KNAB slēdziens: FKTK vadītājs Zakulis piecus mēnešus nav ne uzraudzījis, ne kontrolējis savu tagadējo darbavietu - "Luminor banku"
PIETIEK12.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Savu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja amatu 2016. gada janvārī pametušais un tagad Luminor bankā par valdes locekli strādājošais Kristaps Zakulis pēdējos piecus mēnešus savā amatā ir pavadījis, neveicot nekādas kontroles vai uzraudzības darbības attiecībā uz DNB banku, kas tagad pārdēvēta par Luminor banku, - pie šāda slēdziena oficiālā atzinumā ir nonācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 10. panta 7. daļas normas nozīmē, ka K. Zakulim divus gadus pēc amata pamešanas bija aizliegts ieņemt amatu visās tajās bankās, attiecībā uz kurām viņš kā FKTK vadītājs bija „pieņēmis lēmumu vai piedalījies lēmuma pieņemšanā par publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu vai veikusi uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas, vai administrējis maksātnespējas procesu”.
Kā rāda K. Zakuļa amatpersonas deklarācija Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, viņš līdz pat 2016. gada 28. janvārim ieņēma kredītiestāžu uzraudzības iestādes – FKTK priekšsēdētāja posteni. Viņa vadībā FKTK uzraudzīja visas Latvijas komercbankas.
Tiesa, K. Zakuļa pilnvaru laikā nekāda Luminor banka vēl nemaz nepastāvēja. Taču, kā rāda Lursoft Uzņēmumu reģistra informācija, kredītiestādes ar tagadējo nosaukumu Luminor Bank, AS iepriekšējais nosaukums ir AS DNB Banka.
Tas nozīmē, ka banku, kas tagad darbojas ar Luminor nosaukumu, K. Zakuļa vadītā FKTK bija uzraudzījusi, un, ja viņa vadībā tā pieņēmusi kādus lēmumus attiecībā uz šo banku, K. Zakulis nav bijis tiesīgs divus gadus pēc amata pamešanas sākt darbu šajā kredītiestādē.
Taču nu KNAB pēc vairākus mēnešus ilgušas pārbaudes ir nonācis pie atzinuma, ka K. Zakulis pēdējos piecus mēnešus savā amatā ir pavadījis, neveicot pilnīgi nekādas kontroles vai uzraudzības darbības attiecībā uz DNB banku, un četrus – attiecībā uz tai pievienoto Nordea bankas filiāli.
„Veicot pārbaudi, Birojs konstatēja, ka pēdējās uzraudzības un kontroles darbības K. Zakulis attiecībā uz AS DNB Banku veicis 2015.gada 28.augustā un attiecībā uz Nordea Bank AB Latvijas filiāli 2015.gada 2.oktobrī,” teikts KNAB atzinumā.
Līdz ar to KNAB uzskatot, ka „K. Zakuļa darbībās, 2017.gada 3.oktobrī sākot pildīt akciju sabiedrībā Luminor Bank valdes locekļa pienākumus, nav tiesiska pamata konstatēt likuma 10.panta septītajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu, jo ir pagājuši likumā noteiktie 2 gadi no kontroles un uzraudzības funkciju veikšanas brīža attiecībā uz Nordea Bank AB Latvijas filiāli un AS DNB Banku”.
FKTK pagaidām nav sniegusi skaidrojumus, vai arī tās tagadējā vadība spēj daudzus mēnešus atrasties savos posteņos, neveicot nekādas kontroles vai uzraudzības darbības attiecībā uz konkrētām bankām.
Seko mums 
No 7. decembra līdz 5. janvārim var parakstīties par to, lai tiktu rīkots referendums, kurā lemt par partnerattiecību regulējumu Latvijā.
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
