KNAB atzinums par Loginovu: atklāti skandalozi fakti, izdarīti saudzējoši secinājumi
PIETIEK11.07.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Informācijā par Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova iespējamajiem pārkāpumiem, ko atbildīgajām amatpersonām, tostarp premjeram jūnijā nosūtījis Korupcijas novēršanas un apkarošanax birojs (KNAB), nav ietvertas skaidras norādes par pārvaldnieka atrašanos interešu konfliktā vai citiem likumpārkāpumiem, kuru dēļ būtu likumīgs pamats šobrīd rosināt viņa atcelšanu no amata. Šādu pozīciju Pietiek pauda bezpartejiskais satiksmes ministrs Aivis Ronis.
KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka parakstīto atzinumu, kas datēts ar 6. jūniju, saņēmis premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), kā arī satiksmes, ekonomikas, finanšu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri, kuru vadītās ministrijas saskaņā ar likumu deleģē valsts pārstāvjus darbam brīvostu valdēs.
Dokuments, kas ir Pietiek rīcībā, satur ziņas, kas norāda uz Rīgas brīvostas pārvaldnieka Loginova iepriekš pieļautiem pārkāpumiem, neievērojot interešu konflikta ierobežojumus amatpersonas darbībā, kā arī pēdējā brīdī formāli izvairoties no šādām sekām nesenajā gadījumā ar Spilves pļavu iznomāšanu sev daļēji piederošam uzņēmumam.
Tomēr par spīti šīm ziņām, KNAB tapušais atzinums ir Loginovam labvēlīgs. Piemēram, attiecībā uz Spilves pļavu iznomāšanas mēģinājumu Loginovam daļēji piederošajai kompānijai Baltic Infrastructure Development, KNAB konstatējis, ka Loginovs nav pārkāpis likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Šo secinājumu, kā izriet no dokumenta, KNAB pamato ar diviem aspektiem: pirmkārt, zemes nomas līguma parakstīšanu Loginovs deleģējis savam vietniekam Aigaram Pečakam, otrkārt, šis līgums lauzts drīz pēc Spilves pļavu skandāla nākšanas gaismā, līdz ar ko interešu konflikta sekas nav iestājušās.
Savukārt faktu uzskaitījumu par piemaksu un prēmiju piešķiršanu sev un saviem Rīgas brīvostas pārvaldē strādājošajiem ģimenes locekļiem, ko vairāku gadu garumā veicis Loginovs, KNAB beidz ar informāciju, ka kriminālprocess par šiem nodarījumiem birojā pirms diviem gadiem beigts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Pārbaudē, kuru 2007. gadā veicis KNAB, atklāts, ka Loginovs laika posmā no 2003. gada decembra līdz 2007. gadam, pārkāpjot interešu konflikta likumu, ir "izdevis 69 rīkojumus par prēmiju izmaksu no Rīgas brīvostas pārvaldes līdzekļiem sev un saviem radiniekiem 232 203, 11 latu apmērā".
Izrādās, 2009. gada 8. janvārī KNAB pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu par biroja pārbaudē iepriekš konstatētiem faktiem, ka Loginovs atradies interešu konfliktā, jo laikā no 2002. līdz 2009. gadam ieskaitot pieņēmis lēmumus, kuros pats un viņa ģimenes locekļi bijuši materiāli ieinteresēti. Šis fakts minēts KNAB sniegtajā aktuālajā informācijā par Loginova darbības izvērtējumu, kas jūnijā nosūtīts atbildīgajām amatpersonām, ieskaitot valdības vadītāju. Minētais kriminālprocess KNAB uzsākts neilgi pirms tam, kad biroja priekšnieka amatā tika apstiprināts Normunds Vilnītis. Pēc nedaudz vairāk kā gada - 2010. gada 14. jūlijā, laikā, kad biroju vadīja Vilnītis, pieņemts lēmums kriminālprocesu izbeigt, jo "KNAB izmeklētājs konstatēja, ka Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieka L. Loginova darbībās nav saskatāms noziedzīga nodarījuma sastāvs".
