KNAB sācis pārbaudes par Grigules pagājušā gada reklāmu finansējumu, Grigule mēgina "nojaukt pēdas" ar vecu KNAB atzinumu
L. Lapsa11.06.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Pietiek publikācijas un iesnieguma saņemšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi par nesakritībām starp līdzšinējās Saeimas deputātes Ivetas Grigules (ZZS) publiskajiem paziņojumiem par viņas reklāmas kampaņas finansējuma avotiem un datiem, kas atrodami viņas amatpersonas deklarācijā. Tikmēr no Grigules Saeimas elektroniskā pasta adreses Pietiek trešdien saņēma kādu divus mēnešus senu KNAB atzinumu par līdzīgu, taču pilnīgi citu tēmu
Pērn, sākoties Grigules masveidīgai reklāmas kampaņai, viņa apgalvoja, ka to apmaksājot pati un viņai pašai personiski naudu reklāmām "sametuši atbalstītāji". Taču, ja ticēt Grigules iesniegtajai amatpersonas deklarācijai par pagājušo gadu, viņa ne tikai neesot tērējusies reklāmām, bet arī ne santīma neesot saņēmusi no slepenajiem atbalstītājiem.
"Saeimas deputāte Iveta Grigule (ZZS) Dziesmu un deju svētku laikā Latvijas televīzijās izvērš savu reklāmas kampaņu, taču tās izmaksas neatklāj. Tik pat noslēpumaina kā par finansēm, Grigule ir arī par savas kampaņas mērķiem. Pēc politiķes stāstītā, Latvijas Televīzijā, LNT un TV3 pārraidīto uzrunu iedzīvotājiem mērķis esot "grūtajā laikā, kad Latvija virzās uz eiro ieviešanu, kārtējo reizi runāt par vērtībām", jo bieži vien tiekot izdarīts spiediens, lai cilvēki atsakās no vērtībām un kļūst liberāli," - tā pagājušā gada jūlijā ziņoja ziņu aģentūras.
Toreiz Grigule uz jautājumu, vai viņas personiskā reklāmas kampaņa ir tapusi, lai gatavotos kādām lielākām politiskajām ambīcijām nākotnē un pirms tam vairotu savu popularitāti, atbildēja, ka "tad jau neviens nevar iet tribīnē", ja politiķiem uzreiz tiekot pārmestas ambīcijas. Grigule toreiz arī apliecināja, ka viņa nav nevienas partijas biedre, tāpēc "būs jārisina jautājums, kurā partijā iestāties".
Savukārt saistībā ar vērienīgās un pietiekami dārgās reklāmas kampaņas finansētājiem Grigule toreiz atklāja tikai to, ka naudu šīm reklāmām "sametuši" atbalstītāji, taču viņu vārdus deputāte atteicās nosaukt. Taču gan šiem ienākumu avotiem, gan arī izdevumiem vajadzēja parādīties Grigules amatpersonas deklarācijā par pagājušo gadu, taču tajā nekas tāds nav uzrādīts.
Ja ticēt Grigules deklarācijai, patiesībā nekādu "naudas sametēju" neesot bijis un mediji viņas reklāmas publicējuši par baltu velti, - izņemot algu Saeimā, Lauku atbalsta dienesta maksājumu un vienu pabalstu, deputātei pērn nekādu oficiālu ienākumu neesot bijis. Tāpat arī deklarācijas darījumu sadaļā Grigule nav uzrādījusi, ka būtu slēgusi kādus darījumus par savu reklāmu izvietošanu.
Jāpiebilst, ka Grigules jaunāko reklāmu apmaksātāja pirms Eiroparlamenta vēlēšanām jau bija Zaļo un zemnieku savienība. Taču pērn, kad viņa vēl nebija nevienas partijas deputāte, jo no Zaļās partijas bija izslēgta, Grigule savas reklāmas vismaz oficiāli apmaksāja pati.
Pati Grigule šo pretrunu starp saviem publiskajiem apgalvojumiem un amatpersonas deklarācijā uzrādīto nav vēlējusies skaidrot. Toties no viņas Saeimas deputātes elektroniskā pasta adreses Pietiek trešdien saņēma divus mēnešus senu KNAB atzinumu, to mēģinot uzdot par jaunās pārbaudes rezultātu.
Taču jaunā pārbaude ir sākta pēc Pietiek šā gada 5. maija iesnieguma, un KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks par tās sākšanu Pietiek paziņoijis oficiālā vēstulē, kas datēta ar 6. jūniju. Savukārt Grigules piesūtītais atzinums datēts ar šā gada aprīli.
Šajā iesniegumā runa ir tikai un vienīgi par atbildes sniegšanu uz pašas Grigules šā gada 20.marta iesniegumu "ar lūgumu sniegt informāciju par Biroja veiktās pārbaudes (Ivetas Grigules uzrunas pārraidīšana televīzijas kanālos XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku laikā) rezultātiem".
KNAB atzinis, ka "reklāma - I.Grigules uzruna Latvijas televīzijas kanālos LNT, TV3, TV6 un LTV1 XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku laikā, neatbilst Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajai priekšvēlēšanu aģitācijas definīcijai, kā arī minētās reklāmas kampaņa tika izvietota laika periodā no 2013.gada 4.jūlija līdz 2013.gada 7.jūlijam, kas nav Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktais priekšvēlēšanu aģitācijas periods, tādējādi nav pārkāpti Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktie ierobežojumi. Vienlaikus Birojs nekonstatēja Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteikto normu pārkāpumus".
Pārbaude par Pietiek publikācijā un iesniegumā minētajiem faktiem tikai tagad ir sākta. Turklāt ar iesniegumu saistībā ar Grigules finansēm Pietiek ir vērsies arī Valsts ieņēmumu dienestā.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
