KNAB imitē pārbaudi par Kampara laikā dalītajām zaļās enerģijas kvotām
PIETIEK06.03.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan Drošības policija jau aptuveni pirms gada ir nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) materiālus par Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonu rīcību dalot valsts obligātā iepirkuma kvotas zaļās elektroenerģijas ražotājiem, KNAB it kā veiktā pārbaude šajā lietā nav devusi taustāmus rezultātus.
Kā Pietiek uzsvēruši avoti tiesībsargājošajās iestādēs, Drošības policijas savāktā informācija jau 2011. gada ziemā bija pietiekama kriminālprocesa sākšanai aizdomās par politisko korupciju. „Tā bija tīrākā KNAB kompetence, tāpēc Drošības policija neierosināja pat pārbaudes lietu, lai gan bija pierādījumi, liecības,” Pietiek skaidroja avots tiesībsargājošajās iestādēs. Tiek apgalvots, ka Drošības policija visus tās savāktos materiālus nosūtījusi KNAB. Neoficiāli izskan, ka šie materiāli, kas varētu mest ēnu uz Vienotību, savā amatā ļauj stabilāk justies Drošības policijas šefam Jānim Reinikam.
Tikmēr no KNAB nekāda aktīva darbība nav sekojusi. Kā Pietiek apgalvojušas ar kvotu sadali saistītās EM amatpersonas, neviena no tām nav tikusi izsaukta uz KNAB. To, ka būtu sniedzis liecības kādā ar zaļās enerģijas kvotu sadali saistītā pārbaudē, Pietiek noliedza gan bijušais ekonomikas ministrs, tagad Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars, gan EM valsts sekretārs Juris Pūce, kura ģimene pirms 10. Saeimas vēlēšanām Vienotībai noziedoja kopumā 28 000 latu. „Neko nezinu. Neesmu ne saukts, ne, cik zinu, neviens cits nav saukts,” teica Pūce. To pašu apgalvoja arī Kampars.
Kampara bijušais juridiskais padomnieks Klāvs Olšteins, kurš pēc Pietiek avotu stāstītā, bijis EM politiskās vadības deleģēts starpnieks, ar kuru runāt par vēja enerģijas kvotām, tā arī neatbildēja uz jautājumu, vai un kad atbildējis uz tiesībsargu jautājumiem par šo tēmu. Sākotnēji Olšteins atzina, ka viņam nepieciešams laiks pārdomām, jo uzreiz šādu faktu nevar atcerēties, bet dažas dienas vēlāk Olšteins paziņoja, ka nolēmis uz Pietiek jautājumiem vispār neatbildēt, jo portāls viņu apmelojot.
Kā aizvadītajā nedēļā laikrakstam Neatkarīgā atzinis KNAB pārstāvis, birojs patlaban veic pārbaudi saistībā ar kādreizējo EM amatpersonu rīcību zaļās elektroenerģijas kvotu sadales jomā. KNAB preses sekretārs Andris Vitenburgs Neatkarīgajai apstiprinājis, ka „sakarā ar biroja saņemto iesniegumu KNAB veic pārbaudi saistībā ar kvotu sadali”, nekonkretizējot, kādi uzvārdi iesaistīti lietā. Tikmēr Pūce Pietiek vēl februāra sākumā norādīja: "Varu teikt tā - jau ilgāku laiku tiesībsargājošās iestādes nav interesējušās par šo jautājumu."
Drošības policija no jebkādiem komentāriem šai lietā atteicās. Tomēr pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, šīs KNAB pārbaudes pamatā ir tieši Drošības policijas savāktā informācija. Pietiek jau rakstīja, ka Drošības policija 2011. gada janvārī pieprasījusi ziņas no EM par „2010. gada 1. oktobrī izsludinātā konkursa par tiesību iegūšanu pārdot vēja, biomasas un biogāzes elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros dažādos vērtēšanas posmos iesaistītām personām, to ieņemamo amatu un lomu vērtēšanas procesā”.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, pārbaudes lietas materiālos figurē Zatlera Reformu partiju (ZRP) sašķēlušā, ar Vienotības „kasieriem” saistītā Olšteina vārds. Tieši šā iemesla dēļ premjera partija vairākus mēnešus neveicināja Olšteina nokļūšanu viņa iekārotajā Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra amatā. Bijušas bažas, ka Olšteins var saņemt atteikumu pielaidei valsts noslēpumam, jo par zaļās enerģijas kvotu lietu informētā Drošības policija dotu negatīvu atzinumu. Vienotības spice bažījusies, ka tas var pievērst uzmanību notušētajai lietai un politiskajām amatpersonām EM vadībā, kas bija virs Olšteina, vispirms jau Kamparam.
Politikas kuluāros jau vairākus mēnešus izskan, ka deputātam, kurš sev izcīnīja SM parlamentārā sekretāra amatu, varētu būt problēmas ar pielaides valsts noslēpumam saņemšanu. Parlamentārajam sekretāram tā nav vajadzīga, bet bez tās nav iespējams piekļūt SM operatīvajai informācijai par atsevišķiem iepirkumiem, kas skar valsts stratēģiskos objektus.
Avoti SM arī neoficiāli atzīst, ka atsevišķa Olšteina pieprasītā operatīvā informācija noslepenota, jo radušās aizdomas, ka tā pieprasīta kādu konkrētu uzņēmēju interesēs. Olšteins Neatkarīgajai apgalvojis, ka savā līdzšinējā darbībā neesot izjutis nepieciešamību pēc pielaides valsts noslēpumam un to neesot pieprasījis. To, ka SM parlamentārajam sekretāram pielaide valsts noslēpumam netiek kārtota, pirms pāris mēnešiem Pietiek apgalvoja arī ministrijas vadība.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
