Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaislības ap tiesnešiem nupat virmo ne pa jokam. Šis tas ir sakāms arī man. Un varbūt beidzot ir pienācis laiks izbeigt tukšu muldēšanu, bet sākt kaut ko mainīt kardināli un pamatīgi. Ka daudz kas ir jau nokavēts, to varbūt kādi, kam to vajag saprast, sapratīs no manis stāstītā. Par pilnīgi konkrētām un kliedzošām lietām. Un šoreiz nav pat svarīgi, kādi un cik smagi likuma pārkāpumi notikuši; būtiski ir tas, kā tie tikuši “izmeklēti” un “taisnīgi iztiesāti”.

2007. gada sākumā uzvarējušajai koalīcijai steidzami vajadzēja trīs vietas Privatizācijas aģentūras valdē. Vienam valdes loceklim tieši tobrīd beidzās pilnvaru termiņš, bet no divām citām faktiski par valsts naudu atpirkās (abas uzrakstīja paziņojumu par amata atstāšanu), visiem trim samaksājot kompensācijas 3-6 mēnešu izpeļņas apmērā, kopā ap 30 000 latiem.

Viss tas notika primitīvi nekaunīgā veidā, ignorējot jebkādas likumu normas – padome apstiprināja kaut kādas mistiskas un pat neparakstītas vienošanās par vārdā nenosauktām kompensācijām, par ko tās izmaksājamas (piemetināšu, ka tolaik valdes locekļiem vispār nekādi atlaišanas pabalsti izmaksājami nebija, nemaz jau nerunājot par pilnvaru termiņa beigām un aiziešanu pēc paša vēlēšanās, par ko tādus nemaksā nevienam), pēc tam vienošanās tika parakstītas, bet jau ar labotu tekstu un datumiem, ko padomei apstiprināt vairs pat nedeva. Piedevām visi trīs tika atbrīvoti vienlaicīgi pēc trim dažādiem pantiem, pat tādiem, pēc kuriem valdes locekļus vispār nevar atbrīvot.

Mani iebildumi vērā ņemti netika, tāpēc par visu to ziņoju KNAB. Turpmāk gada laikā KNAB man četras reizes ziņoja, ka turpinot mana iesnieguma izskatīšanu un saņemtās informācijas izvērtēšanu. Līdz beidzot pēc gada un 3 mēnešiem saņēmu atbildi, kurā vienā elpas vilcienā KNAB pamanījās pateikt gan to, ka nesaskata neko nelikumīgu, gan arī to, ka saskata pazīmes, kas liecina par likuma par valsts līdzekļu izšķērdēšanu pārkāpšanu. Un, ja reiz likums pārkāpts, tad ir tikai viens ceļš…

Nē, nē, nesteidzieties ar secinājumiem. KNAB esot… lūdzis Ministru kabinetam izdarīt grozījumus noteikumos. Sak’ – nabadziņi bijuši spiesti likumu pārkāpt, jo tas, redz, ir baigi štruntīgs. Nav man ziņu, vai KNAB lūdza atļaut atlaist amatpersonas uzreiz pēc vairākiem pantiem, apstiprināt neparakstītus dokumentus, viltot tos, vispār neapstiprināt un par visu to izmaksāt kaut kādas kompensācijas pusgada izpeļņas apmērā. Un vai tam būtu jāattiecas uz visiem amatiem un profesijām, vai tikai izredzētajiem.

Pavaicāju KNAB izmeklētājam J. Bautrim, vai gadījumā nevar izmaksāt arī miljonu. Jā, ja sarunājot ar vadību, tad elementāri, nekādu problēmu. Staņislavam Baiko Latvijas dzelzceļš taču savulaik esot izmaksājis 250 tūkstošus, un nekas.

Negribēdams ticēt šādam absurdam J.Bautra apgalvojumam, nolēmu par to miljonu pavaicāt toreizējam Ministru prezidentam I.Godmanim. I.Godmanis atbildēja: “...viss, kas uzlabo darbinieka tiesisko stāvokli, ir pieļaujams un nav prettiesisks.”

Tā kā man šķita, ka miljons uzlabo nevis darbinieka tiesisko, bet gan materiālo stāvokli, atļāvos palūgt precizējumu. Šoreiz man atbildēja labklājības ministre I.Purne: “… attiecībā uz valsts institūciju darbiniekiem viss, kas uzlabo to stāvokli, ir atļauts.”

