KNAB un Sudraba ar Sējas „karaļvalsti” neko darīt negrib vai nespēj
PIETIEK04.09.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Pietiek saņēma un publicēja Sējas novada iedzīvotāju stāstījumu par vietējās varas ierīkoto „mazo karaļvalsti”, portāla pārstāvis vērsās ar iesniegumiem vairākās valsts institūcijās. Šodien publicējam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Valsts kontroles oficiālos skaidrojumus, kāpēc saistībā ar „mazo karaļvalsti” nekas reāli nav darāms.
Par informācijas sniegšanu
„Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - Birojs) saņēma Jūsu 2012.gada 16.augusta iesniegumu par Sējas novada domes valsts amatpersonu iespējamie pārkāpumiem.
Vēršam uzmanību, ka valsts pārvaldes iestādes darbojas atbilstoši savai kompetencei, nepārsniedzot iestādei ar normatīvajiem aktiem noteiktās pilnvaras. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 2.panta pirmo daļu Birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas pilda šajā likumā noteiktās funkcijas korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu izpildes kontrolē. Ievērojot minētā likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktu, viena no Biroja funkcijām korupcijas novēršanā ir kontrolēt likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpildi, kā arī citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu.
Līdz ar to Birojs par jautājumiem, kas nav tā kompetencē, nav tiesīgs iejaukties valsts un pašvaldības iestāžu (to struktūrvienību) vai kapitālsabiedrību (to filiāļu) darba organizācijā un funkcijās ietilpstošo jautājumu izskatīšanā, kā arī jebkādā citā veidā ietekmēt šo institūciju amatpersonas, kuras ir patstāvīgas, neatkarīgas savu pienākumu izpildē. Turklāt Birojs nav tiesīgs vērtēt jebkuru valsts amatpersonas rīcību, vērtējot attiecīgās rīcības atbilstību tiesību normām, bet tikai to, kuras izskatīšana ir piekritīga Birojam, ievērojot noteikto kompetenci.
Likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ir paredzēti ierobežojumi un aizliegumi valsts amatpersonām: valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi, ienākumu gūšanas ierobežojumi, komercdarbības ierobežojumi, administratīvo aktu izdošanas, uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkciju veikšanas un līgumu slēgšanas ierobežojumi, aizliegumi ietekmēt administratīvo aktu izdošanu, kā arī uzraudzības, kontroles, izziņas un sodīšanas funkciju veikšanas aizliegumi, dāvanu pieņemšanas ierobežojumi, ziedojumu pieņemšanas ierobežojumi, aizliegumi būt par pārstāvi, aizliegumi saņemt papildu maksu, reklamēšanas ierobežojumi, ierobežojumi rīkoties ar valsts vai pašvaldību mantu, informācijas izmantošanas aizliegumi.
Informējam, ka Birojs savas kompetences ietvaros izvērtēja līdzīga satura anonīmu iesniegumu par iespējamiem pārkāpumiem Sējas novada domē, kurš tika saņemts 2011.gada 23 .novembrī.
Izvērtējot iesniegumā minēto informāciju par Sējas novada domes (priekšsēdētāja Gunta Liepiņa personā) noslēgtajiem pakalpojumu līgumiem ar Egonam Kalniņam piederošo zemnieku saimniecību par Sējas novada domes autoceļu greiderēšanu laika periodā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31 .decembrim, tika konstatēts, ka pakalpojumu līgumi noslēgti, nepiemērojot Publisko iepirkumu likuma prasības.
Par pārbaudē konstatētajiem noslēgtajiem pakalpojumu līgumiem, kuri noslēgti starp Sējas novada domi un E.Kalniņam piederošo zemnieku saimniecību, neievērojot Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkumu procedūru, Birojs informēja Sējas novada domi un lūdza izvērtēt atbildīgo pašvaldības amatpersonu rīcību, noslēdzot preču un pakalpojumu līgumus, neievērojot iepirkumu reglamentējošo normatīvo aktu prasības.
Birojs savas kompetences ietvaros izvērtēja, vai Sējas novada domes priekšsēdētājs G.Liepiņš, noslēdzot pakalpojumu līgumus ar E.Kalniņam piederošo zemnieku saimniecību, nav atradies interešu konflikta situācijā un nav pārkāpis likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.
Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 1.panta piekto daļu interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījuma partneru personiskās vai mantiskās intereses.
Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījuma partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.
Pārbaudes laikā Birojs nav konstatējis faktus, kas liecinātu, ka E.Kalniņam piederošā zemnieku saimniecība būtu G.Liepiņa darījuma partneris, G.Liepiņam un viņa radiniekiem nepieder kapitāla daļas minētajā zemnieku saimniecībā, G.Liepiņš un viņa radinieki negūst un nav guvuši no zemnieku saimniecības nekāda veida ienākumus, un G.Liepiņš un viņa radinieki nav minētās zemnieku saimniecības pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūciju locekļi.
Tādējādi Birojs nekonstatēja, ka Sējas novada domes priekšsēdētājs G.Liepiņš, noslēdzot pakalpojumu līgumus ar E.Kalniņam piederošo zemnieku saimniecību, būtu realizējis amata pilnvaras interešu konflikta situācijā un būtu pārkāpis likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.
Pārbaudes ietvaros tika izvērtēta G.Liepiņa valsts amatpersonas deklarācija par 2009. un 2010.gadu un netika konstatētas pazīmes, kas liecinātu par G.Liepiņa izdevumu neatbilstību ienākumiem, kā arī tika izvērtēta Sējas novada domes izpilddirektora G.Jākobsona valsts amatpersonas deklarācija par 2009. un 2010.gadu un netika konstatētas pazīmes, kas liecinātu par G.Jākobsona izdevumu neatbilstību ienākumiem.
Informējam, ka, lai izvērtētu Jūsu iesniegumā minēto informāciju par G.Liepiņa iespējamu atrašanos interešu konflikta situācijā, pieņemot darbā radiniekus (laulāto) G.Liepiņu un (brāli) Vili Liepiņu, Birojs ir pieprasījis informāciju un par pārbaudes rezultātiem informēsim Jūs pēc pārbaudes pabeigšanas.
Priekšnieks J.Streļčenoks.”
Par iesnieguma izskatīšanu
„Valsts kontrolē ir izskatīts Jūsu 2012.gada 16.augusta iesniegums, kurā informējat par publikāciju portālā „pietiek.com" un tajā sniegto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem Sējas novada domē. Iesniegumā lūdzat informēt par veiktajām darbībām saistībā ar Valsts kontrolē 2011 .gadā saņemto iesniegumu par publikācijā minētajiem pārkāpumiem.
Atbildot uz Jūsu iesniegumu, informējam, ka Valsts kontrole anonīmu informāciju par, iespējams, prettiesisku rīcību ar Sējas novada pašvaldības finanšu līdzekļiem un mantu saņēma 2012. gada 1. februārī.
Valsts kontrole saskaņā ar Valsts kontroles likumu pārbauda rīcības ar Valsts kontroles likumā minētu subjektu finanšu līdzekļiem un mantu tiesiskumu tikai konkrētu Valsts kontroles revīziju gada plānā iekļauto revīziju ietvaros. Saskaņā ar Valsts kontroles likuma 3.panta 4.punktu par revīzijās konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem ziņo tiesībaizsardzības iestādēm, kuru kompetencē ietilpst Valsts kontroles revīziju materiālu izskatīšana un lēmumu pieņemšana par personu saukšanu pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.
Ņemot vērā, ka iesniegumā ir sniegta informācija par konkrētu Sējas novada pašvaldības amatpersonu, iespējams, prettiesisku rīcību un iesniegums ir nosūtīts tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī to, ka Valsts kontroles revīziju gada plānā nav iekļauta revīzija Sējas novada pašvaldībā, Valsts kontrole revīziju Sējas novada pašvaldībā nav veikusi.
Ar cieņu I. Sudraba, valsts kontroliere.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
