KNAB priekšnieka sievas uzņēmumam nācies šķirties no virknes īpašumu
L. Lapsa11.01.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka dzīvesbiedres Ingunas Vilnītes uzņēmumam DGS Mājas, kam jau gadu noteikts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, nācies šķirties no virknes „treknajos gados” nopirktu nekustamo īpašumu.
Kā rāda firmas.lv datubāze, kopš 2003. gada uzņēmums piederēja pazīstamajai lietoto apģērbu tirgotājai Ritai Krēsliņai, bet 2009. gada februārī tas simtprocentīgi nonācis Vilnītes īpašumā.
Pēc īpašnieku maiņas, kā rāda Pietiek rīcībā esošā nekustamo īpašumu uzņēmumu datu bāžu informācija, Vilnītes uzņēmumam par labu Swedbank pārņemto parādnieku īpašumu pārvaldīšanas kompānijai Ektornet Residential Latvia nācies šķirties no vairākiem Rīgā iegādātiem dzīvokļiem un nekustamo īpašumu domājamām daļām.
Oficiāli no daļas īpašumu Vilnītes uzņēmums šķīries, slēdzot pirkuma līgumus ar Swedbank meitaskompāniju, kas iepriekš saucās SIA Mājokļu pārvaldes fonds.
Tā domājamās daļas īpašumā A. Čaka ielā 98 DGS Mājas 2007. gadā iegādājušās par nepilniem 15 tūkstošiem latu, bet pārdevušas, kā rāda zemesgrāmata, jau par 1967 latiem. Citu domājamo daļu kopumu A. Čaka ielā 96 DGS Mājas 2007. gadā iegādājušās par 28 tūkstošiem latu, bet Swedbank uzņēmumam atdevušas jau par apmēram 3800 latiem.
Savukārt domājamās daļas īpašumā A. Čaka ielā 92 DGS Mājas 2007. nopirkušas par 13,3 tūkstošiem latu, bet atdevušas – jau par 1827 latiem. Visbeidzot, 76,8 kvadrātmetru dzīvoklis A. Čaka ielā 96 2007. gada beigās nopirkts par 75,4 tūkstošiem latu, bet Swedbank uzņēmuma īpašumā nonācis jau par 62,6 tūkstošiem latu.
Līdzīgs liktenis piemeklējis arī Vilnītes uzņēmumam piederējušos īpašumus Panorama Plaza augstceltnēs. Šeit DGS Mājām nācies bankas uzņēmumam „pārdot” gan neapdzīvojamās telpas, gan veselas četras autostāvvietas, gan arī 92,5 kvadrātmetru dzīvokli, kas 2007. gadā iegādāts par 88,8 tūkstošiem latu.
Īpašnieku maiņas iemesls ir pietiekami skaidrs – uz lielu daļu šo īpašumu nostiprināta 418 tūkstošu latu liela Swedbank hipotēka, ļaujot DGS Mājām 2008. gadā no bankas saņemt gandrīz 299 tūkstošus latu lielu aizņēmumu.
Taču tas nenozīmē, ka, atdodot bankai Rīgas īpašumus, Vilnītes uzņēmums būtu ticis vaļā no parādu nastas. Tam pieder vēl vairāki īpašumi citviet Latvijā, taču arī tie apkrauti ar iespaidīgu kredītu nastu: spriežot pēc zemesgrāmatu ziņām, uz īpašumiem reģistrētas vismaz četras hipotēkas no 196 līdz 419 tūkstošiem latu.
Kā rāda Lursoft datu bāze, Vilnītes uzņēmuma vadības ziņojumā par 2009. gadu norādīts, ka „veiktas izdevumu pozīciju samazināšanas, tika iesaldēti vairāki nekustamo īpašumu rekonstrukcijas projekti. Lai samazinātu uzņēmuma kreditoru prasījumus, tika pārdoti vairāki nekustamie īpašumi”, kā rezultātā aizdevumu apjoms samazināts vairāk nekā par pusmiljonu latu un kreditoru prasījumi samazināti par 30%.
Tomēr, neraugoties uz to, 2009. gadu DGS Mājas, kam kopš pagājušā gada sākuma noteikts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, beidza ar kopējo kreditoru prasību apjomu – 1,57 miljoniem latu, un gandrīz 90% KNAB priekšnieka dzīvesbiedres uzņēmuma mantas ir ieķīlāti par labu Swedbank. Arī pati Vilnīte uzņēmumam aizdevusi vairāk nekā 63 tūkstošus latu.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