Nu gan viss ir skaidrs – tātad drīkst. Izskatās, ka pat vairāk par miljonu. Nesaprotu vienīgi, kāpēc neviens drosminieks uz šo miljonu vēl nav atvēzējies. Vai tad nevienam nevajag uzlabot stāvokli?

Tā kā mans organisms visu šo te pretī neņēma, izšķīros sūdzēt tiesā, jo likumā rakstīts, ka KNAB vadītāja izdotu administratīvo aktu un faktisko rīcību var sūdzēt tiesā. Tad es visā krāšņumā iepazinu trešo, tiesu varu. Sanāca krāšņs teijāteris 2 cēlienos un 6 ainās.

1. cēliens, 1. aina

Administratīvās rajona tiesas tiesnese A.Reitupe manu pieteikumu nepieņēma, jo ne KNAB rīcība, ne tā atbilde uz manu iesniegumu neradot nekādas tiesiskas vai faktiskas sekas man kā privātpersonai, man neesot arī nekādu tiesību prasīt no KNAB pārbaudīt Privatizācijas aģentūras rīcības likumību. Ģeniāli! Sešus gadus nodokļu maksātāji man maksāja algu kā padomes loceklim, kuram viens no uzdevumiem bija uzraudzīt, lai iestādē visas lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumu. Tiesa uzskata, ka prasīt pārbaudīt paveiktās nelikumības man neesot tiesību. Par ko tad man maksāja algu?

2. aina

Apgabala tiesas tiesneses S.Gintere, M.Osmane un V.Zommere šo lēmumu atstāja negrozītu, papildinot to ar: “…KNAB pienākums ir veikt tikai tādas pārbaudes, kuras ierosinājušas Valsts prezidents, Saeima, Ministru kabinets vai ģenerālprokurors. Ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma normas, ne citas normas nenoteic KNAB pienākumu veikt pārbaudes, ja ierosinājums saņemts no privātpersonas vai, kā tas bija pieteicēja gadījumā, no valsts akciju sabiedrības amatpersonas”.

Labi vismaz, ka atzina mani par amatpersonu, bet nabaga KNAB vairāk par gadu mocījās ar manu iesniegumu, nezinādami, ka viņiem tas nemaz nav jāizskata.

3. aina

Augstākās tiesas senatori I.Skultāne, J.Briede un A.Guļāns uz abu iepriekšējo tiesu paustajām atziņām paskatījās no sava skatu punkta:

1) Atcēla iepriekšējos lēmumus, atzīstot, ka man tomēr bija tiesības vērsties KNAB un tiem iesniegums bija jāizskata.

2) Dīvainā kārtā atcēla vēl vienu apgabaltiesas atzinumu:

 “Senāts atzīst, ka pieteicējs Birojā ir vērsies kā privātpersona, nevis amatpersona, jo vēršanās nav bijusi saistīta ar amata pienākumu izpildi kā Privatizācijas aģentūras padomes loceklim, bet pieteicējs vērsies Birojā pēc savas iniciatīvas ar vēlmi novērst likumpārkāpumus, kas, viņaprāt, notikuši Privatizācijas aģentūras padomes sēdē.”

Vienkārši ģeniāli! Atkal esmu pazemināts par privātpersonu. Interesanti tikai, kas tādam meklējams aģentūras padomes sēdēs? Un pēc kā iniciatīvas tad man vajadzēja vērsties? Pēc to, kuri rupji bradāja pa likumību?

3) Tālāk Senāts apsveic mani ar aktīvu līdzdarbošanos tiesiskuma nodrošināšanā, taču pēc tam gari un plaši klāsta, ka es varot aizstāvēt tikai un vienīgi savas tiesiskās intereses, mana interese sodīt amatpersonu neesot uzskatāma par tādu tiesisku interesi, kas būtu aizstāvama tiesā, man neesot subjektīvo tiesību (bet varbūt ir objektīvās, a ko?) prasīt no vainīgajām personām piedzīt konkrētas naudas summas, norāda uz vēl vienu Apgabaltiesas kļūdu, paskaidrodami, ka mans pieteikums nebija jāpieņem pēc uzrādītā, bet gan nebija jāpieņem pēc pavisam cita likuma panta. Vienu vārdu sakot – senatoriem darīšana ar vieniem nejēgām. Bethers nesaprot, kas viņš tāds ir, amatpersona vai privātpersona, nesaprot, ko no KNAB var prasīt, ko nevar. Savukārt apgabaltiesas tiesneses putrojas likumu pantos, neprot izlasīt to, kas rakstīts KNAB likumā, nemāk atšķirt amatpersonas no privātpersonām un nemāk atrast īsto likuma pantu, pēc kura aizsūtīt mani trīs mājas tālāk.

