KNAB imitē pārbaudi par Kampara laikā dalītajām zaļās enerģijas kvotām

Kā Pietiek uzsvēruši avoti tiesībsargājošajās iestādēs, Drošības policijas savāktā informācija jau 2011. gada ziemā bija pietiekama kriminālprocesa sākšanai aizdomās par politisko korupciju. „Tā bija tīrākā KNAB kompetence, tāpēc Drošības policija neierosināja pat pārbaudes lietu, lai gan bija pierādījumi, liecības,” Pietiek skaidroja avots tiesībsargājošajās iestādēs. Tiek apgalvots, ka Drošības policija visus tās savāktos materiālus nosūtījusi KNAB. Neoficiāli izskan, ka šie materiāli, kas varētu mest ēnu uz Vienotību, savā amatā ļauj stabilāk justies Drošības policijas šefam Jānim Reinikam.

Tikmēr no KNAB nekāda aktīva darbība nav sekojusi. Kā Pietiek apgalvojušas ar kvotu sadali saistītās EM amatpersonas, neviena no tām nav tikusi izsaukta uz KNAB. To, ka būtu sniedzis liecības kādā ar zaļās enerģijas kvotu sadali saistītā pārbaudē, Pietiek noliedza gan bijušais ekonomikas ministrs, tagad Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, gan EM valsts sekretārs Juris Pūce, kura ģimene pirms 10. Saeimas vēlēšanām Vienotībai noziedoja kopumā 28 000 latu. „Neko nezinu. Neesmu ne saukts, ne, cik zinu, neviens cits nav saukts,” teica Pūce. To pašu apgalvoja arī Kampars.

Kampara bijušais juridiskais padomnieks Klāvs Olšteins, kurš pēc Pietiek avotu stāstītā, bijis EM politiskās vadības deleģēts starpnieks, ar kuru runāt par vēja enerģijas kvotām, tā arī neatbildēja uz jautājumu, vai un kad atbildējis uz tiesībsargu jautājumiem par šo tēmu. Sākotnēji Olšteins atzina, ka viņam nepieciešams laiks pārdomām, jo uzreiz šādu faktu nevar atcerēties, bet dažas dienas vēlāk Olšteins paziņoja, ka nolēmis uz Pietiek jautājumiem vispār neatbildēt, jo portāls viņu apmelojot.

Kā aizvadītajā nedēļā laikrakstam Neatkarīgā atzinis KNAB pārstāvis, birojs patlaban veic pārbaudi saistībā ar kādreizējo EM amatpersonu rīcību zaļās elektroenerģijas kvotu sadales jomā. KNAB preses sekretārs Andris Vitenburgs Neatkarīgajai apstiprinājis, ka „sakarā ar biroja saņemto iesniegumu KNAB veic pārbaudi saistībā ar kvotu sadali”, nekonkretizējot, kādi uzvārdi iesaistīti lietā. Tikmēr Pūce Pietiek vēl februāra sākumā norādīja: "Varu teikt tā - jau ilgāku laiku tiesībsargājošās iestādes nav interesējušās par šo jautājumu."

Drošības policija no jebkādiem komentāriem šai lietā atteicās. Tomēr pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, šīs KNAB pārbaudes pamatā ir tieši Drošības policijas savāktā informācija. Pietiek jau rakstīja, ka Drošības policija 2011. gada janvārī pieprasījusi ziņas no EM par „2010. gada 1. oktobrī izsludinātā konkursa par tiesību iegūšanu pārdot vēja, biomasas un biogāzes elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros dažādos vērtēšanas posmos iesaistītām personām, to ieņemamo amatu un lomu vērtēšanas procesā”.

Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, pārbaudes lietas materiālos figurē Zatlera Reformu partiju (ZRP) sašķēlušā, ar Vienotības „kasieriem” saistītā Olšteina vārds. Tieši šā iemesla dēļ premjera partija vairākus mēnešus neveicināja Olšteina nokļūšanu viņa iekārotajā Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra amatā. Bijušas bažas, ka Olšteins var saņemt atteikumu pielaidei valsts noslēpumam, jo par zaļās enerģijas kvotu lietu informētā Drošības policija dotu negatīvu atzinumu. Vienotības spice bažījusies, ka tas var pievērst uzmanību notušētajai lietai un politiskajām amatpersonām EM vadībā, kas bija virs Olšteina, vispirms jau Kamparam.

Politikas kuluāros jau vairākus mēnešus izskan, ka deputātam, kurš sev izcīnīja SM parlamentārā sekretāra amatu, varētu būt problēmas ar pielaides valsts noslēpumam saņemšanu. Parlamentārajam sekretāram tā nav vajadzīga, bet bez tās nav iespējams piekļūt SM operatīvajai informācijai par atsevišķiem iepirkumiem, kas skar valsts stratēģiskos objektus.

Avoti SM arī neoficiāli atzīst, ka atsevišķa Olšteina pieprasītā operatīvā informācija noslepenota, jo radušās aizdomas, ka tā pieprasīta kādu konkrētu uzņēmēju interesēs. Olšteins Neatkarīgajai apgalvojis, ka savā līdzšinējā darbībā neesot izjutis nepieciešamību pēc pielaides valsts noslēpumam un to neesot pieprasījis. To, ka SM parlamentārajam sekretāram pielaide valsts noslēpumam netiek kārtota, pirms pāris mēnešiem Pietiek apgalvoja arī ministrijas vadība.

Novērtē šo rakstu: