KNAB izbeigtajā Olšteina lietā bijušas aizdomas par viņa kukuļošanu
PIETIEK10.07.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Drošības policijas (DP) 2010.gada beigās par bijušā ekonomikas ministra Arta Kampara padomnieku, 10. un 11.Saeimas deputātu Klāvu Olšteinu sāktā pārbaude bijusi saistīta ar aizdomām par Olšteina piekukuļošanu, kas īstenota, Ekonomikas ministrijai 2010.gadā lemjot par tā sauktās zaļās enerģijas kvotu sadali. Olšteins tolaik bija 10.Saeimas deputāts un Kampara vadītās ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs. Kā ļauj spriest informācija, kas ir Pietiek rīcībā, Olšteinu no kriminālprocesa ierosināšanas esot „paglābis” Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs (KNAB), kam DP pērnā gada vasarā nodevusi iespējamās Olšteina kukuļošanas pārbaudes lietas materiālus.
Pietiek rīcībā esošās ziņas liecina, ka liecības DP par iespējamo Olšteina kukuļošanu sniegušas atsevišķas personas, kas saistītas ar Kampara laikā īstenotu zaļās enerģijas kvotu sadali. Pēc tam, kad DP sāktā pārbaudes lieta pērn vasaras beigās nodota KNAB, tās ietvaros uz pratināšanu izsaukts arī Olšteins.
KNAB sāktajā pārbaudes lietā pērn rudenī tikušas nopratinātas vēl vairākas amatpersonas, arī bijušais ekonomikas ministrs Kampars. Visi KNAB nopratinātie jebkādu savu saistību ar konkrētu uzņēmēju interešu lobēšanu nolieguši. Turklāt arī personas, kas DP liecinājušās par iespējamo Olšteina piekukuļošanu, KNAB pratināšanās savas liecības vairs neesot uzturējušas.
Līdz ar to „izmeklēšanā noskaidrotu faktu trūkums” arī bijis oficiālais iemesls, kāpēc KNAB šogad martā izbeidzis pārbaudi par iespējamo Olšteina kā valsts amatpersonas kukuļošanu.
Olšteins 11.Saeimā tika ievēlēts no Reformu partijas, kuru neilgi pēc vēlēšanām pameta, izveidojot tā saukto Olšteina sešinieku – sešu deputātu grupu, kas martā apvienojusies biedrībā Brīvie demokrāti.
Neformāli Olšteins tiek saistīts ar Ventspils miljonāra Olafa Berķa finansējumu. Beŗkim pastarpināti piederošā firma TCK bija starp tām, kas laikā, kad Olšteins bija ekonomikas ministra Kampara padomnieks, ieguva vairāk nekā pusi ministrijas izsolīto vēja enerģijas kvotu, kas gadā garantē vēja enerģijas iepirkumu vismaz 12 miljonu latu apmērā.
Tā sauktā zaļā enerģija (vējš, ūdens, biomasa) ir valsts subsidēts elektroenerģijas ražošanas veids – iegūtā kvota nozīmē obligātu enerģijas iepirkumu par paaugstinātu tarifu, ko apmaksā valsts a/s Latvenergo.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