4) Bet kā tad ar to KNAB likumā rakstīto, ka KNAB vadītāja izdotu administratīvo aktu un faktisko rīcību var sūdzēt tiesā? Senatoriem arī te viss skaidrs – viņi ļoti “pārliecinoši” pierāda, ka tā atbilde uz manu iesniegumu KNAB-am nav ne administratīvais akts, ne arī faktiskā rīcība.

Tas jau vairs nav pat ģeniāli, tas ir konģeniāli! Faktiskā rīcība un administratīvais akts ir pārsūdzami, bet šis KNAB uzrakstītais papīrs un viņu bezatbildīgā rīcība, izrādās, nav ne viens ne otrs, nav vispār ko pārsūdzēt. Jājautā – kas tad tas ir? Pupu mizas? Jeb, kā tagad arvien populārāk izteikties - pīļu mēsli?

5) Bet tad uzaust cerību stariņš. Senatori atceļ kārtējo Apgabaltiesas lēmumu un atzīst, ka saskaņā ar Satversmes 104. pantu tiesai vismaz jāizskata jautājums, vai es no KNAB esmu saņēmis atbildes pēc būtības un uzdod to izskatīt rajona tiesai. Nezinu, vai senatori to būtu pamanījuši, ja es pats to viņiem nebūtu atgādinājis. Visas četras tiesneses gan to nepamanīja.

2. cēliens, 1. aina

Rajona tiesa. Faktiski jau tas vairs nav pat teijāteris, bet drīzāk cirks, ekvilibristika augstā līmenī.

 KNAB pārstāve K.Asare nevar uzrādīt nevienu dokumentu, kas apstiprinātu KNAB atbildē rakstīto.

Tā vietā tiesnese R.Migla nopratina nevis atbildētāju, bet mani:

Kur iesniegumā KNAB ir minēti jautājumi?

Vai tad man KNAB ir jāraksta jautājumi?

Šobrīd tiek izskatīts jautājums, vai KNAB pēc būtības ir atbildējis uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem.

Man ir tiesības saņemt atbildi pēc būtības.

Kur KNAB ir noformēti četri jautājumi? Jūs minat tikai faktus.

Es daru zināmu KNAB par pārkāpumiem. Man nav jāuzdod konkrēti jautājumi.

Jā, jūs norādāt faktus, bet jūsu iesniegumā KNAB neparādās četri jautājumi.

Es to neuzstādu jautājumu formā. Viņi man nesniedz atbildi pēc būtības.

Kādu atbildi jūs gribējāt sagaidīt?...

Ja kādam aiz gara laika nav ko darīt, tad jau varēja man vēl kādas 10 reizes uzprasīt, kāpēc es par noziegumiem ziņoju, nevis uzdevu jautājumus. Interesanti, kas man būtu jāvaicā - vai drīkst zagt?

Dažus jautājumus tiesa uzdod arī KNAB pārstāvei K.Asarei.

“Vai ir skatīts, uz kāda pamata VAS “Privatizācijas aģentūra” var apstiprināt neparakstītas vienošanās un uz kāda likuma pamata vienošanās laboti apstiprinātie datumi?

Vienošanās tika pieprasītas no VAS “Privatizācijas aģentūra”. Ir redzams, ka vienošanās ir tikušas parakstītas. Līdz ar to tika vērtēti tie dokumenti, kas ir saņemti. Nebija pamats neticēt, ka dokumenti būtu kaut kādā veidā neatbilstoši.”

