Iesaki rakstu: 
Pēc Pietiek iesnieguma saņemšanas un izvērtēšanas KNAB sācis pārbaudi par Saeimas deputātes Bendrātes (Vienotība) trasta līgumu ar apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzsācis pārbaudi saistībā ar tagadējās partijas Jaunais laiks (apvienība Vienotība) Saeimas deputātes Bendrātes darījumu attiecībām, pirms 13 gadiem slēdzot trasta līgumu ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu un paslepus, par viņa naudu un viņa īpašumā, bet uz sava vārda iegādājoties Kurzemes radio kapitāldaļas.
Otrdien, atbildot uz Pietiek jautājumu, vai saistībā ar Bendrātes līgumu un aizņēmumu no Lemberga KNAB pieņēmis lēmumu, kā rīkoties, biroja preses pārstāve Ieva Karlsberga norādīja: „KNAB atbilstoši kompetencei ir uzsācis pārbaudi par amatpersonas darbības atbilstību likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā normām.” Sīkākus komentārus par pārbaudi Karlsberga nesniedza.
Tikmēr pati Bendrāte otrdien nodeva 10.Saeimas deputāta zvērestu un pieņēma vēlētāju viņai doto mandātu. Bendrāte to darīja, neraugoties uz to, ka gan vairāki viņas kolēģi Vienotībā, gan sabiedrība par atklātību Delna aicināja atteikties no deputātes mandāta, kad pēc vēlēšanām klajā nāca informācija par Bendrātes darījuma attiecībām ar Lembergu.
Bendrāte 2250 latu lielo aizdevumu no Lemberga Kurzemes radio daļu iegādei nebija deklarējusi savā amatpersonu deklarācijā, kura viņa iesniedz jau kopš 2002.gada rudens, kad stājās 8.Saeimas deputātes amatā.
Pietiek rakstīja, ka Bendrāte (toreiz Ērmane) un Lembergs 1997.gadā noslēdza trasta līgumu, ar kuru Ventspils mērs vēlākajai JL deputātei piešķīra tiesības viņa vietā un par viņa naudu iegādāties kapitāldaļas SIA Kurzemes radio. No Lemberga Bendrāte bija saņēmusi 2250 latus.
Apmaiņā bez Lemberga atļaujas Bendrātei nebija tiesību ne izteikt savu viedokli lielākajā daļā Kurzemes radio dalībnieku sapulču balsojumu, ne spriest par radio budžetu, ne lemt par dividenžu izmaksu vai kļūt par uzņēmuma vadības pārstāvi.
Līgums pēc Bendrātes pašas teiktā starp viņu un Lembergu vēl arvien ir spēkā. Bendrāte aizvien neesot arī norēķinājusies ar Lembergu par 2250 latiem, kurus saskaņā ar trasta līgumu viņa saņēmusi. Saskaņā ar publisku informāciju Bendrātei pieder 125 Kurzemes radio daļas.
Intervijā Pietiek Bendrāte, kas vairākus gadus bija radio radošā direktore, pauda uzskatu, ka, Kurzemes radio saturā nodrošinot ziņu plūsmu par Ventspili, parādu Lembergam pēc būtības ir atlīdzinājusi. To sakot, politiķe vairākkārt intervijā lietoja vārdu „atstrādājusi".
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
