KNAB izvērtējis Rubesas paziņojumus, tie esot nepamatoti un neesot vērā ņemami
PIETIEK17.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir izvērtējis Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail AS valdes priekšsēdētājas Baibas Rubesas publiskos apgalvojumus, ka neminētas personas ir iejaukušās Rail Baltica iepirkumu procesos un veikušas citas ļaundarības, kam viņa stājusies pretī, un nonācis pie secinājuma, ka tie ir nepamatoti un nav ņemami vērā.
„Netika gūts apstiprinājums ziņām, kas norādītu uz iespējami notikušu noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma XXIV nodaļā „Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā”,” skaidro KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.
Kā zināms, kad kopuzņēmuma Lietuvas un Igaunijas dalībnieki izteica neuzticību Rubesai kā tā valdes priekšsēdētājai un izpilddirektorei, viņa amatu atstāt atteicās un tā vietā nāca klajā ar veselu virkni skaļu paziņojumu.
Rubesa publiski pavēstīja, ka vārdā nenosauktas personas „no augšas” esot iejaukušās uzņēmuma iepirkumu procesos un ka „no augšas” esot izdarīts spiediens uz uzņēmuma valdi, lai tā pieņemtu, iespējams, valstij neizdevīgus un kaitējošus lēmumus,
Tāpat RB Rail AS līdzšinējā vadītāja paziņoja, ka par to, ka vārdā nenosauktas personas „no augšas” ir iejaukušās uzņēmuma valdes locekļu atlases procesā un arī mēģinājušas nepieļaut efektīvu Rail Baltica projekta ieviešanu.
Tiesa, izrādījās, ka ne par vienu no šiem iespējamiem noziedzīgajiem nodarījumiem Rubesa nebija ziņojusi tiesībsargāšanas iestādēs, tāpēc ar iesniegumu Valsts policijā un Korupcijas novēršanas apkarošanas birojā (KNAB) nācās vērsties Pietiek pārstāvim.
Abas šīs iestādes tika aicinātas „nopratināt minēto personu, lai noskaidrotu, vai šīs personas rīcībā ir informācija par konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem vai arī šie paziņojumi ir saistīti ar minētās personas vēlmi apzināti celt neslavu trešajām personām, un tad attiecīgi lemt par kriminālprocesa sākšanu”.
Kādas tieši darbības ir veicis KNAB, spējot operatīvi atzīt Rubesas paziņojumus par nepamatotiem un vērā neņemamiem, nav zināms. Savukārt Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde („Ekonomikas policija”) ir pavēstījusi, ka saistībā ar Rubesas izteikumiem ir sākusi resorisko pārbaudi, lai noskaidrotu, vai šī informācija satur ziņas par likumpārkāpumiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