Tas būtu apmēram tā. Kādas tipogrāfijas darbinieks, kuram kopā ar citiem liek drukāt viltotu naudu, nav ar mieru un ziņo KNAB, aizsūtot tiem viltotās naudas paraugus. KNAB no tipogrāfijas vadības lūdz paskaidrojumus. Tie KNAB-am aizsūta divus īstus piecīšus. Kad lieta pēc 3,5 gadiem nonāk tiesā, KNAB pārstāve tiesai skaidro – ziniet, mēs to naudu pieprasījām no viltotājiem Ir redzams, ka abi piecīši parakstīti, uz viena Repšes, bet uz otra Rimšēviča paraksts. Līdz ar to mēs vērtējām to, kas bija saņemts. Nebija pamata neticēt, ka piecīši būtu kaut kādā veidā neatbilstoši, izskatījās baigi īsti. To, ka tiesnesi atbildētājas atbilde pilnībā apmierināja, var redzēt no turpmākās sēdes gaitas un sprieduma.

Ekvilibristika turpinās, kad jautājumus atbildētājai sāku uzdot es.

“Vai jūs pārbaudījāt, vai manis teiktais atbilst patiesībai?

No VAS “Privatizācijas aģentūra” tika saņemtas vienošanās.

Vai jūs pārbaudījāt?

Šī informācija sniegta VAS “Privatizācijas aģentūra” vēstulē. Līdz ar to birojs nevar komentēt to, ko ir sniegusi cita institūcija.

Kā, jūs nevarat komentēt to, ko ir sniegusi cita institūcija, ja es šo institūciju apsūdzu?

Vai man jāatbild?

Nu, protams.

Tiesa norāda atbildētāja pārstāvei, ka var atbildēt un var neatbildēt, jo pieteicēja jautājums neattiecas uz izskatāmo lietu.”

Šie bija izvilkumi no tiesas sēdes protokola. Acīm redzams, ka turpināt uzdot jautājumus ir pilnīgi bezjēdzīgi. Atvainojos cirkam, tas nav nekāds cirks, tas ir farss, ko kāds grib nosaukt par “taisnīgu tiesu”.

2. aina

Spriedums. Sāku lasīt no beigām – tiesa Latvijas tautas vārdā nosprieda apmierināt Arilda Bethera pieteikumu un atzīt par prettiesisku KNAB atbildi uz Arilda Bethera iesniegumu.

Urrrā, taisnība uzvarējusi! Tā vien gribējās iesaukties, kā viens varonis no filmas “Kaukāza gūstekne” – sovetskij sud – samij spravedļivij sud v mire! Taču nedaudz pārsteidzos, sākdams lasīšanu no otra gala. Nezinu, kā tur bija ar padomju sudu, bet mūsu s…, atvainojos, tiesa atļāvās vienkārši paņirgāties gan par mani, gan Temīdu. Tas gan man bija uzreiz jāsaprot jau no pašas tiesas gaitas.

Augstākā tiesa tātad atzina, ka es neesmu saņēmis atbildi pēc būtības. Un ko tiesnese R.Migla?

“Tiesas ieskatā (..) atbilde pēc būtības ir atbilde, kas aptver to jautājumu loku, kas ietverts iesniegumā”.

Interesanti gan. Pirmkārt, jautājumu loku KNAB nebūt neaptvēra, un, otrkārt, vai tad pietiek ar to, ka tikai aptver loku? Saturs nav svarīgs? Tiesa atbild arī uz to.

“Vienlaicīgi jāatzīmē, ka atbilde pēc būtības neietver vēlamo atbildi ne pēc formas, ne arī pēc satura, kuru cer saņemt iesnieguma iesniedzējs.”

Atkal neko nesaprotu. Tā tikai vēl trūka, lai atbilde pēc būtības skaitītos tikai tad, kad iesniedzējs saņēmis sev vēlamo atbildi. Ja iesniedzējs ir vēlējies saņemt atbildi, ka 2x2=5, bet saņem atbildi, ka 2x2=4, tad tā viņu, protams, neapmierina. Un mani, atklāti sakot, viņa neapmierinātība diez ko nesatrauc, jo 2x2 tiešām nav 5. Bet, ja es sagaidu atbildi, ka 2x2=4, bet man atbild, ka 2x2=76, tad gan es satraucos. Un vai tad tiesa nebūtu tā, kurai šis strīds jāizšķir, vai 2x2=4, 5 vai 76? Bet nē, tiesai, izrādās, ir svarīgi tikai tas, vai aptverts loks.

