzījušas" un "pārvaldījušas" nacionālo aviokompāniju airBaltic.
"Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir saņēmis un savas kompetences ietvaros izskata 2015.gada 24.novembra iesniegumu par Satiksmes ministrijas valsts sekretāra K.Ozoliņa iespējamiem likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" pārkāpumiem," oficiāli informē KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.
KNAB informē, ka pašlaik iesnieguma izskatīšanai ir pieprasīta papildu informācija un kādi slēdzieni būšot izdarāmi "pēc pārbaudei nepieciešamās informācijas saņemšanas, izvērtēšanas un pārbaudes rezultātu apkopošanas".
Šādi KNAB reaģējis uz Pietiek pārstāvja iesniegumu, kurā bija norādīts - no mediju informācijas izriet, ka Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Ozoliņš gatavojas būt tā amatpersona, kas izvēlēsies (vai piedalīsies izvēlē) un apstiprinās auditorkompāniju, kas izvērtēs, kā Satiksmes ministrijas amatpersonas, tostarp arī pats minētais K. Ozoliņš, ir uzraudzījušas un pārvaldījušas AS Air Baltic Corporation, kuras valsts kapitāldaļu turētāja ir Satiksmes ministrija.
"Tādējādi minētais K. Ozoliņš nonāks nepieļaujamā interešu konflikta situācijā, līdz ar ko aicinu KNAB rīkoties atbilstoši savām normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām," bija teikts Pietiek pārstāvja iesniegumā.
Ozoliņš par Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāru apšaubāmā konkursā kļuva 2013. gadā, - kaut gan konkursa pēdējai kārtai bija trīs pretendenti, no kuriem divi bija ar ievērojamu pieredzi valsts pārvaldē un SM, jau pirms tam bija skaidrs, ka konkursā uzvarēs pretendents ar vismazāko pieredzi.
Šādu "kompensāciju" paredzēja politiskā vienošanās starp tā dēvēto "Olšteina sešinieku" un Vienotību, satiksmes ministra amatā apstiprinot ar "olšteiniešiem" nesaistīto nepolitisko kandidātu Anriju Matīsu, kurš vēlāk pievienojās Vienotībai un šoruden amatu zaudēja.
2013. gadā konkursa laikā vēl nesen Valmieras domes jurista posteni ieņēmušais Ozoliņš nevarēja lepoties ar pieredzi vai profesionalitāti, taču, pateicoties skolasbiedru no tā dēvētā "Olšteina sešinieka" politiskajai aizmugurei, jau bija piedzīvojis galvu reibinošu karjeru SM.
Faktiski visa Ozoliņa pieredze satiksmes nozarē bija kopš 2011. gada 1. decembra, kad, paklausot "olšteiniešu" lūgumam, toreizējais ministrs Aivis Ronis viņu pieņēma juridiskā padomnieka amatā. Jau pāris nedēļas pirms Ozoliņa stāšanās amatā politikas kuluāros izskanēja informācija, ka viņš sācis kontaktēties ar dažu SM kapitālsabiedrību vadību, radot iespaidu, ka būs „lietu kārtotājs”.
Nepilnus četrus mēnešus vēlāk Ozoliņš jau tika iecelts SM pārraudzībā esošās Starptautiskās lidostas Rīga valdē, kas papildus 1400 latu algai padomnieka amatā viņam vidēji mēnesī ļāva nopelnīt vēl vismaz 2000 latus.
Amats lidostas Rīga valdē, kuru Ozoliņš ieņēma nedaudz mazāk kā gadu un kas sākotnēji izskatījās pēc papildu ienākumu nodrošināšanas un "savējā" iekārtošanas saimnieciski ietekmīgā amatā, kontekstā ar SM valsts sekretāra konkursu ieguva pavisam citu jēgu.
Viena no konkursā izvirzītajām prasībām bija vismaz trīs gadu pieredze vadītāja amatā un kolektīva vadīšanā virs 50 darbiniekiem, priekšroku dodot pretendentam ar šādu pieredzi valsts vai pašvaldību institūcijā vai kapitālsabiedrībā. Bez pieredzes lidostas Rīga valdē Ozoliņš varētu atsaukties uz formāli prasībām atbilstošo, bet ar satiksmes jomu maz saistīto septiņu gadu ilgo pieredzi pašvaldības uzņēmuma Valmieras siltums valdē.
2013. gada sākumā Ozoliņš amatu lidostā pameta, iesēžoties jaunizveidotajā VAS Latvijas Dzelzceļš viceprezidenta krēslā. Tajā viņa mēnešalga pirms nodokļu nomaksas bija 4100 lati. Jau ieņemot amatu, Ozoliņš atklāja, ka viņa redzeslokā būs 377 miljonu latu vērtais dzelzceļa elektrifikācijas projekts.
Ozoliņš jau no pirmās dienas Pietiek par "olšteiniešu" ietekmi savā karjeras lēcienā apgalvoja, ka "es neesmu no viņiem atkarīgs un viņu uzdevumus pildošs". To, ka lobējis Ozoliņu, ar kuru tikai pirms Saeimas vēlēšanām esot iepazinies Reformu partijas sapulcēs Valmierā, noliedza arī Klāvs Olšteins.
Tikai pusgadu vēlāk "olšteiniešu" pārstāve deputāte Elīna Siliņa Pietiek atzina, ka Ozoliņš "ir mūsu ieteikts cilvēks Satiksmes ministrijā, kurš palīdz mums būt lietas kursā, kas tur notiek. Viņš ir mans skolasbiedrs, bērnības draugs, kuram es uzticos".
Jau pirms konkursa izsludināšanas SM valsts sekretāra amats tika padarīts mazāk pievilcīgs tiem potenciālajiem pretendentiem, kuriem atalgojums nav mazsvarīgs. Proti, 19. martā valdība apstiprināja Ozoliņu Ventspils brīvostas valdes locekļa amatā, kas garantē vismaz 2000 latu atalgojumu mēnesī papildu atalgojumam citos SM un tās kapitālsabiedrību amatos.
Šis valdības lēmums, ko saskaņoja arī koalīcijas partijas, bija pirmais taustāmais apstiprinājums iepriekš oficiāli neapstiprinātajai norunai, ka Ozoliņam tiks ļauts uzvarēt konkursā uz SM valsts sekretāra amatu, jo iepriekšējais satiksmes ministrs Ronis iedibināja praksi, ka darbam lielo ostu valdēs tiek deleģēts valsts sekretārs vai tā vietnieki.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
