KNAB sācis pārbaudi par Latvijas Pasta finansējumu tā vadītāja sievas TV raidījumam
PIETIEK29.06.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi par valstij simtprocentīgi piederošā Latvijas Pasta dāsno finansējumu uzņēmuma vadītāja Arņa Salnāja jaunās dzīvesbiedres Daces Salnājas (iepriekš Grimzes) veidotajam televīzijas raidījumam TE!.
Kā jau ziņots, lai gan par jaunatklāšanas raidījumu dēvētā TE! saturā grūti atrast jelko, kas veicinātu Latvijas Pasta pakalpojumu izmantošanu vai kā citādi varētu sekmēt šī uzņēmuma darbību, pēdējos gados tieši par šī raidījuma sponsoru izvēlējies būt Latvijas Pasts.
Jautājumi par to, kādēļ uzņēmums atbalsta TV raidījumu, kura veidošanā piedalās Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāja Arņa Salnāja jaunā dzīvesbiedre Dace Salnāja, uzņēmuma vadībai gan šķiet īpaši nevēlami.
Uzņēmuma ārējo komunikāciju daļas vadītāja Gita Valtenberga, pirmo reizi vaicāta par iemesliem, kādēļ Latvijas Pasts izraudzījies finansēt tieši šo raidījumu, Pietiek atbildēja, ka par to neko nezinot, jo neesot slēgusi šādu līgumu. „Tas droši vien jājautā mārketingam,” atbildēja Valtenberga.
Tā kā Latvijas Pasta mājas lapā internetā nav norādīta mārketinga kontaktinformācija, Pietiek lūdza, vai Valtenberga nesameklētu uzņēmumā informāciju atbildēm uz jautājumiem, jo, pēc visa spriežot, komunikācija ar medijiem ir tieši viņas pienākums.
„Atsūtiet jautājumus elektroniski,” pavēstīja Valtenberga, bet pēc jautājumu nosūtīšanas nedēļu nesniedza nekādas atbildes ne e-pastā, ne telefoniski, vienkārši neatbildot uz Pietiek zvaniem.
Tomēr, kad Pietiek piezvanīja no cita tālruņa numura, Valtenberga uz zvanu atbildēja, bet, attapusies, ka saruna ir ar Pietiek, ātri atcirta: „Man tagad nav laika!”
Vēl pēc nedēļas Latvijas Pasta komunikācijas priekšniece nodemonstrēja īstu paraugu, kā izlikties nesaprotam ne uzdotos jautājumus, ne to, kas šos jautājumus uzdod, ne to, kāpēc valsts kapitālsabiedrības preses sekretārei vispār vajadzētu atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Par to jau Pietiek ziņoja, publicējot šīs sarunas audioieraksta atšifrējumu.
Pēc tam, kad bijusī Saeimas spīkeres Solvitas Āboltiņas preses sekretāre bija noskaidrojusi, kas ir portāls Pietiek, viņai bija nepieciešama vēl nedēļa, lai atsūtītu šādu atbildi: „Atsūtītie jautājumi skar konkrētu komercdarījumu, kas ietver komercnoslēpumu saturošas ziņas. Tādējādi VAS Latvijas Pasts vienpersoniski nav tiesīgs izpaust šāda satura ziņas. Latvijas Pasts var informēt, ka sadarbība šī darījuma ietvaros notiek, ievērojot gan Latvijas Pastā iekšēji noteiktās prasības, gan arī normatīvā regulējuma ietvaros.”
"Konkrēto komercdarījumu" skarošie Pietiek jautājumi bija šādi: Kāds ir Latvijas Pasta finansējums LTV raidījumam TE!? Kad tika pieņemts lēmums finansēt šo raidījumu? Kas pieņēma šo lēmumu? Kāds ir pamatojums šādam finansējuma piešķīrumam šim raidījumam? Kādēļ Latvijas Pastam tas ir svarīgi?
Uz papildjautājumiem par to, vai informācija par to, kas pieņēma lēmumu, arī ir komercnoslēpums un vai Latvijas Pasta pamatojums, kādēļ atbalsta tieši šo raidījumu, ir komercnoslēpums, pusotra mēneša laikā Latvijas Pasts nav uzskatījis par vajadzīgu atbildēt.
Nesaņemot atbildes uz jautājumiem par pasta finansējumu tā vadītāja sievas TV raidījumam, Pietiek tad arī vērsās KNAB ar aicinājumu veikt pārbaudi par Latvijas Pasta finansējumu tā vadītāja sievas raidījumam. Kā liecina nule saņemts KNAB dokuments, šāda pārbaude ir sākta.
Attēlā - Privātās Dzīves publikācija par "jurista Arņa Salnāja" kāzām.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
