Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis Ķekavas novada domi un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izvērtēt, vai Ķekavas ambulances direktorei Daigai Āboltiņai nav izmaksāta alga par darbu, ko viņa nemaz nav veikusi, kā arī, vai viņa nav nodarījusi zaudējumus pašvaldībai, slēdzot līgumus pati ar sevi un savu meitu, bet nerūpējoties par savlaicīgu rēķinu izrakstīšanu un apmaksāšanu. Tāpat lūgts izvērtēt, vai viņa tiesiski rīkojusies ar pašvaldības uzticētajiem līdzekļiem, samaksājot 6532 eiro algu konsultantei, kurai astoņu mēnešu laikā uzticēti tikai divi uzdevumi, no kuriem vienu viņa paveikusi.
KNAB konstatējis, ka novada pašvaldības aģentūras Ķekavas ambulance direktore Āboltiņa ne tikai pamanījusies vienlaikus strādāt divās dažādās vietās, bet arī vienlaikus būt atvaļinājumā ārzemēs un saņemt algu par darbu pašvaldības aģentūrā.
Lai gan ar Āboltiņu noslēgtais darba līgums liedz viņai bez rakstiskas saskaņošanas slēgt darba līgumus ar citiem darba devējiem, tomēr viņa vienlaikus strādājusi arī par ārsti Ķekavas vidusskolā, kā arī veikusi saimniecisko darbību kā ģimenes ārste, un KNAB nav izdevies pārliecināties, ka Āboltiņa saņēmusi rakstisku atļauju šos amatus savienot.
KNAB konstatējis, ka kā ģimenes ārste Āboltiņa oficiāli strādājusi 4-8 stundas dienā, kā skolas ārste – četras stundas dienā, bet kā Ķekavas ambulances direktore – vēl astoņas stundas. Turklāt ģimenes ārsta praksei norādītie paši darba laiki pārklājas ar pašvaldības darba laiku.
KNAB apšauba, vai abi pārējie darbi netraucēja Āboltiņai veikt tiešos pienākumus pašvaldības aģentūrā. Turklāt darba laika uzskaites tabulās gan skolā, gan aģentūrā parādās dīvainas nesakritības, kas liek domāt, ka tās aizpildītas fiktīvi. Piemēram, šā gada aprīlī Ķekavas ambulances darba uzskaites tabulas liecina, ka Āboltiņa strādājusi tikai sešas dienas, bet pārējā laikā bijusi atvaļinājumā un, pēc pašas teiktā, atradusies ārzemēs, taču skolas darba laika uzskaites kartiņā norādīts, ka viņa strādājusi visas 20 darba dienas un par to arī saņēmusi algu.
KNAB pamanījis dīvainības arī pašas Āboltiņas darbībās. Pērn 1.jūnijā viņa ambulancē izveidojusi jaunu amata vietu – konsultanta amatu, bet vēlāk šajā amatā apstiprinātā Ķekavas domes deputāte Linda Danileviča iesniegumu ar lūgumu pieņemt šajā darbā iesniegusi pāris dienas vēl pirms amata izveidošanas.
Lai gan konsultantes darba aprakstā kā pienākumi minēti veseli 14 punkti, tomēr, kad KNAB lūdzis sniegt informāciju par konsultantes paveikto astoņu mēnešu laikā, izrādījies, ka ambulances direktore viņai devusi tikai divus uzdevumus un tos pašus mutiski. Konsultantei, kura mēnesī saņēma 744,87 eiro par 30 stundu darbu ik nedēļu, uzdots sagatavot anketu pacientu aptaujai un izstrādāt ambulances stratēģiju.
Par anketas sagatavošanu KNAB pārliecinājies ar Danilēvičas sūtītu e-pastu Āboltiņai, bet stratēģija esot palikusi izstrādes stadijā. Turklāt stratēģijas izstrāde ar domes apstiprinātu nolikumu ir noteikta kā ambulances direktores pienākums, bet pacientu anketēšana bijusi jāveic jau kopš 2004.gada, turklāt konsultantes sagatavotā anketa izrādījusies aizdomīgi līdzīga vairākās interneta vietnēs, piemēram, www.pacientuombuds.lv un emedicina.lv ievietotām anketām.
KNAB arī konstatējis, ka konsultante savus darba pienākumus it kā pildījusi noteiktajā telpā, bet darba dators viņai neesot piešķirts. Tāpēc KNAB lūdzis izvērtēt, vai Āboltiņa rīkojusies tiesiski un racionāli izlietojusi aģentūras finanšu līdzekļus, izveidojot konsultanta štata vietu un maksājot algu darbiniecei, kam uzdeva tikai divus uzdevumus, no kuriem tā izpildīja tikai vienu.
Tikpat interesanti Āboltiņa rīkojusies, slēdzot līgumus. Viņa kā Ķekavas ambulances direktore slēgusi līgumus ar sevi kā saimnieciskās darbības veicēju ģimenes ārsta praksē par telpu nomu aģentūrai piešķirtajās telpās, kā arī sev kā ģimenes ārstei iznomājusi par ERAF projekta naudu iegādāto datoru, radiotelefonu, elektrokardiogrāfu, ierīci rentgenogrammu apskatei par nieka 7,11 eiro mēnesī, kā arī par 2,30 eiro mēnesī iznomājusi lampu, masāžas kušeti, ledusskapi un mēbeļu iekārtu.
Nomas rēķinus izrakstīt sev kā ģimenes ārstei ambulances direktore nav bijusi pārāk naska, arī samaksāt tos nav steigusies, toties līgumā paredzētās nokavējuma soda naudas ne reizi nav pieprasījusi.
Līdzīgus līgumus Āboltiņa noslēgusi arī ar savu meitu Guntu. Turklāt ambulances direktore turpinājusi izrakstīt rēķinus un kontrolēt (nekontrolēt) rēķinu apmaksu savai un meitas praksei arī pēc tam, kad pašvaldības izpilddirektors ar rīkojumu uzdevis ambulances direktora pienākumus attiecībā uz abām ārstu praksēm veikt citiem darbiniekiem – savai vietniecei un aģentūras personāla speciālistei.
KNAB lūdzis ministriju un pašvaldību izvērtēt, vai Āboltiņa rīkojusies likumīgi un vai pašvaldībai nav radīti zaudējumi.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
