KNAB tiesneša Strazda lietā pratinājis Kalnmeieru, tas stāstījis par saņemto viskija pudeli
L. Lapsa25.03.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kļūst skaidrāki iemesli ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera nerunīgumam bijušā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Ziedoņa Strazda lietā: kā apliecina avoti prokuratūrā, arī pašu Kalnmeieru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šajā lietā pratinājis liecinieka statusā un cita starpā ieguvis ziņas arī par abu amatpersonu draudzīgo pasēdēšanu Kalnmeiera mājās pie Strazda atnestas viskija pudeles, kuras saturu ģenerālprokuroram gan nācies tukšot vienatnē.
Kā rāda ziņas, ko Pietiek saņēmis no avotiem Ģenerālprokuratūrā, 2012. gada oktobra sākumā Kalnmeiers KNAB liecinājis, ka pirms diviem mēnešiem Strazds negaidīti ieradies pie viņa mājās Jūrmalā un ģimenes locekļiem pieteicies, ka vēloties ar viņu tikties. Ģenerālprokurors mājās bijis, taču ģimenes locekļiem uzdevis Strazdam paziņot, ka mājās neesot un arī nebūšot. Tobrīd viņam jau bijis zināms, ka pret Strazdu sākts kriminālprocess par "mirušo dvēseļu" nodarbināšanu viņa vadītajā tiesā.
Taču tālāk Kalnmeiers, kā apliecina avoti prokuratūrā, balstoties uz viņa sniegtajām liecībām, rīkojies nedaudz dīvaini - viņš pēkšņi atcerējies, ka ir personiski pazīstams ar Strazdu un ka "ilgus gadus starp viņiem ir labas kolēģu attiecības". Lai "neradītu aizdomas, ka izvairos tikties", viņš jau tās pašas dienas vakarā tomēr piezvanījis Strazdam uz mobilo telefonu, kā rezultātā abi tomēr vienojušies par tikšanos. Kalnmeiera skaidrojums bijis - "atteikums radītu aizdomas par kādiem veicamiem pasākumiem pret Strazdu".
Jau nākamās dienas vakarā ģenerālprokurors savās mājās ticies ar Strazdu, kurš ieradies ar viskija The Famous Grouse pudeli (Kalnmeiers savās liecībās pat esot speciāli norādījis - tā bijusi tikai 0,7 litru pudele), no kuras pats gan stundu ilgušās sarunas laikā neesot uzcienājies.
Kā liecinājis Kalnmeiers, apmēram piecas minūtes no šīs sarunas pagājušas, apspriežot Strazda "problēmas". Ģenerālprokuroram esot radies priekšstats, ka Strazds ieradies pie viņa, lai "iztaustītu", ko Kalnmeiers, iespējams, zina par viņa "problēmām", nevis lai konsultētos par to, kas būtu darāms šajā situācijā.
Taču Kalnmeiers esot turējies kā vīrs un neko no viņam zināmās slepenās informācijas neesot atklājis, tā vietā Strazdam norādot, ka "mazums kādas sūdzības tiek iesniegtas, tās tiks izskatītas un fakti pārbaudīti". Kalnmeieram esot arī radies priekšstats, ka Strazds esot rūpīgi pētījis ģenerālprokurora uzvedību, lai mēģinātu saprast, vai pret viņu netiek veiktas kādas operatīvās darbības.
Pietiek jau informēja - LR Ģenerālprokuratūras Strazdam izsniegtajā apsūdzības rakstā minēts, ka bijušais tiesas priekšsēdētājs "izdarīja dienesta viltojumu - tīši viltoja dokumentus, ierakstot tajos patiesībai neatbilstošas ziņas par fiktīvi pieņemto darbinieku BLABLABLA".
Kas tieši domāts ar "BLABLABLA" un kam būtu bijis jābūt rakstītam tā vietā, nav skaidrs, taču vienlaikus nav šaubu, ka Ģenerālprokuratūras augsta amatpersona jau kārtējo reizi pirms apsūdzības raksta izsniegšanas nav uzskatījusi par nepieciešamu to kaut pārlasīt un pārliecināties par uzrakstītā precizitāti, nemaz nerunājot par tik muļķīgu paviršību pieļaušanu.
Iepriekšējo "sasniegumu" šajā jomā Ģenerālprokuratūrai bija nodrošinājis tagad jau pensionētais prokurors Andis Mežsargs, kurš Aivaru Lembergu apsūdzības rakstā bija nodēvējis par "Aivaru Parku", tā sniedzot iespēju Ventspils mēram gadiem ilgi izsmiet prokuratūras nevīžību. Savukārt nu bijušo tiesnesi Strazdu noziedzīga "BLABLABLA" nodarīšanā ir apsūdzējusi Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Ilze Gailīte.
Kalnmeiers līdz šim ir atteicies izteikt kādus vērtējumus par viņa vadītās iestādes rīcību, izsniedzot bijušajam tiesnesim Strazdam apsūdzības rakstu, kurā viņš apsūdzēts par noziedzīga BLABLABLA veikšanu, un viņam nekas arī nebija sakāms par savu personisko atbildību par šādu viņa vadītās iestādes rīcību.
Zīmīgi, ka arī pēc "Aivara Parka" gadījuma Kalnmeiers nespēj paskaidrot, kādus pasākumus viņš veicis, lai viņa vadītās iestādes darbinieki strādātu ne tik nolaidīgi un pavirši kā minētajā gadījumā. Viņš arī nevēlējās paskaidrot, kādi pasākumi šai saistībā varētu tikt veikti pēc "BLABLABLA gadījuma".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
