Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam tuvojas pilnvaru termiņa beigas. Viņš solījis noteikti kandidēt arī uz jauno termiņu. Normāli šādā gadījumā valsts iestādes vadītājam būtu jāatskaitās sabiedrībai par paveikto un par to, ko vēlētos paveikt nākotnē.

Demokrātiskās valstīs parasti tas notiek ar mediju starpniecību, šim vadītājam piekrītot ne vien laikā ļoti ierobežotām intervijām rīta raidījumos, bet arī ilgākai sarunai ar žurnālistu, kurš ir nopietni pētījis iestādes darbu.

“De facto” kolēģis Matīss Arnicāns par interviju ar Jaroslavu Streļčenoku sāka runāt augusta vidū. Tobrīd KNAB šefs bija uz slimības lapas, tad viņš uz divām dienām atgriezās darbā, bet pēc tam atkal devās atvaļinājumā. Šonedēļ pēc atgādinājuma par interesi KNAB palūdza atsūtīt sarunas tēmas, bet pēc tam intervija tika atteikta, jo, lūk, augusta sākumā Streļčenokam bija kāda preses konference, pirms pusotras nedēļas viņš ir bijis arī “Rīta panorāmā”, bet tas tomēr neesot galvenais iemesls. Streļčenoks esot ļoti, ļoti, patiešām ļoti aizņemts.

Tāpēc ļoti labi saprotu Matīsa sajūsmu, kad trešdien viņš KNAB tviterkontā ieraudzīja paziņojumu: “Šobrīd Radio PIK 100 FM ēterā KNAB priekšnieks J.Streļčenoks.” Laiks Streļčenokam atradās arī gramatiski savdabīga apsveikuma izveidošanai “kolektīva vārdā” (skat. attēlu).

Kopš jūlija sākuma KNAB ir arī jauns priekšnieka vietnieks korupcijas apkarošanas jautājumos. Vienkāršāk sakot, Jutas Strīķes pēctecis. Par to ir kļuvis bijušais Drošības policijas darbinieks, pēdējā laikā – KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītājs Jānis Roze. Preses konferenci par vietnieka iecelšanu KNAB priekšnieks nesasauca, taču preses relīzē Streļčenoks paziņoja, ka lēmumu par Rozes pārcelšanu pieņēmis, lai nodrošinātu KNAB korupcijas apkarošanas funkciju izpildes nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu.

Ko Jānis Roze domā par korupciju, valsts nozagšanu, tās apkarošanu, riskantākajām tai pakļautajām jomām? Ko viņš domā panākt jaunajā amatā? Kam sola pievērst uzmanību? Sabiedrība to nezina. Tas būtu mazākais – sabiedrība nezina pat to, kā cilvēks, kurš ir nācis Jutas Strīķes vietā, izskatās, jo KNAB mājaslapā vismaz līdz darbdienas beigām 1.septembrī informācija par vadību nav atjaunota.

Jau Rozes iecelšanas nedēļā vērsos pie KNAB ar lūgumu intervēt jauno priekšnieka vietnieku, kurš nu vairs nav slepena amatpersona. Jaunpieņemtā darbiniece, kas aizvietoja atvaļinājumā aizgājušo preses sekretāri, vispirms atzina, ka nemaz nezina, kā sauc priekšnieka vietnieku, bet vēlāk lietu kārtošanu nodeva KNAB sekretariāta vadītājai Mārai Priedītei.

Dažu dienu garumā ilgusī komunikācija beidzās ar paziņojumu: “Mēs interviju jums neatsakām, bet! Jaunā KNAB struktūra stāsies spēkā augusta vidū, tāpēc Jānis Roze būs gatavs runāt pēc tam. Viņam ir jāiepazīstas ar darbiem.”

Augusta sākumā atgādināju KNAB par viņu solījumu un apliecināju, ka joprojām gaidu interviju ar Jāni Rozi. Pēc kāda laika man paziņoja, ka Roze līdz 28.augustam ir atvaļinājumā, bet “mēs joprojām neatsakām interviju”.

Pirmdien atkal zvanīju KNAB preses cilvēkiem ar jautājumu, kad varētu notikt intervija ar atvaļinājumu izbaudījušo Jāni Rozi. “Jautājumu sapratu, nodošu vadībai ziņu par interesi,” skanēja jau nez kuro reizi dzirdēta atbilde. Otrdien visas dienas garumā telefonu necēla neviens. Trešdienas rītā sazvanītā preses sekretāres aizvietotāja paziņoja, ka sekretariāta vadītāja Māra Priedīte pēcpusdienā piezvanīs un “informēs par vadības lēmumu”. Iekšēji jau sapratu, ka šonedēļ intervija tāpat nesanāks un pievērsos citiem darbiem. Protams, trešdien neviens nepiezvanīja.

Taču ceturtdien pulksten 15.40 manā e-pastā iebira cerīga vēstule. Temats “Fw: Par interviju ar KNAB priekšnieka vietnieku J.Rozi,” sūtītāja – [email protected] Atļaušos citēt vēstuli pilnībā. Pievērsiet uzmanību arī saitei pie vārdiem “saspringtā darba grafika dēļ”! Tā neslēpj Jāņa Rozes darba kalendāru vai kādu KNAB relīzi par viņa dalību svarīgā pasākumā, kā es naivi biju iedomājies.

"Labdien, ievērojot to, ka KNAB priekšnieka vietnieks J.Roze augustā atradās ikgadējā atvaļinājumā, un to, ka KNAB strukturālās izmaiņas ieviestas tikai ar šodienu, saspringtā darba grafika dēļ šobrīd intervija ar J.Rozi par viņa uzskatiem un viedokli nav iespējama.

Vēlamies norādīt, ka par korupcijas apkarošanu augstākā amatpersona joprojām ir KNAB priekšnieks J.Streļčenoks un tikai iestādes vadītājs nosaka prioritātes. Tāpat operatīvās darbības galvenos virzienus, apjomu un intensitāti nosaka operatīvās darbības subjekta vadītājs.

Cieņā, Māra Priedīte, Sekretariāta vadītāja, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.”

Diemžēl telefonu Māra Priedīte, kā ierasts, necēla, tāpēc es nesapratu slēpto vēstījumu - vai nu KNAB neslēpti par mani ņirgājas, atzīstot, ka spēlē ar mani “ierēdņu futbolu”, vai arī Jānis Roze un laikam arī Jaroslavs Streļčenoks patiešām ir aizņemtāki par Vācijas kancleri. Bet varbūt uzmanība bija jāpievērš Angelas Merkeles sejas izteiksmei.

P.S. Es gan joprojām klusībā ceru, ka šis viss ir apzināta KNAB stratēģija, kas daudz iedarbīgāk nekā visas luksoforu kampaņas mudinās cilvēkus nekorumpēties. Lai tikai nevajadzētu ielaisties ar šo iestādi nekādās darīšanās.

* Pārpublicēts no lsm.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...