Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

KNAB cīņā pret nevalstiskajām organizācijām – totalitārisma jauncelsme

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents
02.05.2013.
Komentāri (25)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

KNAB radījis jaunu likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”". Īss jaunā likumprojekta apraksts ir šāds – visu nevalstisko organizāciju valdes locekļiem jāreģistrējas kā valsts amatpersonām, ja vien nevalstiskā organizācija pilda valsts funkciju vai saņem valsts vai pašvaldību naudu.

Latvijas Ārstu biedrībai šo likumprojektu saskaņošanai atsūtīja 29. aprīļa vakarā ar termiņu līdz 2. maijam un cerību, ka svētku noskaņā dokumentā neviens neieskatīsies. Turklāt pilnu likumprojekta tekstu piemirsa atsūtīt. Lielākajai daļai nevalstisko organizāciju, ja vien tās nav „KNAB draugu biedrības”, nekādu saskaņojumu neprasīja vispār.

Minēšu dažus piemērus. Ārstniecības likums paredz, ka Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija sertificē ārstus un māsas, - tātad tās pilda valstiskas funkcijas. Realitātē sertifikācijas komisiju katrā specialitātē veido speciālistu asociācijas līderi, piemēram Internistu asociācijas, Ģimenes ārstu asociācijas, Homeopātu asociācijas utt. KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks vēlas visu speciālistu asociāciju valžu locekļus atzīt par valsts amatpersonām.

Sporta likums paredz, ka valstisko politiku atsevišķos sporta veidos realizē sporta federācijas (rīko nacionālo čempionātu, organizē dalību starptautiskās sacensībās). Streļčenoks visu šo federāciju valžu locekļus redz kā iespējamus korumpantus un ar likuma spēku gatavojas tos pārvērst par amatpersonām.

Iedomājieties, piemēram, Virves vilcēju federāciju (es atvainojos organizācijai ar līdzīgu nosaukumu par piemēra izvēli). Vai tā pilda valsts funkciju? Protams, pilda, jo pārstāv Latviju pasaules virves vilcēju federācijā un sūta Latvijas virves vilcējus uz šo pasaules čempionātu, rīko Latvijas čempionātu virves vilkšanā un kar uzvarētājiem kaklā medaļas sarkanbaltsarkanās lentītēs.

Par veiksmīgu virves vilkšanu tā no Latvijas sporta federāciju padomes saņem trīs tūkstošus latu, bet (nedod Dievs!) no Ventspils pašvaldības - tūkstoš latu jaunai virvei. Tas ir pietiekams iemesls, lai Streļčenoks visus virves vilcējus nosauktu par iespējamiem korumpantiem un ar likumu piespiestu visus valdes locekļus reģistrēties kā valsts amatpersonām, iesniegt deklarācijas utt. Bet vienīgais advokāts, kas arī atrodas šajā federācijā, tiek tūlīt no tās izslēgts, jo advokāts nedrīkst būt valsts amatpersona.

Nemaz nerunājot par tādu iespējamu korupcijas aspektu, kad Zemledus makšķernieku asociācija sarīkotu sacensības uz pašvaldības ezera ledus, te nu Streļčenokam jau būtu jāierodas busiņā ar melnās maskās tērptu un labi bruņotu ļaužu pulciņu un visus korumpantus (ja viņi nav valsts amatpersonas) no tā ledus jāved tieši uz drošāku iestādi.

Daudz lielāks kurupcijas risks, pēc Streļčenoka domām, ir atrasties kādas konkrētas slimības pacientu organizācijas valdē. Ja Jūs slimojat ar kādas noteiktas lokalizācijas vēzi, esat apvienojušies organizācijā ar tādiem pašiem slimniekiem, lai cīnītos par lielāka finansējuma piešķiršanu pretvēža preparātiem, jūs tieši iespaidojiet valsts budžetu. Nedod, Dievs, Jūsu organizācija kā labdarības struktūra ir tiesīga saņemt ziedojumus. Tad nu visiem šīs organizācijas biedriem piedien aizpildīt deklarāciju nekavējoties, bet, ja nu ne visiem, tad valdei jau nu obligāti.

Un tad iedomājieties, cik noziedzīgi, Streļčenokaprāt, ir tādi nevalstiski veidojumi kā sporta klubi, deju ansambļi vai kori. Streļčenoks ir gatavs visus tos atmaskot. Neskatoties uz to, ka baznīca Latvijā ir atdalīta no valsts, Streļčenoks visu katoļu baznīcas vadību gatavojas pārvērst par amatpersonām, jo valsts katru gadu Aglonas svētku rīkošanu atbalsta finansiāli.

Kāds ir sausais atlikums jaunajam likumprojektam? Latvijā ir daži desmiti tūkstošu nevalstisku organizāciju, kas šādā vai citā veidā saņem valsts vai pašvaldību atbalstu, bet daudzi simti kā labdarīgas organizācijas ir tiesīgas saņemt ziedojumus. Gandrīz visas interešu grupas vai profesionālās organizācijas pārstāv Latvijas valsti starptautiskā mērogā, tātad pilda valsts funkcijas. Vairāk nekā 90% šo organizāciju valdes locekļi darbojas brīvprātīgi, nekādu atalgojumu par savu darbu nesaņem.

Jau pirmajā dienā, kad biedrību, asociāciju, klubu, federāciju valdes locekļiem pateiks – tagad tev jāaizpilda deklarācija, tagad „LIELAIS BRĀLIS” tevi uzraudzīs, 80% federāciju valžu locekļi vienkārši aizies no šī sabiedriskā darba. Kāda velna pēc pūlēties, ja tevi par to vēl uzskata par noziedznieku?

Streļčenoks turpmāk Latvijas čempionātus visos 160 sporta veidos uzticēs rīkot ierēdņiem no Izglītības un zinātnes ministrijas. Tas nekas, ka šie ierēdņi ar saviem tiešajiem pienākumiem lāga netiek galā. Bet daiļamata pulciņus turpmāk lai vada Kultūras ministrijas ierēdņi, - audzēsim beidzot šo ministriju štatus.

Šāda metode – dažādā veidā kontrolēt nevalstisko sektoru - nudien nav nekas jauns. Visefektīvāk to veic Vidusāzijas valstu vadītāji. T–stānas Ārstu biedrības valdē drīkst būt tikai nomenklatūra (slimnīcas vadītājs, deputāts, rajona veselības pārvaldes priekšnieks), tieši tāpat federāciju drīkst vadīt tikai deputāts, ministrs, lielierēdnis vai īpaša prezidenta uzticības persona.

No malas raugoties, izskatās, ka likumprojekts rakstīts, lai pacīnītos ar pilsoni Jaunupu, kurš savulaik bija labs, bet tagad nelabs. Tas, ka kopā ar Jaunupu deklarācijas aizpildīs 12 150 Latvijas biedrību un nodibinājumu >40 000 dažāda līmeņa vadītāju, 1234 reliģisko organizāciju 8000 vadītāju (katram tas aizņemot tikai 10 minūtes!), bet šos visus dokumentus pārbaudīs 200 jaunpieņemti VID darbinieki, tas nu KNAB vadību nesatrauc. Streļčenoks ar valdību - par birokratizētu, absolūti regulētu un pilnīgi bezdomājošu orvelisku valsti! 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...