KNAB imitē pārbaudi par Kampara laikā dalītajām zaļās enerģijas kvotām
PIETIEK06.03.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan Drošības policija jau aptuveni pirms gada ir nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) materiālus par Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonu rīcību dalot valsts obligātā iepirkuma kvotas zaļās elektroenerģijas ražotājiem, KNAB it kā veiktā pārbaude šajā lietā nav devusi taustāmus rezultātus.
Kā Pietiek uzsvēruši avoti tiesībsargājošajās iestādēs, Drošības policijas savāktā informācija jau 2011. gada ziemā bija pietiekama kriminālprocesa sākšanai aizdomās par politisko korupciju. „Tā bija tīrākā KNAB kompetence, tāpēc Drošības policija neierosināja pat pārbaudes lietu, lai gan bija pierādījumi, liecības,” Pietiek skaidroja avots tiesībsargājošajās iestādēs. Tiek apgalvots, ka Drošības policija visus tās savāktos materiālus nosūtījusi KNAB. Neoficiāli izskan, ka šie materiāli, kas varētu mest ēnu uz Vienotību, savā amatā ļauj stabilāk justies Drošības policijas šefam Jānim Reinikam.
Tikmēr no KNAB nekāda aktīva darbība nav sekojusi. Kā Pietiek apgalvojušas ar kvotu sadali saistītās EM amatpersonas, neviena no tām nav tikusi izsaukta uz KNAB. To, ka būtu sniedzis liecības kādā ar zaļās enerģijas kvotu sadali saistītā pārbaudē, Pietiek noliedza gan bijušais ekonomikas ministrs, tagad Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, gan EM valsts sekretārs Juris Pūce, kura ģimene pirms 10. Saeimas vēlēšanām Vienotībai noziedoja kopumā 28 000 latu. „Neko nezinu. Neesmu ne saukts, ne, cik zinu, neviens cits nav saukts,” teica Pūce. To pašu apgalvoja arī Kampars.
Kampara bijušais juridiskais padomnieks Klāvs Olšteins, kurš pēc Pietiek avotu stāstītā, bijis EM politiskās vadības deleģēts starpnieks, ar kuru runāt par vēja enerģijas kvotām, tā arī neatbildēja uz jautājumu, vai un kad atbildējis uz tiesībsargu jautājumiem par šo tēmu. Sākotnēji Olšteins atzina, ka viņam nepieciešams laiks pārdomām, jo uzreiz šādu faktu nevar atcerēties, bet dažas dienas vēlāk Olšteins paziņoja, ka nolēmis uz Pietiek jautājumiem vispār neatbildēt, jo portāls viņu apmelojot.
Kā aizvadītajā nedēļā laikrakstam Neatkarīgā atzinis KNAB pārstāvis, birojs patlaban veic pārbaudi saistībā ar kādreizējo EM amatpersonu rīcību zaļās elektroenerģijas kvotu sadales jomā. KNAB preses sekretārs Andris Vitenburgs Neatkarīgajai apstiprinājis, ka „sakarā ar biroja saņemto iesniegumu KNAB veic pārbaudi saistībā ar kvotu sadali”, nekonkretizējot, kādi uzvārdi iesaistīti lietā. Tikmēr Pūce Pietiek vēl februāra sākumā norādīja: "Varu teikt tā - jau ilgāku laiku tiesībsargājošās iestādes nav interesējušās par šo jautājumu."
Drošības policija no jebkādiem komentāriem šai lietā atteicās. Tomēr pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, šīs KNAB pārbaudes pamatā ir tieši Drošības policijas savāktā informācija. Pietiek jau rakstīja, ka Drošības policija 2011. gada janvārī pieprasījusi ziņas no EM par „2010. gada 1. oktobrī izsludinātā konkursa par tiesību iegūšanu pārdot vēja, biomasas un biogāzes elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros dažādos vērtēšanas posmos iesaistītām personām, to ieņemamo amatu un lomu vērtēšanas procesā”.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, pārbaudes lietas materiālos figurē Zatlera Reformu partiju (ZRP) sašķēlušā, ar Vienotības „kasieriem” saistītā Olšteina vārds. Tieši šā iemesla dēļ premjera partija vairākus mēnešus neveicināja Olšteina nokļūšanu viņa iekārotajā Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra amatā. Bijušas bažas, ka Olšteins var saņemt atteikumu pielaidei valsts noslēpumam, jo par zaļās enerģijas kvotu lietu informētā Drošības policija dotu negatīvu atzinumu. Vienotības spice bažījusies, ka tas var pievērst uzmanību notušētajai lietai un politiskajām amatpersonām EM vadībā, kas bija virs Olšteina, vispirms jau Kamparam.
Politikas kuluāros jau vairākus mēnešus izskan, ka deputātam, kurš sev izcīnīja SM parlamentārā sekretāra amatu, varētu būt problēmas ar pielaides valsts noslēpumam saņemšanu. Parlamentārajam sekretāram tā nav vajadzīga, bet bez tās nav iespējams piekļūt SM operatīvajai informācijai par atsevišķiem iepirkumiem, kas skar valsts stratēģiskos objektus.
Avoti SM arī neoficiāli atzīst, ka atsevišķa Olšteina pieprasītā operatīvā informācija noslepenota, jo radušās aizdomas, ka tā pieprasīta kādu konkrētu uzņēmēju interesēs. Olšteins Neatkarīgajai apgalvojis, ka savā līdzšinējā darbībā neesot izjutis nepieciešamību pēc pielaides valsts noslēpumam un to neesot pieprasījis. To, ka SM parlamentārajam sekretāram pielaide valsts noslēpumam netiek kārtota, pirms pāris mēnešiem Pietiek apgalvoja arī ministrijas vadība.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