Tālāk tiesa pamato, kāpēc tā uzskata, ka es esmu saņēmis atbildi pēc būtības:

“Attiecībā uz pirmo jautājumu, uz kāda pamata valdes locekļus var atlaist no amata uzreiz pēc trim dažādiem pantiem, Birojs ir pieprasījis informāciju no VAS “Privatizācijas aģentūra”, to izvērtējis un norādījis Atbildē. KNAB ir norādījis kādi normatīvie akti reglamentē VAS “Privatizācijas aģentūra” valdes, padomes un akcionāru pilnsapulces kompetenci.”

Atliek vien noplātīt rokas par šādu “atbildi pēc būtības”. Ar to ir “aptverts jautājumu loks”? Tas būtu apmēram tāpat, kā tad, ja kāds būtu notverts par ļaunprātīgu dedzināšanu, bet izmeklētājs cietušajam paziņotu, ka dedzinātājs taču viņam “norādījis kādi normatīvie akti” reglamentē ugunsdrošības noteikumus, tāpēc viss kārtībā. Bet piedzēries šoferis uz gājēju pārejas sabrauktā piederīgajiem nocitētu kādu nebūt satiksmes noteikumu pantu. Un arī viss kārtībā.

“Pārbaudot, vai apstiprinātas neparakstītas vienošanās, KNAB, saņemot informāciju no VAS “Privatizācijas aģentūra”, konstatējis, ka vienošanās ir parakstītas un nav konstatējis datumu labošanas faktu.”

Par to es jau izteicos. Nav svarīgi, ko tu tur esi atklājis un ieraudzījis – galvenais ir dziļā izmeklētāju un tiesnešu ticība noziedznieku (pardon – “nepatiesi apsūdzēto”!) teiktajam, un tāpēc nekas vispār nav jāpārbauda – “nav pamata neticēt”.

Un, visbeidzot, uz jautājumu, uz kāda pamata valdes locekļiem, kuriem beidzies pilnvaru termiņš vai tie paziņojuši par amata atstāšanu, vispār ir tiesīgi izmaksāt kaut kādas vārdā nenosauktas kompensācijas, A.Vilks savā atbildē norādīja, ka ir saskatītas likuma pārkāpuma pazīmes, bet N.Vilnītis paskaidrojumā tiesai jau vairs nerunā par kaut kādām pazīmēm, bet skaidru likuma pārkāpumu. Un ko abi divi? Ta neko, Birojs taču mani informējis, ka šai sakarā lūdzis Ministru prezidentam pamainīt noteikumus. Tiesnesi R.Miglu šāds risinājums apmierina pilnībā.

Malači! Puikas saprot, ka daudz lētāk ir piezvanīt Ministru kabinetam un lūgt pamainīt noteikumus, nekā cīnīties ar šo noteikumu pārkāpējiem. Jau tagad gudrāki par Temīdu! Un ko pati Temīda? Viss kārtībā, tā ir visīstākā atbilde pēc būtības! Varbūt ir vērts lūgt pamainīt arī Satversmi, tad būtu vēl mazāka ķēpa.

3. aina

Tā kā ne ar ko tik absurdu man dzīvē saskarties nebija nācies, nolēmu piezvanīt tiesnesei un šo to precizēt. Nē tāda lieta neesot paredzēta. Ar tiesneses palīgu M.Vanagu gan var parunāt.

Gribēju uzzināt, kā to saprast, ka tiesa uzskata, ka man viss atbildēts pēc būtības un nekāda atbilde man vairs nav jādod, taču tomēr atzīst, ka KNAB atbilde ir prettiesiska. Kā tad šo tiesiskumu panākt?

Nekā nepanākt, prettiesiska tāpēc, ka neatbildēja mēneša laikā, bet gan pēc gada un 3 mēnešiem, un tur nekas vairs nav labojams.

Nu, bet vai tad ir atbildēts pēc būtības?

Mēs vērtējam tikai to, vai uz uzdotajiem jautājumiem sniegta atbilde, vai tā laikā sniegta. Tiesa nevērtē atbildes saturu, viņa vērtē, vai atbilde ir sniegta.

