KNAB "cīniņa" ietvaros Strīķe paspējusi sākt disciplinārlietu pret biroja Finanšu nodaļas vadītāju
PIETIEK11.08.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) notiekošā "cīniņa" ietvaros biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka atvaļinājuma laikā, pildot viņa pienākumus, paspējusi noorganizēt ne tikai biroja ētikas komisijas sēdi par Streļčenoka iespējamiem pārkāpumiem un vēršanos pie premjera, bet arī disciplinārlietu KNAB Finanšu nodaļas vadītājai Dainai Skujai par atvaļinājuma pabalstu izmaksu Streļčenokam un viņa vietniecei Ilzei Jurčai.
Kā zināms, KNAB vadībā jau vairākus mēnešus turpinās kārtējais konflikts, - biroja priekšnieka vietniece Strīķe un viņas domubiedri, kas kārtējā atestācijā bija saņēmuši zemus novērtējumus, nonākuši pie secinājuma, ka arī Streļčenoks nav īsti derīgs biroja priekšnieks un tāpēc sākuši aktīvu kampaņu, lai panāktu sev vēlamas pārmaiņas birojā.
29. jūlijā, Streļčenoka prombūtnes laikā KNAB ētikas komisija izvērtēja kādu anonīmu, pēc visa spriežot, pašu KNAB darbinieku sacerētu iesniegumu, no kura izrietēja, ka Streļčenokam pēdējos divos gados izmaksāts atvaļinājuma pabalsts - kopumā gandrīz 650 latu.
Pērn maksājumu apstiprinājis pats Streļčenoks, bet šogad viņa atvaļinājuma laikā - Jurča kā priekšnieka pienākumu pildītāja, un šādā veidā, pēc KNAB "ētiķu" domām, esot pārkāpti interešu konflikta novēršanas normatīvie akti.
Taču, kā izrādās, laikā, kad Strīķe pildīja KNAB priekšnieka pienākumus, - no 22. līdz 30. jūlijam - viņa paspējusi ne tikai noorganizēt ētikas komisijas sēdi un tās ziņojuma nosūtīšanu Ministru prezidenta Valdim Dombrovskim, bet arī sākt disciplinārlietu pret KNAB amatpersonu, kas uzdrošinājusies pildīt vadības rīkojumu un izmaksāt pabalstus Streļčenokam un Jurčai.
Šī amatpersona ir KNAB Finanšu nodaļas vadītāja Daina Skuja, turklāt disciplinārlietas ierosināšanai Strīķe izmantojusi arī tās pašas 29. jūlija ētikas komisijas sēdes protokolu.
Strīķe lēmumu ierosināt disciplinārlietu pieņēmusi, "pamatojoties uz KNAB likuma 4.panta trešās daļas 1., 8. un 13.punktu, 25.panta trešo daļu, KNAB 10.03.2006. kārtības Nr.1-4/2 „Disciplinārlietas ierosināšanas, izskatīšanas un disciplinārsoda piemērošanas kārtība” 10., 11.punktu un 29.07.2013. Ētikas komisijas protokolu", oficiāli informē KNAB.
Disciplinārlieta KNAB priekšnieka pienākumu izpildītajai šķitusi nepieciešama, "lai izvērtētu KNAB Finanšu nodaļas vadītājas rīcību, t.i., veicot naudas pārskaitījumus, iespējams, neievērojot tiesību aktos noteiktās prasības, par ko paredzēta disciplināratbildība atbilstoši KNAB likuma 25.panta pirmajai daļai un KNAB 10.03.2006. kārtības Nr.1-4/2 „Disciplinārlietas ierosināšanas, izskatīšanas un disciplinārsoda piemērošanas kārtība” 46.punktam".
Pietiek jau informēja, ka iesnieguma saņemšanai, izskatīšanai un nosūtīšanai premjeram tā sauktā "Strīķes nometne" speciāli aprēķinājusi laiku, kad Streļčenoks un Jurča devušies atvaļinājumā un Strīķe iecelta par biroja priekšnieka pienākumu izpildītāju.
Strīķe šos pienākumus pildīja no 22. līdz 30. jūlijam, un tieši dienu pirms viņas pilnvaru beigām tad arī steidzami tika sasaukta KNAB ētikas komisijas sēde. Turklāt steiga bija tik milzīga, ka speciāli kvoruma nodrošināšanai no atvaļinājuma uz vienu dienu - 29. jūliju - tika izsaukts viens no pieciem ētikas komisijas locekļiem.
Jau tai pašā dienā Strīķe kā KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja, pamatojoties uz ētikas komisijas sniegtajām ziņām, pieņēmusi lēmumu uzsākt disciplinārlietu pret Streļčenoku, savukārt ētikas komisija vērsusies pie premjera.
Taču viss šis pasākums noticis tādā steigā, ka piemirsies ētikas komisijas vēstuli premjeram reģistrēt KNAB lietvedībā, savukārt pati ētikas komisija arī pēc Streļčenoka atgriešanās no atvaļinājuma un pat pēc viņa pieprasījuma nav spējusi iepazīstināt ar oficiāli noformētu komisijas lēmumu un dokumentus, uz kuru pamata tas pieņemts.
Kā zināms, premjera pienākumu izpildītājs Andris Vilks KNAB ētikas komisiju pieklājīgi "atšuvis", savukārt Streļčenoks pieņēmis lēmumu, kas faktiski nozīmē līdzšinējās ētikas komisijas likvidēšanu un jaunas komisijas vēlēšanas.
Ne KNAB ētikas komisijas locekļi, ne pati Strīķe nekādus komentārus par savām darbībām nevēlas sniegt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
