KNAB: ko gribam, to izsaucam, ko gribam, to jautājam

Kā Pietiek jau informējis, KNAB izsaukumā, ko bija parakstījusi biroja Politisko organizāciju finansēšanas un kontroles nodaļas speciāliste Nataļja Titova, bija paziņots tikai tas, ka izsaukums nepieciešams, lai sniegtu paskaidrojumus „saistībā ar interneta portālā www.pietiek.com izvietotajos rakstos minēto informāciju”. Nekādus sīkākus skaidrojumus, kāpēc biroju ieinteresējušas Pietiek publikācijas, KNAB nesniedza.

Tas nekļuva skaidrs arī aptuveni 40 minūšu ilgās sarunas laikā: Titova un vēl viena KNAB darbiniece oficiāli informēja, ka tās interesējot tikai un vienīgi politisko organizāciju finansēšanas un kontroles jautājumi, un sarunas sākumā uzrādīja Pietiek publikāciju, kurā, ņemot vērā lasītāju interesi, tiek izsludināts konkurss par interesantāko informāciju, kas saistīta ar Saskaņas centru.

Sarunas gaitā mainot formulējumus, KNAB darbinieces atkārtoti izteica pārliecību, ka šī publikācija birojam dodot pamatu interesēties par iespējamu priekšvēlēšanu aģitācijas un partiju finansēšanas normatīvo aktu pārkāpumu. Saskaņā ar viņu uzskatu ar šīs publikācijas palīdzību tikusi vākta „antireklāma”, kuras vākšanā iesaistīts arī kāds finansējums.

Sākotnēji KNAB darbinieces pat lietoja terminu „fakts”, taču, saņemot prasību minēt konkrētus faktus, kas liecinātu par kādu ar Saskaņas centru publicētu „antireklāmu” vai naudas izmaksām saistībā ar šo „antireklāmu”, no šāda termina lietošanas atteicās.

Tāpat izrādījās, ka KNAB darbinieces savu interesi nevar pamatot ne ar vienu konkrētu Pietiek publikāciju un arī nekādas informācijas par iespējamu finansējumu šādām publikācijām viņām nav.

Neraugoties uz to, KNAB darbinieces palika pie sava – likums viņām kā KNAB pārstāvēm dod tiesības izsaukt jebkuru personu un pieprasīt no šīs personas jebkuru informāciju pēc saviem ieskatiem. Tāpat KNAB ir tiesīgs „pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), organizācijām, amatpersonām un citām personām informāciju, dokumentus un citus materiālus neatkarīgi no to slepenības režīma”.

Taču paša KNAB oficiālā atbilde, ko pirmdien saņēma Pietiek, skanēja: „Atbilstoši likumā noteiktajai kompetencei KNAB ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā pieprasīt un saņemt informāciju no jebkuras institūcijas, organizācijas vai fiziskas personas, kuras rīcībā ir vai varētu būt ziņas par KNAB pārbaudēs izvērtējamajiem faktiem”.

Tomēr KNAB darbinieces sarunā saistībā ar Pietiek arī pēc atkārtotas prasības nespēja minēt nevienu konkrētu faktu, kas tad tiek izvērtēts konkrētajā gadījumā: publikācijā par Saskaņas centram veltīto konkursu nekādas „antireklāmas” par minēto politisko organizāciju nav, - ir tikai aicinājums šādu informāciju sūtīt, savukārt publikācijas, kurās šāda informācija būtu, KNAB darbinieces nebija spējušas vai vēlējušās sameklēt.

KNAB darbinieces nevarēja sniegt skaidru atbildi arī uz jautājumu, kādā statusā personas vispār tiek izsauktas uz biroju, - vai to statusu nosaka Kriminālprocesa likums vai kāds cits normatīvais akts. Viņas balstoties tikai un vienīgi uz likumu par KNAB, kurā izsaucamo personu statuss nav atrunāts.

Tomēr sarunas beigās kļuva skaidrs, ka KNAB interese par Saskaņas centra konkursa publikāciju, iespējams, ir bijusi tikai iegansts izsaukšanai uz biroju: viena no darbiniecēm uzdeva jautājumu par personu, kas parakstījusi virkni Pietiek publikāciju, neminot ne šo publikāciju tēmas, ne publicēšanas laikus.

Tomēr uz jautājumu, kāds šai personai sakars ar izsaukuma tēmu vai arī partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas jautājumiem un līdz ar to – vai KNAB vispār ir pamats šādus jautājumus uzdot, KNAB darbiniece atbildi sniegt nespēja vai nevēlējās.

Sarunas norise lika pēc tās beigām protokola beigās pierakstīt, ka šādi nepamatoti jautājumi liek domāt par iespējamu politisko pasūtījumu, ko veic noteiktas KNAB amatpersonas, vai arī atsevišķu KNAB amatpersonu vēlmi mēģināt ietekmēt notikumu gaitu saistībā ar drīzumā gaidāmo grāmatu, kurā noteikta vieta varētu būt arī informācijai par KNAB darbinieku prettiesiskām un, iespējams, noziedzīgām darbībām. Tā kā KNAB darbinieces atteicās šo piebildi fiksēt, to nācās darīt rokrakstā protokola beigās.

Sarunas beigās viena no KNAB darbiniecēm izteicās, ka acīmredzot būšot nepieciešams sarunu turpināt citādi. Šo pieļāvumu viņa neprecizēja.

Kā jau ziņots, KNAB interese par Pietiek un tā publikācijām sākās pēc tam, kad līdzšinējais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs augusta sākumā publiski paziņoja: „Es ieteiktu Lapsas kungam atteikties no domas rakstīt grāmatu par Jutu Strīķi.”

Drīz pēc šī Štokenberga paziņojuma izrādījās, ka KNAB ieinteresējis Pietiek izsludinātais konkurss, kurā lasītāji tika aicināti iesniegt iespējami krāšņu un detalizētu informāciju par Saskaņas centru un tā pārstāvjiem. Strīķe pat bija parakstījusi oficiālu pieprasījumu klātienē sniegt KNAB interesējošu informāciju saistībā ar šo konkursu.

Šis „ielūgums” uz informācijas sniegšanu KNAB acīmredzami bija tapis steigā – tas pat nebija noformēts kā oficiāls izsaukums, kā norādīts likumā, un ne Strīķe, ne kāds no biroja darbiniekiem nebija pat papūlējušies noskaidrot, kas ir domēna Pietiek.com oficiālais reģistrētājs un kam līdz ar to pēc būtības vajadzētu sūtīt informācijas sniegšanas pieprasījumu. Kad Pietiek uz to norādīja, nekāda KNAB reakcija uz šiem norādījumiem nesekoja.

Otrdien no rīta LR ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram tiks nosūtīts iesniegums, aicinot nekavējoties izvērtēt KNAB rīcību šajā gadījumā, kā arī savas kompetences ietvaros sniegt skaidrojumu, vai likums dod tiesības KNAB bez nepieciešamības atskaitīties vai pamatot savu interesi izsaukt jebkuru personu un, neizklāstot tai kādus konkrētus faktus, kas tiek pārbaudīti, pieprasīt ar konkrēto amatpersonu darbības jomu nesaistītu informāciju.

Novērtē šo rakstu: