Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis izvērtēt informāciju par nu jau bijušās iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces iespējamo personisko ieinteresētību apjomīgā fotoradaru piegādes, uzstādīšanas un apkalpošanas konkursa iznākumā un līguma noslēgšanā ar konkrētu pretendentu.
Kā Pietiek oficiāli informēja KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe, birojs ir pieprasījis papildu informāciju un dokumentus, pēc kuru izvērtēšanas un pārbaudes beigām tiks ziņots par tās rezultātiem. Kā jau ziņots, KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļai veikt pārbaudi uzdevusi veikt LR Ģenerālprokuratūra, kurā Pietiek pārstāvis vērsās ar oficiālu iesniegumu par konkursa gaitā novērotajām dīvainībām.
Pietiek iesniegumā Ģenerālprokuratūrai un KNAB bija norādīts, ka publiskotie fakti rāda – Mūrniece, iespējams, personiskas ieinteresētības dēļ iejaukusies minētā konkursa norisē un pieprasījusi saviem padotajiem mainīt minētā konkursa nosacījumus, lai tajā varētu piedalīties pretendents, kas saskaņā ar nosacījumiem būtu bijis jādiskvalificē. Tāpat iesniegumā bija norādīts uz to, ka Mūrniece, spriežot pēc publiskotajiem Iekšlietu ministrijas un valdības dokumentiem, ar piekrišanu atbildējusi uz konkrēta pretendenta – kurš vēlāk arī izrādījās konkursa uzvarētājs – lūgumu „nodrošināt atbalstu un maksimālu labvēlības režīmu”.
Tikmēr pēc Mūrnieces aiziešanas no posteņa Iekšlietu ministrija beidzot sniegusi atbildes uz virkni Pietiek jautājumu saistībā ar radaru konkursu, kura uzvarētājiem saskaņā ar Iekšlietu ministrijas un Ministru kabineta aplēsēm tiks izmaksāti vairāk nekā 4,2 miljoni latu, nākamajos divos gados viņi atpelnīs radaru iegādē un uzstādīšanā iztērētos 11,25 miljonus latu, bet vēl divos nākamajos nopelnīs vairāk nekā 3,3 miljonus latu.
Kā zināms, konkursa vēlāko uzvarētāju – AS Vitronic Baltica padomes loceklis Sergejs Borisovs pagājušā gada 20. aprīlī vēstulē Mūrniecei lūdza, „lai neaizkavētu iepirkuma procedūru pārāk ilgi, nodrošināt atbalstu un maksimālu labvēlības režīmu uz jaunākajām tehnoloģijām balstīto inovatīvo un izcili kvalitatīvo PoliScan iekārtu tipa apstiprinājuma sertifikāta (-u) saņemšanas procesā”. Savukārt no Mūrnieces rezolūcijas, kas uz vēstules bija uzlikta ārkārtīgi operatīvi – jau dienu pēc dokumenta parakstīšanas, izrietēja, ka ministre, kuras vadītā ministrija iepriekš bija lobējusi līguma noslēgšanu ar minēto kompāniju vispār bez konkursa, ir atbalstījusi faktiski visus Vitronic lūgumus un „lūgusi”. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Viktoram Elksnim tos „atrisināt”.
Taču, neraugoties uz šiem faktiem, Iekšlietu ministrijas oficiālā nostāja arī pēc Mūrnieces aiziešanas ir: „Ministrijas rīcībā nav informācijas, ka L. Mūrniece būtu iejaukusies konkursa norisē un būtu pieprasījusi mainīt konkursa nosacījumus.” Plašāk komentēt minētos faktus ministrija atteicās arī tagad, uz precizējošiem jautājumiem atbildot ar „konkursa norise ir ministrijas Iepirkumu komisijas pārziņā un ministres rezolūcija nav ietekmējusi konkursa norisi” un „ministrijas rīcībā nav informācijas, ka L. Mūrniece būtu iejaukusies kāda konkursa norisē”.
Pietiek no Iekšlietu ministrijas vēlējās noskaidrot arī to, vai saistībā ar konkursa uzvarētāju - Vitronic piedāvātajām fotoradaru tehnoloģijām Iekšlietu ministrija ir lietas kursā par problēmām, kādas šo tehnoloģiju izmantošana ir atklājusi Austrālijā 2010. gadā un ASV 2011. gadā, kā arī - vai tām ir atrasts risinājums. Kā izriet no pašlaik Aigara Štokenberga vadītās ministrijas atbildes, tai esot pieticis ar uzvarētāju apliecinājumu, ka viss ir kārtībā: „Vitronic ministrijai ir apliecinājis, ka informācija par problēmām ar iekārtu izmantošanu nav patiesa.”
Kā jau ziņots, uzvarējušajā uzņēmumu apvienībā aiz juridiskajām personām atrodami tādi cilvēki kā Rīgas mēra Nila Ušakova ārštata padomnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Ēriks Teilāns (Vitronic Baltica) un tagadējais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājs, Mūrnieces partijas biedrs Valdis Lokenbahs (Komerccentrs DATI grupa).
Turklāt Teilāna loma uzvarējušajā uzņēmumu apvienībā vēl būtiski palielinājusies. Saskaņā ar Lursoft datiem līdz šā gada marta beigām Teilānam AS Vitronic Baltica piederēja 75% akciju, bet nu to apjoms palielinājies līdz 96,43%. Savukārt Vācijā reģistrētajam VITRONIC Dr.-Ing. Stein Bildverarbeitungssysteme GmbH, kas nodrošinot pretrunīgi vērtētās jaunās ātruma mērīšanas tehnoloģijas, līdzdalība uzņēmumā no 25% sarukusi līdz 3,57% akciju.
Pēc pēdējām ziņām, pagaidām līgums ar konkursa uzvarētājiem vēl nav noslēgts, jo tiek risinātas dažādas formalitātes.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
