KNAB slēdziens: FKTK vadītājs Zakulis piecus mēnešus nav ne uzraudzījis, ne kontrolējis savu tagadējo darbavietu - "Luminor banku"
PIETIEK12.03.2018.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
tieši tā
13.03.2018. 20:12Vajadzētu vienreiz pa visām reizēm sodīt, bet šajā valstī priekšniekus neaizskar, jo .......
Lētums
13.03.2018. 15:54»
vispār
Svarīgākais ir tas vai FKTK šā laikā vispār ir pieņēmis kādus lēmumus attiecībā uz šīm bankām, ja nav, tad viss ir kārtībā, bet ja ir un darbība ar tiem ietilpusi vadītāja pienākumos, tad acīmredzami, ka viņš strādājis sava nākamā darba devēja interesēs jau atrodoties FKTK vadītāja amatā...
Nepieņemt lēmumus vispār jau arī ir lēmums!!! :D
m
13.03.2018. 15:02Arī uzraudzības neveikšana vai nelemšana ir konkrēta konkrētas amatperosnas darbība, kas vistiešākajā veidā ietekmē to, attiecībā par kuru šīs darbības netiek veiktas.
Ojārs
13.03.2018. 09:48»
vispār
Svarīgākais ir tas vai FKTK šā laikā vispār ir pieņēmis kādus lēmumus attiecībā uz šīm bankām, ja nav, tad viss ir kārtībā, bet ja ir un darbība ar tiem ietilpusi vadītāja pienākumos, tad acīmredzami, ka viņš strādājis sava nākamā darba devēja interesēs jau atrodoties FKTK vadītāja amatā...
Lēmuma pieņemšana vai nepieņemšana šajos konkrētajos faktiskajos apstākļos nevar būt kritērijs. Gadījumā, ja vajadzēja pieņemt lēmumu attiecībā uz Luminora priekšteci, taču Zakulis to nav pieņēmis, vai tad arī šādā gadījumā viss ir kārtībā un tā nav rīcība (rīcības trūkums) sava nākamā darba devēja interesēs?!
Vo
13.03.2018. 09:09Šeit būtu jāierosina krimināllieta par to, ka Zakulis nav ilgstoši pildījis savus tiešos darba pienākumus. Ja Zakulim tiesā izdodas šo sūdzību apgāzt, nu tad... tad var ierosināt jaunu lietu.
Bet vārnas jau viena otrai acīs neknābjot.
!
13.03.2018. 08:13Zukulis fuktukā pēdējos piecus mēnešus vispār neko nav darījis, tātad izkrāpis no valsts algu! Par to viņu vajag tiesāt un likt atmaksāt nelikumīgi saņemto algu, nevis vēlēt bankas padomē par "jumtu"!
vispār
13.03.2018. 07:24Svarīgākais ir tas vai FKTK šā laikā vispār ir pieņēmis kādus lēmumus attiecībā uz šīm bankām, ja nav, tad viss ir kārtībā, bet ja ir un darbība ar tiem ietilpusi vadītāja pienākumos, tad acīmredzami, ka viņš strādājis sava nākamā darba devēja interesēs jau atrodoties FKTK vadītāja amatā!
MI
12.03.2018. 23:47Savdabīgs iestādes piegājiens. Alternatīvās jurisprudences paraugs. Neizbrīna, jo tā jau ir Latvijas ikdiena. Latvijas standarts.
Respektīvi, izrādās ka cilvēks gājis uz darbu, nav pildījis amata pienākumus līdz ar to nepamatoti saņēmis attalgojumu nu un visticamāk arī prēmiju/as.
Tas liecina tikai par vienu, ka tā ir īpaša persona no izredzēto kastas. Valstī viss kārtībā. Viss pa vecam.
Ojārs
12.03.2018. 23:01Manuprāt, ja jau likums nosaka aizliegumu "divus gadus pēc amata pamešanas...", tad nav pamata apspriest visādas blakus lietas, piemēram, tādas kā lēmumu pieņemšanu vai piedalīšanos lēmumu pieņemšanā.
Rublis
12.03.2018. 21:32»
opā
Pēc datumiem redzams, ka cilvēks speciāli 2 gadus gaidījis. Tieši nākamajā dienā kļuvis par bankas amatpersonu. Protams, tas tiesību normas tulkojums tāds ļoti šaurs, jo FKTK vadītājs atbild par visu kontroles funkciju un visa FKTK saziņa ar banku ir pēc būtības kontroles funkcijas veikšana. Nezinu, ...
Tak mums, baņķierim, briesmīgi velk pastrādāt - tā kā acīs kož!!! ;)
Re kā Ilmārs raujās uz darbu - sen jau būtu varējis mierīgi baudīt penziju pie ezera!!! :D
opā
12.03.2018. 18:34Pēc datumiem redzams, ka cilvēks speciāli 2 gadus gaidījis. Tieši nākamajā dienā kļuvis par bankas amatpersonu. Protams, tas tiesību normas tulkojums tāds ļoti šaurs, jo FKTK vadītājs atbild par visu kontroles funkciju un visa FKTK saziņa ar banku ir pēc būtības kontroles funkcijas veikšana. Nezinu, vai tad tik grūti bija dažus mēnešus vēlāk iecelties? Tāda muļķīga rīcība.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