Tad kāda jēga no tiesas?

Nekādas jēgas nav, bet tas formāli likumā ir noteikts un mums tas ir jādara.

 Tad vienkārši likums ir absurds?

Jā. Pēc Satversmes 104. panta pieklājīga iestāde atbild pieklājīgi. Vai viņa atbild korekti, tas mūs neinteresē. Diemžēl tā tas ir, jā.

Bet pēc būtības tā nav sniegta.

Tas, ka jums nepatīk saturs, to tiesa nevērtē. Tiklīdz mēs konstatējam, ka jums nepatīk saturs, mēs izbeidzam tiesvedību.

Kāda tad vispār jēga no tiesas?

Tikai pieklājības normu ievērošana.

Vai atbilde, ka 2x2=76, ir pieklājīga atbilde?

Mēs saturu nevaram skatīt.

Kāpēc?

Ārpus likuma mēs neejam.

Priekškars

Te jau īsti nebūtu pat ko komentēt. Man gan ir konstruktīvs priekšlikums par bēdīgi slavenajām strukturālajām reformām. Varbūt var sākt ar tiesām. Kāpēc bija vajadzīga visa šī ākstīšanās, ja varētu kaut kur Rīgas centrā izbrīvēt nelielu telpiņu, nosaukt to par Administratīvo tiesu, nosēdināt tur kādu tantuku, lai tā visiem, kas nāk ar iesniegumiem, pavaicā:

Nākat aizstāvēt savas tiesības?

Nē, sabiedrības intereses.

Neder, nav paredzēts, sabiedrības intereses tiesā nav aizstāvamas, tikai savas.

Bet es pārsūdzu KNAB lēmumu.

KNAB lēmums ir pīļu mēsli, un pīļu mēsli Latvijas jurisdikcijai nepakļaujas.

Bet valsts ir apzagta, vēlos, lai vainīgie to atmaksātu valstij.

Jums nav subjektīvo tiesību prasīt no vainīgajām personām piedzīt konkrētas naudas summas.

Bet kaut kā taču vainīgos sodīt vajag!

Interese sodīt amatpersonu nav uzskatāma par tādu tiesisku interesi, kas būtu aizstāvama tiesā.

Labi, bet es sūdzos par iestādes atbildi.

Atbildes saturs jums patīk?

Nē.

Tad ejiet mājās – tas mūs neinteresē, tiklīdz mēs konstatējam, ka jums nepatīk saturs, mēs tiesvedību nemaz neuzsākam.

Bet ja nu man tas saturs patīk?

Tad jums vispār uz šejieni nav jānāk.

Paldies, prieks bija parunāties ar tieslietās erudītu cilvēku.

Nu, un ko tālāk? Normālā valstī jau vēl spriedumu varētu pārsūdzēt Augstākajai tiesai. Vai ir vērts? Vēlreiz uzzināt, ka KNAB ir “ievērojis pieklājības normas”? Priekš kam?

Varētu jau vērsties arī vēl citur. Kādam pavaicāt, kā tur ir ar to tiesību normu interpretāciju, lai sasniegtu lietderīgu un taisnīgu mērķi?

Satversmes tiesai varētu pavaicāt, vai saskaņā ar Satversmes 104. pantu katram ir tiesības muldēt un ākstīties, kā tik ienāk prātā, un tā skaitīsies pieklājīga atbilde? Un kas ir KNAB vadītāja atbilde uz iesniegumu par noziegumu – administratīvais akts, faktiskā rīcība, pupu mizas vai pīļu mēsli? Ko un kas vispār var pārsūdzēt? Bet viņiem jau nebūs laika atbildēt, jāaizstāv savas likumīgās tiesības saņemt trīs reizes vairāk par Ministru prezidentu. Pretējā gadījumā visa tiesas neatkarība būs sagrauta un valstī iestāsies pilnīga anarhija un haoss.

Vērsties Ģenerālprokuratūrā, kurai jāizmeklē tiesnešu darbības likumība? Tukšs numurs. 16. decembrī svinēšu 7 gadu jubileju, kopš iesniedzu Ģenerālprokuratūrā iesniegumu par ciniski, primitīvi nekaunīgu noziegumu. 5,5 gadu laikā tomēr atzina, ka noziegums noticis, tālāk – nekā.

