KNAB sācis pārbaudes par Grigules pagājušā gada reklāmu finansējumu, Grigule mēgina "nojaukt pēdas" ar vecu KNAB atzinumu
L. Lapsa11.06.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Pietiek publikācijas un iesnieguma saņemšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi par nesakritībām starp līdzšinējās Saeimas deputātes Ivetas Grigules (ZZS) publiskajiem paziņojumiem par viņas reklāmas kampaņas finansējuma avotiem un datiem, kas atrodami viņas amatpersonas deklarācijā. Tikmēr no Grigules Saeimas elektroniskā pasta adreses Pietiek trešdien saņēma kādu divus mēnešus senu KNAB atzinumu par līdzīgu, taču pilnīgi citu tēmu
Pērn, sākoties Grigules masveidīgai reklāmas kampaņai, viņa apgalvoja, ka to apmaksājot pati un viņai pašai personiski naudu reklāmām "sametuši atbalstītāji". Taču, ja ticēt Grigules iesniegtajai amatpersonas deklarācijai par pagājušo gadu, viņa ne tikai neesot tērējusies reklāmām, bet arī ne santīma neesot saņēmusi no slepenajiem atbalstītājiem.
"Saeimas deputāte Iveta Grigule (ZZS) Dziesmu un deju svētku laikā Latvijas televīzijās izvērš savu reklāmas kampaņu, taču tās izmaksas neatklāj. Tik pat noslēpumaina kā par finansēm, Grigule ir arī par savas kampaņas mērķiem. Pēc politiķes stāstītā, Latvijas Televīzijā, LNT un TV3 pārraidīto uzrunu iedzīvotājiem mērķis esot "grūtajā laikā, kad Latvija virzās uz eiro ieviešanu, kārtējo reizi runāt par vērtībām", jo bieži vien tiekot izdarīts spiediens, lai cilvēki atsakās no vērtībām un kļūst liberāli," - tā pagājušā gada jūlijā ziņoja ziņu aģentūras.
Toreiz Grigule uz jautājumu, vai viņas personiskā reklāmas kampaņa ir tapusi, lai gatavotos kādām lielākām politiskajām ambīcijām nākotnē un pirms tam vairotu savu popularitāti, atbildēja, ka "tad jau neviens nevar iet tribīnē", ja politiķiem uzreiz tiekot pārmestas ambīcijas. Grigule toreiz arī apliecināja, ka viņa nav nevienas partijas biedre, tāpēc "būs jārisina jautājums, kurā partijā iestāties".
Savukārt saistībā ar vērienīgās un pietiekami dārgās reklāmas kampaņas finansētājiem Grigule toreiz atklāja tikai to, ka naudu šīm reklāmām "sametuši" atbalstītāji, taču viņu vārdus deputāte atteicās nosaukt. Taču gan šiem ienākumu avotiem, gan arī izdevumiem vajadzēja parādīties Grigules amatpersonas deklarācijā par pagājušo gadu, taču tajā nekas tāds nav uzrādīts.
Ja ticēt Grigules deklarācijai, patiesībā nekādu "naudas sametēju" neesot bijis un mediji viņas reklāmas publicējuši par baltu velti, - izņemot algu Saeimā, Lauku atbalsta dienesta maksājumu un vienu pabalstu, deputātei pērn nekādu oficiālu ienākumu neesot bijis. Tāpat arī deklarācijas darījumu sadaļā Grigule nav uzrādījusi, ka būtu slēgusi kādus darījumus par savu reklāmu izvietošanu.
Jāpiebilst, ka Grigules jaunāko reklāmu apmaksātāja pirms Eiroparlamenta vēlēšanām jau bija Zaļo un zemnieku savienība. Taču pērn, kad viņa vēl nebija nevienas partijas deputāte, jo no Zaļās partijas bija izslēgta, Grigule savas reklāmas vismaz oficiāli apmaksāja pati.
Pati Grigule šo pretrunu starp saviem publiskajiem apgalvojumiem un amatpersonas deklarācijā uzrādīto nav vēlējusies skaidrot. Toties no viņas Saeimas deputātes elektroniskā pasta adreses Pietiek trešdien saņēma divus mēnešus senu KNAB atzinumu, to mēģinot uzdot par jaunās pārbaudes rezultātu.
Taču jaunā pārbaude ir sākta pēc Pietiek šā gada 5. maija iesnieguma, un KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks par tās sākšanu Pietiek paziņoijis oficiālā vēstulē, kas datēta ar 6. jūniju. Savukārt Grigules piesūtītais atzinums datēts ar šā gada aprīli.
Šajā iesniegumā runa ir tikai un vienīgi par atbildes sniegšanu uz pašas Grigules šā gada 20.marta iesniegumu "ar lūgumu sniegt informāciju par Biroja veiktās pārbaudes (Ivetas Grigules uzrunas pārraidīšana televīzijas kanālos XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku laikā) rezultātiem".
KNAB atzinis, ka "reklāma - I.Grigules uzruna Latvijas televīzijas kanālos LNT, TV3, TV6 un LTV1 XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku laikā, neatbilst Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajai priekšvēlēšanu aģitācijas definīcijai, kā arī minētās reklāmas kampaņa tika izvietota laika periodā no 2013.gada 4.jūlija līdz 2013.gada 7.jūlijam, kas nav Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktais priekšvēlēšanu aģitācijas periods, tādējādi nav pārkāpti Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktie ierobežojumi. Vienlaikus Birojs nekonstatēja Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteikto normu pārkāpumus".
Pārbaude par Pietiek publikācijā un iesniegumā minētajiem faktiem tikai tagad ir sākta. Turklāt ar iesniegumu saistībā ar Grigules finansēm Pietiek ir vērsies arī Valsts ieņēmumu dienestā.
Seko mums 
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