Reformu partijas pārstāve Rīgas brīvostas valdē Inga Antāne KNAB atzinumu vērtē kā "juridiski nesaprotamu" un plāno vērsties birojā pēc papildu skaidrojumiem. Citi KNAB atzinuma bezzobainību izmanto, lai pamatotu argumentu trūkumu Loginova nomaiņai. Neoficiāli izskan versija, ka Loginova jautājums KNAB ticis "politiski sakārtots", jo viņa vadībā brīvosta ir slēgusi dāsnus reklāmas līgumus ar partijām, tostarp Vienotībai pietuvinātiem sporta klubiem un medijiem.
Valdības pārraudzība pār Rīgas brīvostas pārvaldi pēc nolikuma realizē ar satiksmes ministra starpniecību, līdz ar to Rīgas brīvostas valdes ēmumu par Loginova nomaiņu varētu iekustināt satiksmes ministrs Aivis Ronis. Viņš Pietiek otrdien atzina, ka ar KNAB atzinumu ir iepazinies, bet tas nesatur konkrētas norādes par Loginova pašreiz atrašanos interešu konfliktā vai citiem pārkāpumiem, kas dotu juridisku pamatu tālākām darbībām saistībā ar viņa atcelšanu. Uz jautājumu, vai ir izlasījis KNAB nosūtīto dokumentu un šai sakarā plāno vērsties pie brīvostas valdes, rosinot Loginova atcelšanu, Roņa pirmā atbilde bija: "Pēc tam, kad pirmo reizi izlasīju [dokumentu], nē, šobrīd neesmu plānojis nekādas darbības Varbūt pēc tam, kad izlasīšu otrreiz, domas mainīšu." Satiksmes ministrs tomēr uzdošot Satiksmes ministrijas deleģētajai Rīgas brīvostas valdes loceklei Džinetai Innusai par KNAB atzinumu konsultēties ar pārējiem valdes locekļiem.
Rīgas mērs un brīvostas valdes loceklis Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) Pietiek atturējās komentēt KNAB atzinumu, kamēr viņš ar to nebūs oficiāli iepazīstināts. Tomēr noprotams, ka pašvaldības pārstāvji Rīgas brīvostas valdē, kuriem ir arī valdes priekšsēdētāja amats, ko ieņem vicemērs Andris Ameriks, un bez kuriem valdē nav iespējams pieņemt vairākuma lēmumu, nav gatavi apspriest Loginova nomaiņu, kamēr šajā virzienā nebūs grūdiena no satiksmes ministra un KNAB.
KNAB atzinumā, kas ir Pietiek rīcībā, minēts, ka Loginovs kā darba devējs 2000. gadā noslēdzis papildus vienošanos darba līgumos ar vairākām brīvostas amatpersonām, tostarp savu sievu Irinu Gorbatikovu, kura vada brīvostas Ārējo sakaru un administratīvo departamentu. Šīs papildu vienošanās paredz, ka minētajiem darbiniekiem katru gadu pēc brīvostas pārvaldes kārtējā gada pārskata apstiprināšanas tiek izmaksāta prēmija par darba rezultātiem 0,1% apmērā no faktiskajiem pamatdarbības ieņēmumiem (neto apgrozījuma). Tāpat konstatēts, ka visiem brīvostas darbiniekiem laikā no 2010. gada līdz šim brīdim katru mēnesi tiek izmaksātas ikmēneša piemaksas 50% apmērā no pamatalgas. Loginovs pilnvaras attiecībā uz jautājumu izlemšanu par viņa sievu un meitu [Sanitu Odiņecu, kura strādā par galveno speciālisti Gorbatikovas vadītajā departamentā] deleģējis savam vietniekam Pečakam, tādējādi, kā uzskata KNAB, "formāli novēršot interešu konfliktu L. Loginova darbībā".
Izvērtējot Loginova, viņa sievas Gorbatikovas un vairāku citu vadošu brīvostas amatpersonu faktiski saņemto atalgojumu, KNAB konstatējis, ka "minētajām amatpersonām dažādās piemaksās kopējie ieņēmumi ir lielāki par darba līgumā noteikto amatalgu". Piemēram, pašam Loginovam 2011. gadā izmaksāta amatalga 37 686,50 lati, bet piemaksās - vēl 18 846,27 lati un prēmijā, kas ir 0,15% no brīvostas faktiskajiem pamatdarbības ieņēmumiem, - vēl 43 519,88 lati.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