Pavaicāt Saeimai, kāpēc tiesneši ņirgājas par likumiem un veselo saprātu? Piedevām – visu mūžu! Kāpēc tiesneša palīgam jāatzīst, ka no tiesas nav nekādas jēgas, ka likumi absurdi? Ja tas tiešām tā, tad vai sen jau nevajadzēja mainīt šādus absurdus likumus? Bet, ja likumi labi, tikai tiesneši nejēgas, vai nevajag ar steigu mainīt kādu likumu, kas ļautu ar šiem nejēgām tikt galā? Varētu pavaicāt arī par to miljonu. Vai I.Godmaņa un I.Purnes teiktais arvien vēl ir spēkā? Ja ir, tad kāpēc? Vai gaidīsim, kamēr kāds tiešām to miljonu paņems, tad nedaudz pašausmināsimies un viss?

Neesmu jurists un nevaru zināt visus smalkumus. Divas lietas gan man ir pilnīgi skaidras:

1. Nevar tā būt, ka KNAB rīcību it kā var pārsūdzēt, bet tomēr nevar.

2. Nevar tā būt, ka “atbilde” un “atbilde pēc būtības” visos gadījumos automātiski ir viens un tas pats. Pilnīgi neloģiski!

Administratīvās apgabala tiesas priekšsēdētājai Z.Kupcei, kura televīzijai stāstīja, ka, jā, tiesnešu un medmāsu atlīdzības atšķirība esot šokējoša, bet esot jāsalīdzina arī atbildība, gan kaut ko pavaicāšu. Pēc loģikas un analoģijas tad arī atbildības atšķirībai jābūt šokējošai. Tāpēc jautājums varētu būt tāds. Pieņemsim, ka kāda medmāsa pieņem lēmumu, ka cukura diabēta slimniekam insulīna injekcijas vietā jāiztaisa klizma un tā arī izdara. Jo viņa esot izlasījusi grāmatā, ka insulīnu nekādā gadījumā injicēt nedrīkst, tāpēc labāk uztaisīt klizmu. Slimnieka protestus vērā neņem. Ja kaut kas nepatīkot, 10 dienu laikā varot sūdzēties vecākajai māsai. Nākošajā dienā slimnieks nomirst. Slimnīcas vadība šokā, atzīst medmāsas rīcību par absurdu un domā par sodu. Saskaņā ar Z.Kupces domām – atbildība par to zema, atbilstoša saņemtajai algai. Kāda tā ir faktiski, nezinu, varu aptuveni iedomāties. Bet ziņa par šādu “medmāsu” aplidotu visas pasaules jūtubus.

Savukārt trīs Z.Kupces padotībā esošās tiesneses S.Gintere, M.Osmane un V.Zommere, kā arī rajona tiesnese A.Reitupe arī paskatījās ne tajā grāmatā vai lappusē un paziņoja, ka prasītājam ne kā privātpersonai, ne kā amatpersonai nav nekādu tiesību vērsties pie KNAB, lai tas izskatītu klajas nelikumības. Senāts šokā, atzīst tiesnešu lēmumu par absurdu un to atceļ. Par sodu gan nedomā. Jautājums Z.Kupcei – sakiet, lūdzu, kā tad izpaudusies vai izpaudīsies šī milzīgā tiesnešu atbildība? Gan medmāsa, gan tiesneses taču izdarīja vienu un to pašu – paskatījās ne tajā grāmatā vai arī nesaprata, kas tur rakstīts. Medmāsa paliktu bez soda? Nekādā gadījumā. Kā būs ar tiesnesēm? Soda atšķirībai taču jābūt tik pat šokējošai, cik šokējoša ir atalgojuma atšķirība, vai ne? Un tad, kad tiesneši kopīgiem spēkiem ar Satversmes tiesas palīdzību panāks vēl lielāku un vēl šokējošāku atalgojuma starpību, tad es vispār nezinu, kas notiks ar tiesnešu nepanesamo atbildības slogu.

