Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc vairāk nekā septiņus mēnešus ilgas pārbaudes secinājis, ka bijušais finanšu ministrs Einars Repše savus pēdējo divu gadu darījumus ir uzrādījis amatpersonas deklarācijā un nav neatļauti piedalījies mantiskos darījumos, līdz ar to kriminālprocess saistībā ar viņa darījumiem nav uzsākams. Vienlaikus no KNAB atzinuma izriet, ka birojs nav uzskatījis par nepieciešamu pārbaudīt Repšes darījumus pēc būtības.
KNAB oficiālajā paziņojumā par atteikšanos sākt kriminālprocesu norāda, ka Repše savus 2008. un 2009. gadā veiktos darījumus saistībā ar atvērto ieguldījumu fondu B&R Global One deklarējis atbilstoši likumdošanai, savukārt Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde nav konstatējusi nu jau bijušā politiķa izdevumu neatbilstību deklarētajiem ienākumiem.
Taču KNAB, kā izriet no šī lēmuma, ir pārbaudījis tikai to, vai Repšes darījumi formāli ir deklarēti, bet ne šo darījumu būtību un to, vai Repše faktiski nav pieņēmis apjomīgu dāvanu no sava kompanjona, baņķiera Valērija Belokoņa.
Pietiek jau informēja: savā amatpersonas deklarācijā par 2009. gadu Repše norāda, ka no viņa daļējā īpašumā esošās AS Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība pērn kā ienākumu no īpašuma pārdošanas saņēmis 148 tūkstošus eiro. Šajā pašā deklarācijā norādīts, ka tieši šādu summu amatpersona ieguvusi darījumā, pārdodot B&R Global One fonda daļas.
Taču Repšes 2008. gada amatpersonas deklarācijā nav norādīts, ka viņa īpašumā 2008. gada beigās vispār būtu bijušas šādas B&R Global One fonda daļas. Savukārt Repšes 2009. gada amatpersonas deklarācijā nav norādīts, ka viņš 2009. gadā pirms šādu daļu pārdošanas tās būtu iegādājies.
Līdz ar to no abām deklarācijām izriet, ka Repše par viņam nepiederošu vai oficiāli nedeklarētu B&R Global One fonda daļu pārdošanu saņēmis iespaidīgu summu – 148 tūkstošus eiro. Turklāt šī summa neatbilst ne AS Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība oficiālajam darbības pārskatam par 2009. gadu, ne oficiālajiem datiem par Repšes ieguldījumu šajā uzņēmumā.
Kā rāda Uzņēmumu reģistra dati, Repšes ieguldījums šajā uzņēmējsabiedrībā ir bijis tikai 90 tūkstoši latu (tātad nepilni 130 tūkstoši eiro). Turklāt pēdējos divos gados AS Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir nevis pelnījusi, kas objektīvi dotu pamatu nu jau bijušajam finanšu ministram savas daļas pārdot ar peļņu, bet gan cietusi zaudējumus – 71 622 latus 2008. gadā un 1706 latus 2009. gadā. Uzņēmuma kapitāls un rezerves 2009. gada beigās ir bijuši tikai 118 701 lats.
Tomēr, neraugoties uz uzņēmuma slikto stāvokli un ziņām par viņa reālajiem ieguldījumiem, Repše savā amatpersonas deklarācijā uzrāda 148 tūkstošus eiro, kas no šīs uzņēmējsabiedrības esot saņemti par pārdotu īpašumu – fonda daļām, kaut no viņa deklarācijām izriet, ka šādas daļas viņa īpašumā nemaz nav bijušas vai arī viņš tās nav deklarējis. Savukārt kā no uzņēmuma 2009. gadā saņemtā summa - deklarētie 148 tūkstoši eiro ievērojami pārsniedz Repšes daļu no uzņēmuma kapitāla un rezervēm 2009. gada beigās.
Tāpat Repšes amatpersonas deklarācijā par 2008. gadu uzrādīti AS Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vērtspapīri 124 tūkstošu eiro nominālvērtībā. Repšes amatpersonas deklarācijā par 2009. gadu šādi vērtspapīri vairs nav uzrādīti, taču nav uzrādīti arī darījumi ar tiem.
Pašlaik KNAB lēmums par atteikumu sākt kriminālprocesu sakarā ar Repšes darījumiem ir pārsūdzēts Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļā.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
