KNAB Ķekavas domnieku dienesta-biznesa braucienā pārkāpumus nesaskata
PIETIEK20.12.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Divi Ķekavas novada domes deputāti faktiski guvuši iespēju Pleskavas apgabalā uz pašvaldības rēķina parūpēties par savu ģimenes biznesu, - par to lika domāt Pietiek rīcībā nonākušie un jau šā gada augustā publiskotie pašvaldības dokumenti, kas rādīja, ka, lai pārvarētu dažus simtus kilometru lielo attālumu no Ķekavas līdz Pleskavai, novada pašvaldības uz Krievijas pilsētu sūtītajai delegācijai it kā bijušas nepieciešamas veselas četras diennaktis. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nu beidzis pārbaudi par šo informāciju un šiem faktiem guvis apstiprinājumu, taču nekādus pārkāpumus notikušajā nav saskatījis.
Augustā Ķekavas pašvaldības vadītājs Roberts Jurķis ne uz vienu no Pietiek jautājumiem par šo komandējumu vispār nevēlējās vai nespēja atbildēt, savukārt Ķekavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un konsultatīvā atbalsta daļas vadītāja Ginta Logina ārkārtīgi negribīgi, soli pa solim tomēr bija spiesta atzīt – pašvaldības deputātiem Ivanam Pihtovam un Maksimam Volkovičam komandējums uz Pleskavas apgabalu tiešām apstiprināts 1.-2. augustā, taču, kā izriet no Pietiek rīcībā esošās Jurķa vēstules, viņš Valsts robežsardzei lūdzis, lai abus deputātus ārpus kārtas pāri robežai pārlaistu jau 28. jūlija rītā.
Ne Jurķis, ne Logina nespēja vai nevēlējās sniegt atbildi arī uz atkārtotiem jautājumiem – kādu iemeslu dēļ un ar kādu pamatojumu pašvaldības vadītājs oficiāli lūdzis iespēju deputātiem robežu šķērsot jau četras dienas pirms oficiālā komandējuma sākuma. Vienīgais, ko varēja norādīt Logina, bija Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz atrašanos komandējuma vietā pirms noteiktā laika: ja darbinieks ar institūcijas vadītāja atļauju „uz komandējuma vietu dodas pirms komandējumam noteiktā laika (piemēram, pavada komandējuma vietā atpūtas, svētku dienas un (vai) atvaļinājuma dienas), viņam saskaņā ar šo noteikumu 8.2.1.apakšpunktu atlīdzina ceļa (transporta) izdevumus”.
Tikmēr Ķekavas novada pašvaldībā neoficiāli tika klāstīts, ka faktiski komandējums uz Pleskavu abām amatpersonām ticis nokārtots, lai viņi tur uz pašvaldības rēķina varētu „pie reizes” parūpēties par ģimenes locekļiem piederošo mazumtirdzniecības uzņēmumu Jantarnij Bereg (adrese – Pleskava, Sovetskaja iela 51, pieder Olgai Pihtovai un Borisam Volkovičam, kuri saskaņā ar VID publiskās datu bāzes datiem, visticamākais, ir attiecīgi deputātu Pihtova un Volkoviča sieva un tēvs). Ne Pihtovs, ne Volkovičs gan par šo tēmu izteikties vispār nevēlējās.
Nu KNAB vairākus mēnešus ilgušā pārbaudē konstatējis, ka patiesi – Pihtovs un Volkovičs 28.jūlija rītā šķērsojuši Latvijas Republikas robežu, taču nekādus likumos noteiktos ierobežojumus un aizliegumus neesot pārkāpuši: Jurķa parakstīto vēstuli neesot izmantojuši, braukuši ar personisko automašīnu, savā darba vietā - SIA Baložu komunālā saimniecība paņēmuši divu dienu atvaļinājumu, transporta izdevumus apmaksu no Ķekavas novada domes finanšu līdzekļiem neesot saņēmuši, bet viesnīca viņiem apmaksāta tikai par 1.-2. augustu.
Līdz ar to vienīgais, ko KNAB ir bijis spējīgs šai sakarā darīt, ir – „ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta piektajā daļā noteikto, ka valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu, un likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 22.panta pirmajā daļā noteikto, ka valsts amatpersonas darbojas atbilstoši attiecīgajā profesijā, jomā vai nozarē apstiprinātajiem uzvedības (ētikas) kodeksiem, KNAB lūdza Ķekavas novada domi izvērtēt deputātu I.Pihtova un M.Volkoviča rīcību, izbraucot četras dienas pirms oficiālā komandējuma sākuma, un lūdzot atļauju Valsts robežsardzei robežu šķērsot ārpus rindas”, informē KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
