Iesaki rakstu: 
Prokurora Māra Lejas dotie uzdevumi nav devuši vēlamos rezultātus, un uzņēmēja Jūlija Krūmiņa, viņa meitas Maijas Krieviņas un Jūrmalas mēra Gata Trukšņa vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies, turklāt nav iespējams savākt papildu pierādījumus, tāpēc kriminālprocess izbeidzams, - ar šādu formulējumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) 4. septembrī ir nācies izbeigt kriminālprocesu pret šīm personām.
2016.gada septcmbrī KNAB bija uzsācis kriminālprocesu par Veselības inspekcijas un Jūrmalas pilsētas domes amatpersonu un darbinieku darbībām, kas saistītas ar labvēlīgu lēmumu pieņemšanu, kā arī iespējamo dokumentu viltošanu attiecībā uz viesnīcu Jūrmalā, Turaidas ielā.
Savukārt 2018. gada aprīlī prokurors M.Leja pieņēma lēmumu no šī kriminālprocesa izdalīt jaunu – pret J. Krūmiņu, M. Krieviņu un G. Truksni par to, ka Jūrmalas mērs apmaiņā pret labvēlīgu lēmumu esot pieņēmis kukuli – dzīvokli bezatlīdzības lietošanā. Taču to, ka G. Truksnis par dzīvokli tiešām nebūtu maksājis, KNAB tā arī neizdevās pierādīt.
„Pierādījumi nav pietiekoši, lai ar pietiekami augstu ticamību apstiprinātu izmeklēšanas sākumstadijā izteikto pieņēmumu, ka starp J.Krūmiņu, M.Krieviņu un G.Truksni jau 2015.gada pavasarī notikusi prettiesiska vienošanās par dzīvokļa bezatlīdzības lietošanu un šāda lietošana aizsākusies jau 2015.gada pavasarī,” nācies secināt KNAB. Pierādīts tikai tas, ka G. Truksnis dzīvoklī mitinājies 2016. gada rudenī, taču par šo laiku ir slēgts līgums un veikta apmaksa.
Interesanti, ka, mēģinot gūt apstiprinājumu sākotnējām aizdomām, KNAB veicis pat dzīvokļa iemītnieku vajadzībām patērētā ūdens apjoma analīzi. Taču arī te veiksme KNAB nav uzsmaidījusi:
„Nav konstatēts, ka laikā no 2015.gada maija līdz 2016.gada septembrim apartamenti (..) tiktu izmantoti pastāvīgai dzīvošanai, jo pēc aukstā un siltā ūdens skaitītāju rādītājiem redzams, ka minētajā laika periodā patērēti tikai
Mēģinot pierādīt aizdomās turēto vainu, KNAB ir arī nopratinājis iespaidīgu skaitu objekta iemītnieku, taču viss velti – arī no viņu sniegtajām liecībām vajadzīgos pierādījumus nav izdevies iegūt.
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
