Iesaki rakstu: 
Šis noteikti nebūs vispusīgi juridiski analītisks raksts par Jutas Strīķes tiesāšanos ar KNAB. Šis ir īss skatījums par sistēmiskiem un tiesībpolitikas jautājumiem, kuri attiecīgo konfliktu noveda pie tiesas sniegtajiem juridiskajiem secinājumiem.
Es noteikti nevēlos nostāties kādas no strīdus pusēm pusē vai kritizēto to. Gluži personīgi šķiet, ka abās pusēs ir strādāt griboši profesionāļi, kuriem ir atšķirīgs skatījums uz iestādes darbu. Tādas situācijas diemžēl gadās. Arī esmu to piedzīvojis.
Sākšu ar to, ka tiesa konkrētajā lietā nav vērtējusi iespējamos Jutas Strīķes pārkāpumus pēc būtības. Strīdi ir par procedūru, proti, vai novērtēšanu veikt priekšniekam vienpersoniski vai tomēr komisijai, vai vajadzēja arodbiedrības piekrišanu, vai bija ievēroti uzteikuma un viņas darba izpildes vērtēšanas termiņi, vai drīkstēja izmantot tiesā pārsūdzētu disciplinārsodu jau paša darba uzteikšanas lietā.
Tiesas atbilde bija, ka pārkāpumi ir visos šajos jautājumos. Tiesas spriedums, pat ja tam nepiekrīt, ir argumentēts, un tiesa ir pamatojusi, kāpēc nonāk pie šādiem secinājumiem. Man ir grūti novērtēt visu, no malas skatoties, bet vienam secinājumam es kategoriski nepiekrītu, lai gan saprotu, kāpēc tiesa tā rīkojās – uzticējās Augstākajai tiesai (tiešai augstākai instancei), nevis tiesību principu gaišajos mākoņos mītošajai Satversmes tiesai.
Te lasītājs samulsīs un jautās – minētie pārkāpumi nav tik fundamentāli tiesību jautājumi, kurus drīkstētu nezināt? Kāpēc jāsapinas it kā tik vienkāršos jautājumos.
Mana atbilde – daudz ko noteica nodarbinātības KNAB juridiskais ietvars, kas ir Bermudu trīsstūris, ja ielūkojas tajā dziļāk. KNAB priekšnieks šobrīd ir pamatīgi iekļuvis šajā tiesiskajā Bermudu trīsstūrī.
Satversmes tiesa vairākkārt uzsvērusi, ka darbs KNAB ir valsts dienests Satversmes 101.panta izpratnē un vērtējams publisko tiesību jomā, nevis privāttiesību jomā. Augstākā tiesa, ņemot vērā KNAB likuma gramatiskos formulējumus un neņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu saistošo spēku, vairākās lietās atzina pretējo – tā esot privāttiesību joma. No minētā arī atkarīgs, vai ir vai nav obligāti jāprasa arodbiedrības piekrišana darba uzteikšanas gadījumā.
Vienlaikus ar minētajām Temīdas pārdomām KNAB priekšnieka vietnieku nodarbinātībai vairs neslēdza darba līgumus, iztiekot ar rīkojumu kā dienesta attiecībās. Tāpat KNAB likumā iekļuva speciālas tiesību normas par atlaišanas pamatiem, kā arī darbinieku novērtēšanu, kuras nebija identiskas tām, kuras paredzētas vispārēji valsts pārvaldē nodarbinātajiem un kuru regulējošos aktus KNAB darbinieku vērtēšanā piemēroja (vai nepiemēroja, bet pēc tiesas ieskata bija jāpiemēro ierēdņiem noteiktā kārtība, lai gan KNAB darbinieki nav ierēdņi). Kādu laiku, nekam likumā īpaši nemainoties, arī jautājumi par darba attiecībām KNAB bija iesprukuši administratīvo tiesu jurisdikcijā, uzskatot, ka atbrīvošana no amata ir administratīvais akts, nevis uzteikums Darba likuma izpratnē.
Nodarbinātības KNAB juridiskais ietvars ir saraustīts starp Darba likumu, tiesu secinājumiem par to un KNAB likuma speciālajām normām, kā arī pašas iestādes vēl speciālāko praksi katra priekšnieka darbības laikā. Kultūrslāņi! Sajaukums! Nav iespējams uzburt dienesta attiecības Darba likuma filozofijā. Tā ir kļūda, kuru nedrīkst pieļaut, proti, ja tās ir dienesta attiecības, tad visam būtiskajam regulējumam ir jābūt speciālajā likumā, bet Darba likumu piemēro dažos nepārprotami definētos tehniskos jautājumos. Policija šo sāpi izsāpēja, kad pieņēma tās dienesta gaitu regulējošo likumu. Turklāt lietu izskatīšana tikai administratīvajā tiesā bez Darba likuma rūgtās pēcgaršas.
Likumdevējs un zemāka līmeņa tiesas (ņemot vērā likuma formulējumus) nedrīkstēja ignorēt Satversmes tiesas secinājumus (Ģenerālprokuratūra piekrita šiem secinājumiem), ka darbs KNAB nav vērtējams privāttiesību jomā. No šādi organizētas iestādes es neko negaidītu. KNAB nodarbināto statusam bija jābūt līdzīgam vismaz civildienestam ierēdņiem vai amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Jāatceras, ka darbs KNAB dod tiesības uz izdienas pensiju. Tas ir labs darbs, jo vienlaikus garantē arī arodbiedrības aizsardzību.
Līdz ar to daļa atbildības ir jāuzņemas likumdevējam un attiecīgo likumprojektu izstrādātājiem, nevis tikai vienam KNAB priekšniekam par tiesiskā Bermudu trīsstūra radīšanu. Mans jaunā gada aicinājums – varbūt laiks izbeigt šo murgu un beidzot izveidot pārskatāmu tiesisko regulējumu nodarbinātības attiecībām KNAB. Un jā – nevis kā privāttiesību jomas sastāvdaļu, kā to secina zemāka līmeņa tiesas, bet publisko tiesību jomā esošas attiecības.
Pārpublicēts no Twitter @E_Pastars
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