Vēl nedaudz par KNAB. Nekādu principiālu nesaskaņu tur nav. Ja reiz A.Vilks un N.Vilnītis abi ir spējīgi saskatīt likuma pārkāpumus un to pazīmes, bet vienīgais, ko darīt lietas labā, ir lūgt likumu mainīt, tad tas nozīmē, ka Korupcijas Novērošanas un Atbalstīšanas Biroja misija kopīgiem spēkiem veikta. Lai tik turpina degradēt novēršanas un apkarošanas ideju. Un tās nesaskaņas bija tikai tāpēc, ka nebija laika strādāt, visu laiku bija jāķēpājas ar mani. Tā ka es visu vainu ņemu uz sevi…

Bet vispār, ja kādam tiešām draud nepatikšanas, tad tas esmu es. Lieta tāda, ka esmu KNAB iesūdzējis par vēl vienu “izmeklēšanu”. Tiesa jau notika, gaidu spriedumu. Tad, lūk, N.Vilnītis, rakstīdams tiesai paskaidrojumu, žēlojās:

“Vienlaikus birojs uzskata, ka A.Bethers, sniedzot birojā vairākkārtīgi pēc būtības vienāda satura iesniegumus, nepamatoti ierobežo citu personu Latvijas Republikas Satversmes 104. pantā ietvertās tiesības.”

Ierobežot citiem Satversmē ietvertās tiesības – tas jau ir kriminālnoziegums, valsts iekārtas graušana, sabotāža. Nezinu, kādā atbildības grozā tiesnese Kupce ievietotu mani, bet es nebrīnītos, ja par to man piespriestu nošaušanu caur pakāršanu, ar sekojošu giļjotinēšanu, saraustīšanu gabalos un finišā sadedzināšanu sārtā. Par laimi esam pievienojušies visādām konvencijām, un visas šīs riebeklības tiktu aizstātas ar mūža ieslodzījumu.

Ļoti gan ceru, ka tik bargi sodīts netikšu, un tiesa apmierināsies vien ar manis notiesāšanu par cieņas neizrādīšanu tiesai. Šā vai tā – sāku kaltēt sausiņus…

Paldies visiem tiem, kuri izlasīja līdz galam, kaut ko pārdomāja, kaut ko varbūt darīs lietas labā. Ceru, ka visi jau sen saprata, ka visā aprakstītajā paša nodarījuma fakts un tā smagums kļuvis par otršķirīgu jautājumu. Šausmas pārņem jau iedomājoties vien, ka šāds “izmeklēšanas” un “tiesāšanas” stils varētu būt norma daudz smagākos gadījumos. Ka tas ir tā, uz to uzskatāmi norāda tas, ka tā strādā gan KNAB, gan prokuratūra, gan daudzas tiesas ne jau vienā vien epizodē. Cik nav dzirdēts par izmeklēšanu un tiesu dīvainībām! Un tas jau ir vairāk nekā nopietni. Un vai nebūtu lietderīgi vienu šādu konkrētu gadījumu speciālistiem “izķidāt” pa teikumam, vārdam, zilbei? Ar konkrētiem secinājumiem.

Jā, tiesu vara ir neatkarīga, neviens nedrīkst to ietekmēt. Cik nav dzirdēts, ka arī KNAB jāpadara pilnīgi neatkarīgs. Tad ko darīt???!!! Trulā vienaldzībā noraudzīties uz patvaļas, totālas bezatbildības un klaja stulbuma triumfu?

Zinu, ka daudziem nepatiks mans karātavu humors un galējie salīdzinājumi, bet darīju to pilnīgi apzināti, lai speciāli pasvītrotu notikušā un notiekošā nejēdzību.

Bet visiem tiem, kuriem manis teiktais ir pupu mizas, pīļu mēsli un slima suņa murgi, kuriem tas ir galīgi nesvarīgi vai kuri aiz garlaicības aizmiga jau pie 3. lappuses – dusiet saldi! Viss notiks, kļūs vēl sliktāk, murgaināk un absurdāk varbūt tieši pateicoties jums. To gan es attiecinu tikai un vienīgi uz tiem, kuri, pateicoties savām zināšanām, ieņemamajam amatam, iespējamai ietekmei u.c., tik tiešām ir spējīgi kaut minimāli kaut ko ietekmēt. Nemaz jau nerunājot par tiem, kuriem tas viss ietilpst tiešajos pienākumos.

P.S. Visiem interesentiem varu sniegt paskaidrojumus un jebkura manā rīcībā esoša dokumenta kopijas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...