KNAB sācis pārbaudi par Latvijas Pasta finansējumu tā vadītāja sievas TV raidījumam
PIETIEK29.06.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi par valstij simtprocentīgi piederošā Latvijas Pasta dāsno finansējumu uzņēmuma vadītāja Arņa Salnāja jaunās dzīvesbiedres Daces Salnājas (iepriekš Grimzes) veidotajam televīzijas raidījumam TE!.
Kā jau ziņots, lai gan par jaunatklāšanas raidījumu dēvētā TE! saturā grūti atrast jelko, kas veicinātu Latvijas Pasta pakalpojumu izmantošanu vai kā citādi varētu sekmēt šī uzņēmuma darbību, pēdējos gados tieši par šī raidījuma sponsoru izvēlējies būt Latvijas Pasts.
Jautājumi par to, kādēļ uzņēmums atbalsta TV raidījumu, kura veidošanā piedalās Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāja Arņa Salnāja jaunā dzīvesbiedre Dace Salnāja, uzņēmuma vadībai gan šķiet īpaši nevēlami.
Uzņēmuma ārējo komunikāciju daļas vadītāja Gita Valtenberga, pirmo reizi vaicāta par iemesliem, kādēļ Latvijas Pasts izraudzījies finansēt tieši šo raidījumu, Pietiek atbildēja, ka par to neko nezinot, jo neesot slēgusi šādu līgumu. „Tas droši vien jājautā mārketingam,” atbildēja Valtenberga.
Tā kā Latvijas Pasta mājas lapā internetā nav norādīta mārketinga kontaktinformācija, Pietiek lūdza, vai Valtenberga nesameklētu uzņēmumā informāciju atbildēm uz jautājumiem, jo, pēc visa spriežot, komunikācija ar medijiem ir tieši viņas pienākums.
„Atsūtiet jautājumus elektroniski,” pavēstīja Valtenberga, bet pēc jautājumu nosūtīšanas nedēļu nesniedza nekādas atbildes ne e-pastā, ne telefoniski, vienkārši neatbildot uz Pietiek zvaniem.
Tomēr, kad Pietiek piezvanīja no cita tālruņa numura, Valtenberga uz zvanu atbildēja, bet, attapusies, ka saruna ir ar Pietiek, ātri atcirta: „Man tagad nav laika!”
Vēl pēc nedēļas Latvijas Pasta komunikācijas priekšniece nodemonstrēja īstu paraugu, kā izlikties nesaprotam ne uzdotos jautājumus, ne to, kas šos jautājumus uzdod, ne to, kāpēc valsts kapitālsabiedrības preses sekretārei vispār vajadzētu atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem. Par to jau Pietiek ziņoja, publicējot šīs sarunas audioieraksta atšifrējumu.
Pēc tam, kad bijusī Saeimas spīkeres Solvitas Āboltiņas preses sekretāre bija noskaidrojusi, kas ir portāls Pietiek, viņai bija nepieciešama vēl nedēļa, lai atsūtītu šādu atbildi: „Atsūtītie jautājumi skar konkrētu komercdarījumu, kas ietver komercnoslēpumu saturošas ziņas. Tādējādi VAS Latvijas Pasts vienpersoniski nav tiesīgs izpaust šāda satura ziņas. Latvijas Pasts var informēt, ka sadarbība šī darījuma ietvaros notiek, ievērojot gan Latvijas Pastā iekšēji noteiktās prasības, gan arī normatīvā regulējuma ietvaros.”
"Konkrēto komercdarījumu" skarošie Pietiek jautājumi bija šādi: Kāds ir Latvijas Pasta finansējums LTV raidījumam TE!? Kad tika pieņemts lēmums finansēt šo raidījumu? Kas pieņēma šo lēmumu? Kāds ir pamatojums šādam finansējuma piešķīrumam šim raidījumam? Kādēļ Latvijas Pastam tas ir svarīgi?
Uz papildjautājumiem par to, vai informācija par to, kas pieņēma lēmumu, arī ir komercnoslēpums un vai Latvijas Pasta pamatojums, kādēļ atbalsta tieši šo raidījumu, ir komercnoslēpums, pusotra mēneša laikā Latvijas Pasts nav uzskatījis par vajadzīgu atbildēt.
Nesaņemot atbildes uz jautājumiem par pasta finansējumu tā vadītāja sievas TV raidījumam, Pietiek tad arī vērsās KNAB ar aicinājumu veikt pārbaudi par Latvijas Pasta finansējumu tā vadītāja sievas raidījumam. Kā liecina nule saņemts KNAB dokuments, šāda pārbaude ir sākta.
Attēlā - Privātās Dzīves publikācija par "jurista Arņa Salnāja" kāzām.
Seko mums 
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
Pašreizējā varas sistēma ir ienaidnieks latviešu tautai. Nav svarīgi, ka šis apgalvojums ir pretrunā ar likumā vai politiskajās teorijās rakstīto. Jāskatās ir uz darbiem un faktisko rezultātu.
Kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sarunās ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP) apņēmusies meklēt papildu finansējumu sporta nozarei, neviens nav īpaši pievērsis īpašu uzmanību, kā nodokļu maksātāju līdzekļi tikuši izlietoti līdz šim, un šeit varam runāt par IZM pakļautībā esošo Murjāņu Sporta ģimnāziju.
Šorīt pēc plkst. 8.00 LR1 noklausījos Re:Baltica pētījuma secinājumus. Neatstāstīšu gari, ir jānoklausās, lai saprastu, kā var melot. Bet divas lietas aprakstīšu, lai būtu interese paklausīties.
