KNAB: Loginovs un viņa sieva ar brīvostas "BMW" džipiem vizinās par 12-18 latiem mēnesī
PIETIEK16.07.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pārkāpjot likumu par valsts un pašvaldības mantas izšķērdēšanas novēršanu, Rīgas brīvostas pārvalde ar 36 saviem darbiniekiem, tostarp pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa sievu Irinu Gorbatikovu, ir noslēgusi līgumus, ar kuriem par smieklīgi zemu cenu - 12 līdz 18 latiem mēnesī - izīrējusi tiem brīvostas automašīnas neierobežotai personiskai izmantošanai, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Runa pārsvarā ir par jauniem un ļoti dārgiem auto - piemēram, Loginovs un viņa sieva vēl ziemā pārvietojās ar par brīvostas līdzekļiem iegādātiem BMW markas džipiem.
Faktus par Rīgas brīvostas pārvaldes automašīnu izmantošanu darbinieku personiskām vajadzībām pārbaudē konstatējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Pašlaik birojs ir pieprasījis papildu informāciju no Leonīda Loginova vadītās Rīgas brīvostas pārvaldes, lai lemtu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā.
Rīgas brīvostas pārvaldē ar 36 tās darbiniekiem ir noslēgti automašīnu nomas līgumi, kas šiem darbiniekiem ļauj neierobežoti izmantot automašīnu personīgajām vajadzībām. Līguma nosacījumi paredz, ka darbinieks maksā par automašīnu nomas maksu 12 -18 latus mēnesī atkarībā no automašīnas modeļa, kā arī papildus maksu par patērēto degvielu un 4% no faktiskajām remontu izmaksām.
Tādējādi KNAB pārbaudē konstatēts, ka Rīgas brīvostas pārvaldē netiek ievēroti likumā Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteiktie autotransporta izmantošanas ierobežojumi, kas noteic, ka pašvaldību, valsts vai pašvaldību īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošais autotransports, tostarp operatīvais transports, izmantojams tikai dienesta, darba, amata pienākumu pildīšanai.
KNAB par brīvostā atklātajiem pārkāpumiem jau 6. jūnijā informējis premjeru, kā arī satiksmes, ekonomikas, finanšu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrus, kuru vadītās ministrijas saskaņā ar likumu deleģē valsts pārstāvjus darbam brīvostu valdēs.
Loginova vadītajā Rīgas brīvostas pārvaldē labi apmaksātu darbu atradusi ne tikai viņa sieva, bet arī meita, znots un māsasdēls. KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka parakstītajā atzinumā, kas ir Pietiek rīcībā, minēts, ka Loginovs kā darba devējs 2000. gadā noslēdzis papildus vienošanos darba līgumos ar vairākām brīvostas amatpersonām, tostarp savu sievu Irinu Gorbatikovu, kura vada brīvostas Ārējo sakaru un administratīvo departamentu. Šīs papildu vienošanās paredz, ka minētajiem darbiniekiem katru gadu pēc brīvostas pārvaldes kārtējā gada pārskata apstiprināšanas tiek izmaksāta prēmija par darba rezultātiem 0,1% apmērā no faktiskajiem pamatdarbības ieņēmumiem (neto apgrozījuma).
Tāpat konstatēts, ka visiem brīvostas darbiniekiem laikā no 2010. gada līdz šim brīdim katru mēnesi tiek izmaksātas ikmēneša piemaksas 50% apmērā no pamatalgas. Loginovs pilnvaras attiecībā uz jautājumu izlemšanu par viņa sievu un meitu [Sanitu Odiņecu, kura strādā par galveno speciālisti Gorbatikovas vadītajā departamentā] deleģējis savam vietniekam, tādējādi, kā uzskata KNAB, "formāli novēršot interešu konfliktu L. Loginova darbībā".
Izvērtējot Loginova, viņa sievas Gorbatikovas un vairāku citu vadošu brīvostas amatpersonu faktiski saņemto atalgojumu, KNAB konstatējis, ka "minētajām amatpersonām dažādās piemaksās kopējie ieņēmumi ir lielāki par darba līgumā noteikto amatalgu". Piemēram, pašam Loginovam 2011. gadā izmaksāta amatalga 37 686,50 lati, bet piemaksās - vēl 18 846,27 lati un prēmijā, kas ir 0,15% no brīvostas faktiskajiem pamatdarbības ieņēmumiem, - vēl 43 519,88 lati.
Savukārt faktu uzskaitījumu par piemaksu un prēmiju piešķiršanu sev un saviem Rīgas brīvostas pārvaldē strādājošajiem ģimenes locekļiem, ko vairāku gadu garumā veicis Loginovs, KNAB beidz ar informāciju, ka kriminālprocess par šiem nodarījumiem birojā pirms diviem gadiem beigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Pārbaudē, kuru 2007. gadā veicis KNAB, atklāts, ka Loginovs laika posmā no 2003. gada decembra līdz 2007. gadam, pārkāpjot interešu konflikta likumu, ir "izdevis 69 rīkojumus par prēmiju izmaksu no Rīgas brīvostas pārvaldes līdzekļiem sev un saviem radiniekiem 232 203, 11 latu apmērā".
Izrādās, 2009. gada 8. janvārī KNAB pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu par biroja pārbaudē iepriekš konstatētiem faktiem, ka Loginovs atradies interešu konfliktā, jo laikā no 2002. līdz 2009. gadam ieskaitot pieņēmis lēmumus, kuros pats un viņa ģimenes locekļi bijuši materiāli ieinteresēti. Šis fakts minēts KNAB sniegtajā aktuālajā informācijā par Loginova darbības izvērtējumu, kas jūnijā nosūtīts atbildīgajām amatpersonām, ieskaitot valdības vadītāju. Minētais kriminālprocess KNAB uzsākts neilgi pirms tam, kad biroja priekšnieka amatā tika apstiprināts Normunds Vilnītis. Pēc nedaudz vairāk kā gada - 2010. gada 14. jūlijā, laikā, kad biroju vadīja Vilnītis, pieņemts lēmums kriminālprocesu izbeigt, jo "KNAB izmeklētājs konstatēja, ka Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieka L. Loginova darbībās nav saskatāms noziedzīga nodarījuma sastāvs".
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
