KNAB Ķīļa stāstu par viņam piedāvāto miljona kukuli atzinis par pasaciņu
PIETIEK13.07.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kādreizējā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa marta beigās publiski izteiktais apgalvojums, ka viņam ministra pilnvaru laikā esot piedāvāts kukulis, kura apjoms bijis „vairāk par miljonu”, ir bijis tikai pasaciņa, - pie šāda secinājuma pārbaudes rezultātā nonācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Marta beigās ekscentriķa slavu ieguvušais Ķīlis intervijā Latvijas radio 4 nāca klajā ar apgalvojumu, ka viņam ministra pilnvaru laikā esot piedāvāts kukulis, kura apjoms bijis „vairāk par miljonu”. Šī summa gan viņam esot nevis nosaukta, bet parādīta uz kalkulatora ekrāna.
Zināmas šaubas gan radīja Ķīļa apgalvojums, ka kukulis viņam esot ticis piedāvāts saistībā ar „profesionāli tehnisko skolu modernizāciju”, turklāt kādreizējais ministrs tā arī nenosauca personas, kuras viņam šo kukuli it kā piedāvājušas. Atturēšanās no konkrētiem faktiem gan netraucēja Ķīlim uz sevi norādīt kā uz spilgtu piemēru tam, ka „daudzi latviešu politiķi neņem kukuļus” un ka „es neesmu vienīgais cilvēks, kurš neņem kukuļus Latvijā”.
Pēc šiem publiskajiem apgalvojumiem Pietiek pārstāvis vērsās ar oficiālu iesniegumu Valsts policijā, norādot, ka bijusī amatpersona ir informējusi par noziedzīgu nodarījuma – kukuļošanas mēģinājumu lielos apmēros, un aicinot Valsts policiju rīkoties atbilstoši tai normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām un pienākumiem.
Taču policija izmeklēšanu novēlēja KNAB. „Kriminālprocesa likuma 387. panta 6. daļā noteikts, ka KNAB pilnvarotas amatpersonas izmeklē noziedzīgus nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju,” bija konstatējis Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins, pieņemot lēmumu par iesnieguma pārsūtīšanu izskatīšanu tieši šai iestādei.
Pamatojot lēmumu par „Ķīļa kukuļa” lietas nodošanu KNAB, Grišins arī bija norādījis uz to, ka korupcija likuma izpratnē ir kukuļošana vai jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām, kā arī uz to, ka tieši KNAB veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju.
Nu KNAB pārbaude ir beigusies, nonākot pie secinājuma, ka pretēji Ķīļa stāstītajam nekāds noziedzīgs nodarījums nav noticis, - eksministra stāstītais ir izrādījies tikai krāšņa pasaciņa personiskā tēla uzlabošanai.
KNAB lēmumā nesākt kriminālprocesu norādīts, ka veiktās pārbaudes laikā nav iegūtas nekādas „ziņas, kas būtu par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai par kukuļa tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošanu vai piedāvāšanu personiski vai ar starpnieku bijušajam izglītības un zinātnes ministram R.Ķīlim, 2012.gada maijā - jūnijā, lai viņš, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs”.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
