Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā saņemta informācija par to, ka politiskajai apvienībai Par labu Latviju (PLL) Vācijas valdības finansēta liberāli politiska organizācija Frīdriha Naumana fonds šogad organizējusi vismaz trīs priekšvēlēšanu seminārus.
Līdz ar to PLL, pēc visa spriežot, pārkāpusi partiju finansēšanas likumu, kas aizliedz politiskajām partijām un to apvienībām saņemt ārvalstu finansējumu priekšvēlēšanu kampaņai.
To, ka PLL vajadzībām šādi semināri patiešām organizēti, nenoliedz arī apvienības preses pārstāvis Edgars Vaikulis. Viens no tiem rīkots potenciālajiem deputātu kandidātiem, bet divi – partijas jauniešiem par aģitācijas un līderības jautājumiem.
PLL kategoriski nevēlas atklāt to, kādas summas Vācijas fondam izmaksājuši semināri, taču apgalvo, ka faktiski noticis savdabīgs „maiņas” darījums, – PLL savukārt organizatoriski un finansiāli atlīdzinājusi, Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa jauniešiem dodoties uz Lielbritāniju, lai tur piedalītos politiskajā aģitācijā.
Taču Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums šādu „maiņas darījumu” iespējamību nepieļauj, skaidri norādot, ka dāvinājumus un ziedojumus politiskās organizācijas var pieņemt tikai un vienīgi no Latvijas pilsoņiem un personām, kam saskaņā ar likumu ir tiesības saņemt Latvijas nepilsoņa pasi.
Kā Pietiek jau informēja, vienā no Vācijas fonda apmaksātajiem semināriem PLL politiķi izglītoti par psiholoģiskajiem aspektiem un vēlētājiem nepieciešamo informāciju, priekšvēlēšanu darbu ar dažādu sociālo un profesionālo grupu vēlētājiem, par darbu pie brīvdabas teltīm un to, kā reaģēt uz provokācijām. Tāpat seminārā PLL dalībnieki apguvuši prasmes sociālo tīklu mārketingā un to, kā atrast atbalstītājus, izmantojot internetu.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
