KNAB izmeklējis versiju, ka Jūrmalā nošautais Kirillovs bijis Vaškeviča "kasieris"
PIETIEK03.08.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc Jāņiem pludmalē pie Dzintaru koncertzāles nošautais Nikolajs Kirillovs bijis tuvās attiecībās ar bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes priekšnieku Vladimiru Vaškeviču, un abu saikni ilgstoši pētījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), tā arī tomēr nespējot rast pierādījumus aizdomām par to, ka Kirillovs bijis Vaškeviča "kasieris", liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, kas iegūta no izmeklēšanai tuvu stāvošiem avotiem.
52 gadus vecais uzņēmējs Nikolajs Kirillovs ar vairākiem šāvieniem tika nogalināts 25. jūnija vakarā ap pulksten 20 Jūrmalā, netālu no Dzintaru koncertzāles. Policija uzsākto izmeklēšanu izvirzīja divas pamatversijas - pirmo, ka slepkavība saistīta ar Kirillova uzņēmējdarbību, otro, ka tā bijusi personisku rēķinu kārtošana. Uzbrukuma brīdī kopā ar Kirillovu bija arī viņa 24 gadus vecā draudzene, kura arī tika sašauta, bet izdzīvoja.
Oficiāli saskaņā ar Lursoft datiem Kirillovam piederējis kokapstrādes uzņēmums SIA Nikos OM, bet uzreiz pēc viņa slepkavības izskanēja aizdomas par uzņēmēja saistību ar cigarešu kontrabandu un oficiāli neuzrādītu dalību kādā cigarešu ražotnē Latgalē.
Tieši ar Kirillova aktivitātēm Latgales pierobežā bijusi saistīta KNAB izmeklēšana, kurā, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, izmeklētāji ilgstoši veikuši viņa un nu jau bijušā VID Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča novērošanu. Kā atklājuši izmeklēšanai tuvu stāvoši avoti, kas nevēlējās, ka uz viņiem oficiāli atsaucas, izsekojot Vaškeviču, kuram tagad izvirzītas apsūdzības korupcijā, KNAB fiksējis regulāras viņa un Kiirillova tikšanās, tomēr neesot izdevies iegūt pietiekamus pierādījumus, ka Kirillovs bijis Vaškeviča "kasieris", lai veiktu aizturēšanu un uzrādītu apsūdzības.
"Bija aizdomas, ka Kirillovs ir "obščaka" turētājs, kas regulāri veda naudu uz Rīgu. Kirillovs bija tas, kas kontrolēja shēmas uz robežas un viens no nedaudzajiem, kas pa tiešo strādāja ar Vladimiru," Pietiek neoficiāli atklāja kāds izmeklēšanai tuvu stāvošs avots. Situācija un Kirillova vieta kontrabandas shēmās mainījusies pēc Vaškeviča aizturēšanas. Tādēļ viena no oficiāli neizskanējušajām versijām saistībā ar Kirillova slepkavību esot, ka tā ir daļa no ietekmes pārdales kontrabandas shēmās.
Lai gan šādā kontekstā Kirillova vārds uz āru neizpeldēja, tas izskanējis izmeklējot skandalozo uzņēmēja Genādija Peredeļska pasūtījuma slepkavību, kas notika 2007. gada februārī Slokas ielas iekšpagalmā, Rīgā. Kirillova vārdu pirmajās liecībās nosaukusi Peredeļska atraitne. Jāatgādina, ka Peredeļska slepkavībā tika apsūdzēti tie paši izpildītāji, kas figurēja oficiālajā versijā par Vaškeviča automašīnas spridzināšanu.
Ziņu aģentūra LETA arī vēstī, ka savulaik Kirillovs bijis liecinieks, kad 1999. gadā tika izmeklēts spirta biznesā iesaistītā uzņēmēja Māra Millera slepkavības mēģinājums bārā Daiļā impērija. Liecinieka statusā Kirillovs tika pieaicināts, jo slepkavības mēģinājuma brīdī bārā sēdējis pie viena galda ar Milleru.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
