Iesaki rakstu: 
Jēkaba Straumes (attēlā) vadītajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ir sākta pārbaude par jau kārtējo informācijas noplūdi – šoreiz saistībā ar Rīgas satiksmes iepirkumu un korupcijas krimināllietu.
Kad pēc Polijas masu informācijas līdzekļu publiskotajiem datiem kļuva zināms, ka Rīgas satiksmes darbinieku un citu personu aizturēšana saistīta ar konkrētiem šī pašvaldības uzņēmuma iepirkumiem, KNAB sabiedrībai un medijiem sniegtā informācija bija ārkārtīgi skopa.
Taču bija viens izņēmums – TV3 raidījums Nekā personīga, kas bieži ir guvis ievērību kā tam drošības dienestu pārstāvju „piespēlētas” informācijas tālākizplatītājs. Arī šoreiz raidījums bija saņēmis informāciju, kas varēja nākt tikai no kāda esoša vai izbijuša KNAB darbinieka.
No biroja raidījumam bija noplūdināta informācija gan par to, ka „par katru Rīgai piegādāto trolejbusu, autobusu un tramvaju kukuļos maksāts vidēji 5%-7%”, gan par KNAB noskaidroto attiecībā uz iepirkumu mākslīgu sadārdzināšanu.
No KNAB raidījumam bija noplūdinātas pat nelegālo darījumu detaļas, piemēram, - „starpība ražotājam bija jāmaksā ar Rīgas satiksmi saistītai Krjačeka privātfirmai, kas transportam sniedz garantijas remontu. Šī firma tālāk naudu pārskaitīja caur fiktīviem uzņēmumiem par neesošiem pakalpojumiem, un galā kukulis tika sadalīts”.
Pagaidām nezināmais KNAB darbinieks bija noplūdinājis ziņas par izmeklētāju taktiku, piemēram, - KNAB pie šīs lietas strādāja ilgi, bet vērienīgās aizturēšanas notika, kad Rīgā ieradās tramvaju un trolejbusu ražotāja, Čehijas uzņēmuma Škoda pārstāvis Vladimirs Kozaks”.
Kā informē KNAB priekšnieka vietnieks Jānis Roze, pēc šīs informācijas izvērtēšanas ir uzsākta resoriskā pārbaude, kuras izskatīšana paredzēta līdz šā gada 19. martam. Savukārt dienesta izmeklēšana tikšot uzsākta, ja „tiek identificēts, ka tikusi izpausta tāda informācija, kas klasificēta saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumiem Nr. 887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts””.
Kā zināms, tieši par valsts noslēpuma izpaušanu Ģenerālprokuratūra pašlaik pieprasījusi izdot kriminālvajāšanai bijušo KNAB darbinieku, tagadējo Saeimas deputātu Juri Jurašu. Juraša pārstāvētās Jaunās konservatīvās partijas vadītājs, bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns jau ir paziņojis, ka „notiek apzināts valsts sagrābšanas mēģinājums”.
Seko mums 
Dzīvnieku pasaulē dabiskā agresija, nepieciešamais ļaunums un cietsirdība ir instinktīva norma, kas ir nežēlīga, tomēr tā ir nepieciešama eksistences, attīstības un dabiskās atlases (konkurences) sastāvdaļa dabiskā līdzsvara un iekšējās hierarhijas nodrošināšanai.
Mums stāsta, ka esot kaut kādi 2,6 miljardi eiro, kurus varot izcelt no ēnu ekonomikas, un tad mēs kļūsim stāvus bagāti. Ar to plivina karogu gandrīz jebkurš politiķis jeb finanšu analfabēts (saiklis “jeb” apzīmē sinonīmus).
Vēl pāris argumenti, pirms valdība un Saeima izdara izvēli starp tūlītēju pazemojumu un nesaprātīgām izmaksām tuvākā nākotnē.
Gatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
