KNAB "izkratītajam" Ekonomikas policijas inspektoram dārgs auto un moto parks
PIETIEK19.02.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par spīti nelielajiem oficiālajiem ienākumiem, kas deklarēti valsts amatpersonas deklarācijā, Ekonomikas policijas izmeklētājs Raivo Lugus, kura darba vietā pirms dažām nedēļām kratīšanu veicis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), sociālajos tīklos lepojies ar vērienīgāku dzīvesveidu, ievietojot arī fotogrāfijas ar visai iespaidīgu ģimenes lietošanā esošu auto un moto parku.
Savā pēdējā iesniegtajā valsts amatpersonas deklarācijā par 2013. gadu Raivo Lugus uzrādījis 8 332 latus (aptuveni 11 902 eiro), ko saņēmis kā atalgojumu Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē, ierasti dēvētā vienkārši par Ekonomikas policiju, iespaidīgu 7000 eiro “pabalstu” no tās pašas Iekšlietu ministrijas sistēmā strādājušās mātes un vēl iespaidīgākas 75 000 eiro parādsaistības. Vēl 10 000 eiro Raivo Lugus 2012. gadā esot nopelnījis, restaurējot un pārdodot astoņus gadus vecu BMW 730 automašīnu.
Tomēr tas Ekonomikas policijas vecākajam inspektoram nav liedzis baudīt ne tik pieticīgu dzīvesveidu. Tā nodrošināšanai Raivo Lugus, kurš piesaistījis KNAB uzmanību, nav arī padeldējis prāvos skaidrās naudas uzkrājumus, kas 2012. gadā deklarēti aptuveni 22 500 eiro apmērā, bet 2013. gadā jau pieauguši līdz 35 500 eiro.
Lugus izveidotajā profilā sociālajā tīklā Facebook, kur viņš reģistrējies ar segvārdu “Raivo Lucky”, policists ievietojis fotogrāfijas ar paša un sievas, arī Ekonomikas policijas darbinieces, Olgas Lugus lietotajām automašīnām un savu aizraušanos – ar policista algu, kā izrādās, pieejamiem motocikliem.
Apvidus auto Volkswagen Touareg, kura cenu, spriežot pēc fotogrāfijās redzamā modeļa, zinātāji Pietiek min ap 15 000 eiro, un BMW X6 auto, kura vērtība varētu būt vismaz 15 – 20 000 eiro, ir divas automašīnas, kuru nav ne Raivo Lugus, ne viņa dzīvesbiedres valsts amatpersonu deklarācijās. Toties tās redzamas fotogrāfijās pie abu policistu apdzīvotās mājas, piemēram, pēc atgriešanās no sēņošanas vai ar Raivo Lugus komentāru "aizbraucu no rīta pēc kartupeļiem".
No sadzīviskajām fotogrāfijām, kurās Ekonomikas policijas darbinieks ar saviem draugiem dalās savā dzīvesveidā, arī redzams, ka viņu aizrauj motocikli. Deklarācijā Lugus norādījis tikai savā īpašumā esošu Yamaha XVS 650 motociklu, kas ražots 1997. gadā, bet iegādāts 2013. gadā. Tā vērtību, spriežot pēc fotogrāfijām, zinātāji Pietiek lēš ap 4-5 000 eiro.
Bet savā "Raivo Lucky" Facebook profilā policists 2014. gada oktobrī lielās jau ar nopietnāku jaunieguvumu – 5-8 000 eiro vērtu Honda Valkyrie motociklu. "Nav jau nemaz tik smags :) nieka 1500 kubi uz sešiem cilindriem un tuvu 100 zirgiem:) bet pamatigs braucamais!" jaunieguvumu komentējis Raivo Lugus.
No Valsts policijas publiskotās informācijas izriet, ka Raivo Lugus un viņa dzīvesbiedres alga Ekonomikas policijā ir visai pieticīga. 2014. gada novembrī Raivo izmaksāti 671,62 eiro, bet Olgai - 827,77 eiro. Pirms gada, februārī abi algā saņēmuši attiecīgi 761,55 eiro un 779 eiro.
No Raivo Lugus un dzīvesbiedres iesniegtajām valsts amatpersonas deklarācijām redzams, ka daļēji savu pieticīgajām policistu algām neatbilstošo dzīvesveidu abi pamato ar vecāku palīdzību. Pēdējā iesniegtajā deklarācijā Raivo Lugus min, ka papildus savai policista algai ir saņēmis 7 000 eiro "pabalstu" no savas mātes Margaritas Luguses "kredīta maksājumu veikšanai par kopīpašumā esošo īpašumu". Arī gadu iepriekš Lugus deklarējis kopumā aptuveni 7 700 eiro kā "pabalstu" no mātes. Bet vēl 10 000 eiro viņam samaksājusi sievasmāte par "īpašuma pārdošanu".
Raivo Lugus māte Margarita Luguse pavisam nesen – septembra beigās pametusi darbu Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūrā, kur darbojusies iepirkumu komisijā un spējusi ne tikai ar ievērojamu summu pabalstīt dēlu, bet arī palielināt savus uzkrājumus bankā.
2014. gadā viņas alga un pensija kopumā veidojusi 12 427 eiro lielus ienākumus. Gada sākumā, stājoties amatā, Luguse bija deklarējusi 800 ASV dolāru un 7 500 eiro lielus skaidrās naudas uzkrājumus, un tie nav ne sarukuši, ne palielinājušies arī amatu pametot. Savukārt savus bezskaidrās naudas uzkrājumus Nordea bankā Luguse pat ir palielinājusi no gada sākumā deklarētajiem 16 933 eiro uz 18 816 eiro, amatu pametot.
"Vecāku materiālo palīdzību" 2500 latu (aptuveni 3 571 eiro) savā pēdējā valsts amatpersonas deklarācijā min arī Raivo Lugus dzīvesbiedre, arī Ekonomikas policijas izmeklētāja Olga Lugus. Viņas vecākiem Zinaidai un Sergejam Ceicāniem līdz 2014. gada augustam piederējis SIA Olens-S, kas nodarbojies ar transportlīdzekļu vadītāju apmācību. Bet šīs firmas apgrozījums 2013. gadā bijis vien 5 918 eiro.
Pietiek jau rakstīja, ka janvāra beigās KNAB, izmeklējot kādu, iespējams, ar izspiešanu no uzņēmuma saistītu lietu, veicis kratīšanu Gata Gudermaņa vadītajā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē. Pēc sākotnējās informācijas, kas bija Pietiek rīcībā, ticis aizturēts kāds no darba šajā struktūrā uz Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldi tikko pārgājis izmeklētājs Raivo Lugus. Lugus policijā strādā vismaz 15 gadus un no darba EP uz Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldi esot aizgājis, kad kļuvis zināms par KNAB izmeklēšanu, un kratīšana viņa nu jau bijušajā darba vietā notikusi drīz pēc tam.
Interesanti, ka Lugus Rīgas Stradiņa universitātes doktorantūrā strādā pie doktora disertācijas par tēmu “Koruptīvo noziedzīgo nodarījumu privātajā sektorā novēršanas teorētiskās un praktiskās problēmas Latvijā”. Lugus kopā ar vairākiem KNAB darbiniekiem 2013. gadā minēts starp tiem, kam autori izsaka pateicību Sabiedrības par atklātību Delna izdotajā “Korupcijas upura rokasgrāmatā”. Pirms pāris gadiem Lugus kopā ar Jutu Strīķi piedalījušies Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas diskusijā par iespēju, ka KNAB varētu pārņemt no EP korupcijas apkarošanas jautājumus privātajā sektorā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
