KNAB klusē, kāpēc bijis īpaši "izprotošs" pret domes amatpersonu Kļaviņu
L. Lapsa13.07.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nevēlas sniegt paskaidrojumus, kāpēc bijis īpaši maigs un neuzstājīgs pret pašreizējo Rīgas domes amatpersonu Askoldu Kļaviņu, no šī augstu amatu ieņemošā pašvaldības darbinieka, spriežot pēc paša Kļaviņa apgalvojumiem, pieprasot tikai mutiskus paskaidrojumus par kādā kratīšanā uzietu amatpersonas izsniegtu parādzīmi, kas oficiāli tā arī nav tikusi deklarēta.
Kā jau ziņots, kādā Pietiek rīcībā nonākušā vēstulē, ko Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra sūtījusi KNAB un kurā uzskaitīti dokumenti, kas tiek izdalīti jauna kriminālprocesa sākšanai no jau esoša kriminālprocesa, pieminēta arī „aploksne ar Askolda Kļaviņa parakstu par 15 000 LVL aizņemšanos no Mhitarjana no 03.06.05”.
Kā noskaidrojies, runa ir tieši par tagadējo Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes direktoru, kurš 2005. gadā ieņēma domes Vides departamenta direktora posteni, savukārt Mhitarjans, visticamākais, ir Latvijas miljonāru sarakstā atrodamais pašreizējais olu un olu produktu ražotāja AS Balticovo padomes priekšsēdētāja vietnieks.
Taču domes darbinieka Kļaviņa amatpersonas deklarācijā par 2005. gadu, kas atrodama VID publiskajā datu bāzē, nav redzams, ka viņš būtu deklarējis aizņēmuma darījumu no kādas fiziskas personas par 15 tūkstošiem latu. Arī tad, ja pieņem, ka minētajā dokumentā kā pirmais minēts gadskaitlis, Kļaviņa 2003. gada amatpersonas deklarācijā šāda aizņēmuma ņemšana nav minēta.
Pats Kļaviņš iepriekš Pietiek apgalvoja, ka viņš vienkārši esot izsniedzis uzņēmējam Mhitarjanam pilnībā derīgu parādzīmi, pretī naudu nemaz nepaņemot. „Tas gadījums bija pārpratums. Lai arī biju vienojies par aizdevumu, tomēr to neizmantoju. Tāpēc arī nedeklarēju. Laikus sagatavotajai parādzīmei, kuru KNAB izņema kratīšanā, savas paviršības dēļ nebiju pievērsis vērību un atprasījis. Labāk darbam izmantojiet manu KNABam sniegto paskaidrojumu, jo tur viss sīki ir pateikts.”
Nu, atgriezies no brauciena uz Madagaskaru, Kļaviņš savu versiju ir nedaudz mainījis – nekāda rakstiska paskaidrojuma KNAB nemaz neesot: „Es toreiz mutiski sniedzu KNAB paskaidrojumus. Tas jums jāprasa KNAB. Man nav nekādu dokumentu, es neko rakstiski viņiem nesniedzu. Man tagad nav laika runāt! Bet jums viss ir jāprasa KNAB. Es viņiem visu paskaidroju...”
Savukārt KNAB nevēlas paskaidrot, kādu iemeslu dēļ domes amatpersona, par kuru ir skaidrs, ka tā stājusies oficiāli nedeklarētos un aizdomīgos darījumos ar kādu uzņēmēju, spriežot pēc pašas amatpersonas skaidrojuma, nav pat oficiāli nopratināta. "KNAB ir pārbaudījis informāciju un ir veicis likumā noteiktās darbības," - šādu atbildi sniedza biroja preses pārstāvis Andris Vitenburgs.
No KNAB pārstāvja atbildes arī izrietēja, ka, iespējams, birojs nespēj vai nevēlas konstatēt, par kādu kriminālprocesu ir runa. "Ņemot vērā arī Jūsu publikācijā minēto apstākli, ka "aploksne ar Askolda Kļaviņa parakstu par 15 000 LVL aizņemšanos no Mihitarjana no 03.06.05" minēta "cita starpā" un saistībā ar kādu kriminālprocesu, KNAB nevar sniegt plašāku informāciju uz Jūsu jautājumu," argumentēja KNAB pārstāvis.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
