KNAB sācis resorisko pārbaudi saistībā ar trauksmes cēlāju ziņojumu par „Pabrika patronām”
PIETIEK10.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis resorisko pārbaudi saistībā ar trauksmes cēlāju ziņojumu, kurā minētie fakti norāda uz Latvijas valsts drošību tieši apdraudošām koruptīvām shēmām bruņoto spēku iepirkumos un apgādē.
„2022.gada 26.septembrī Birojs saņēma trauksmes cēlēju iesniegumu ar saitēm un videomateriālu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, saistībā ar koruptīvām shēmām bruņoto spēku iepirkumos un apgādē. Sakarā ar minēto Birojā ir uzsākta resoriskā pārbaude,” informē KNAB.
Kā zināms, 27. septembrī Lato Lapsa savā YouTube kanālā publicēja tiesībsargājošām un valsts drošības iestādēm un ministru prezidentam adresētu trauksmes cēlāju iesniegumu video formā. Tajā saistībā ar noziedzīgām shēmām, kas apdraud valsts drošību un kurās vairākkārtīgi sadārdzinātos iepirkumos bez konkursa tiek izšķērdēti iespaidīgi budžeta līdzekļus, tiek apsūdzēti aizsardzības ministrs Artis Pabriks, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons un viņa vietnieks nodrošinājuma jautājumos Mārtiņš Paškēvičs.
Amatpersonas tiek vainotas par neizdevīgu līgumu slēgšanu ar vienu konkrētu kompāniju – SIA Vairog EU, kura ne tikai jau gandrīz gadu neesot spējusi izpildīt līgumsaistības par munīcijas piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), bet arī saņēmusi dāsnu astoņu miljonu eiro avansu, un kura arī citiem militāro preču potenciālajiem piegādātājiem tiekot uzspiesta kā Latvijas starpnieks.
Gandrīz 43 minūtes garajā video norādīts, ka Vairog EU līdz šim nav sertificējis nevienu munīcijas veidu atbilstoši NATO standartiem, turklāt līgums, kura kopējā summa ir 72 miljoni eiro ar iespēju to vēl palielināt un kura ilgums ir uz pieciem gadiem ar iespēju pagarināt vēl uz pieciem, ar šo uzņēmumu noslēgts laikā, kad tas vēl nebija uzsācis reālu ražošanu, turklāt iegādātās iekārtas jau pēc pirmā gada pārdevis.
Videoiesniegumā norādīts: lai gan munīciju pēc līguma bija jāpiegādā jau 2021.gada beigās, Vairog EU to nespēja izdarīt un panāca, ka piegādes termiņš tiek pagarināts uz gadu. Kā uzsvērts video, reāli tas nozīmē to, ka NBS ne tikai trūkst, bet pat kritiski trūkst munīcijas mācībām, par iespēju to lietot reāla militāra apdraudējuma gadījumā nemaz nerunājot. NBS ik gadu patērē vairākus miljonus vieglās munīcijas vienību, skaidrots videoiesniegumā.
Trauksmes cēlāji norāda, ka iepriekš NBS tāpat kā citu NATO valstu armijas munīciju iepirka atklātos konkursos. Valsts aizsardzības un militāro objektu iepirkuma centrs (VAMOIC), tagadējais VALIC, līdz pat 2020. gadam organizēja NBS vajadzībām atklātus konkursus. Tad, izmantojot jēdzienu “piegāžu drošība”, 2020.gadā noslēgts līgums ar Vairog EU bez konkursa, pamatojot to ar nepieciešamību kara gadījumā spēt nodrošināt munīcijas ražošanu tepat Latvijā gadījumā, ja būtu traucētas piegāžu ķēdes vai Latvija būtu norobežota no ārpasaules.
Taču gala rezultātā, kā norādīts iesniegumā, Vairog EU faktiski veic tikai munīcijas ražošanas pēdējo posmu, bet realitātē nepieciešamās komponentes tāpat tiek piegādātas no citām valstīm un citiem ražotājiem. Turklāt kā īpašs risks videomateriālā uzsvērts tas, ka munīcijas sagataves paredzēts glabāt vienā rūpnīcā, kuru ienaidnieks varētu viegli iznīcināt, nevis jau gatavas munīcijas veidā NBS noliktavās dažādās vietās Latvijā.
Īpaši tiek uzsvērts, ka Vairog EU netika prasītas bankas garantijas avansa maksājuma astoņu miljonu eiro apmērā saņemšanai, lai gan bruņojuma iegādē nevienam citam piegādātājam bez bankas garantijas neesot izdevies iegūt tiesības uz avansa maksājumu. Par līguma saistību nepildīšanu Vairog EU būtu jāuzliek trīs miljonu eiro sods, kā arī jāpieprasa atmaksāt avanss, taču A. Pabriks, J. Garisons un M. Paškēvičs darot visu iespējamo, lai viņu organizētā afēra ar Vairog EU nenāktu gaismā, tādēļ nekāda līguma laušana un avansa atmaksāšana netiekot pieprasīta.
Kā sevišķa bīstamība Vairog EU ražotajai produkcijai tiek uzsvērts fakts, ka munīcijas izmēģināšanas laikā viena patrona uzsprāgusi ierocī. Lai gan izmeklēšana vēl nav noskaidrojusi patieso incidenta iemeslu un tiek pieļauts, ka, iespējams, šāvēja ierocis nav bijis atbilstoši iztīrīts, tomēr tiek pausta cerība, ka iespējama nekvalitatīva munīcija netiks piesegta ar karavīra vainošanu nepienācīgā ieroča uzraudzībā.
Ekskluzīvā vienošanās ar Vairog EU, kā minēts iesniegumā, nosakot, ka firmas peļņa nedrīkst pārsniegt desmit procentus, bet uzņēmums pamanoties sadārdzināt savu produkciju ar dāsnām algām un prēmijām vadībai un vadošajiem darbiniekiem, kā arī pārvilinot uz lielākām algām talantīgākos NBS pārstāvjus. Turklāt to, vai Vairog EU mākslīgi nesadārdzina savu produkciju, kas ir ievērojami dārgāka nekā citu konkurentu piedāvātā, uzraudzīt uzticēts vienam NBS virsniekam bez pieredzes un zināšanām, nevis starptautiskai auditorkompānijai.
Sižetā norādīts, ka, pēc trauksmes cēlāju domām, noziedzīgā shēma tikai uzņem apgriezienus, - tiek piesaukta kompānija Patria, kurai arī tiek nodrošināti īpaši labvēlīgi apstākļi un kura starptautiski jau divas reizes pieķerta korupcijā.
Trauksmes cēlāju videoiesniegums noskatāms šeit:
https://www.youtube.com/watch?app=desktop&v=wgSg9OdWbMs&t=61s
Aizsardzības ministrijas taisnošanās – šeit:
„Sabiedriskās” Latvijas Televīzijas pasūtījuma sižeta izklāsts – šeit:
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
