Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Klusums Rīgas domē

Fanija Golda
29.07.2019.
Komentāri (20)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies atvaļinājumos un izbauda brīvo laiku. Piemēram, portālos ievietotajās fotoreportāžās bija redzams, ka Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs apmeklē Laimas Vaikules organizēto festivālu Dzintaru koncertzālē.

Šķiet, ka tik relaksētai Burova attieksmei pret situāciju Rīgas domē ir zināms pamats. Domājams, viņš labi apzinās, ka šobrīd ir vienīgais mēra amata kandidāts, kurš tiek uzskatīts par reāli iespējamo. Kaut arī pirms pāris nedēļām Burovs paziņoja, ka vairs nerīkos apspriedes ar citu frakciju pārstāvjiem līdz noteiktajai mēra vēlēšanu dienai 19.augustā, neviens nešaubās, ka klusībā notiek diezgan aktīvas dažādu pušu apspriedes par iespējamiem valdošās koalīcijas variantiem.

Iespējams, lielākais šķērslis Burova plāniem ir Eiropas Parlamentā ievēlētais bijušais Rīgas mērs un partijas “Saskaņa” līderis Nils Ušakovs. Ir skaidrs, ka Ušakovs grib saglabāt kontroli Rīgas domē arī turpmāk, tāpēc viņš cīnās par ārkārtas vēlēšanu rīkošanu. Ušakovs ir pārliecināts, ka šādā veidā panāks atkārtotu “Saskaņas” uzvaru Rīgas domē un nodrošinās paklausīgu “balsošanas mašīnu” turpmākajos gados.

Tas Ušakovam varētu būt ļoti svarīgi, lai ilgāk nepieļautu informācijas nākšanu atklātībā par notikušajām nejēdzībām pašvaldībā. Tikpat ieinteresēti status quo saglabāšanā ir arī tā sauktie aizkulišu spēlētāji, kuriem varētu rasties grūtības savu plānu piepildīšanā.

Arī citi “Saskaņas” smagsvari, piemēram, Jānis Urbanovičs aicina rīkot ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē. Iedvesmojusies no sekmīgajiem vēlēšanu rezultātiem Eiropas Parlamentā, kad tajā tika ievēlēts ne tikai Ušakovs, bet arī partijas “Gods kalpot Rīgai” līderis Andris Ameriks, “Saskaņas” vadība vēlas šos panākumus atkārtot ārkārtas vēlēšanās Rīgā.

Tas ļaus ne tikai salabot izjukušo partijas “balsošanas mašīnu” pašvaldībā, bet arī dos pamatu paziņot, ka dzīve sākas no slavenās “baltās lapas” un turpmāk “Saskaņai” vairs nebūs nekādas saistības ar izveidoto korupcijas sistēmu Rīgas domē, par ko liecina daudzie korupcijas skandāli pašvaldības uzņēmumos, piemēram, “Rīgas satiksmē” un Rīgas Tūrisma attīstības birojā.

“Saskaņai” ir jārūpējas par saviem daudzajiem biedriem un atbalstītājiem, kuri strādā dažādās Rīgas domes struktūrās un pašvaldības uzņēmumos. Ne mazāk svarīgi “Saskaņai” ir saglabāt iespējas izmantot pašvaldības finansējumu partijas projektu īstenošanai un uzticamāko biedru atalgošanai. Arī tāpēc ir jārīko ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē, kamēr vēl ir iespējams šim nolūkam novirzīt naudu no pašvaldības uzņēmumiem un citām struktūrām.

Ir viegli iedomāties, ka jau pēc pāris mēnešiem visur Rīgā būs redzami plakāti ar “Saskaņas” simbolu Ušakovu, kuru joprojām atbalsta daudzi Rīgas iedzīvotāji. Drīz sociālajos medijos atsāksies “Saskaņas” organizētas propagandas kampaņas, stāstot, cik labi Rīgā darbojas Ušakovs un viņa atbalstītāji, kuriem traucē strādāt sliktie nacionālisti.

Ušakovs jau ir paziņojis, ka kandidēs pašvaldības ārkārtas vēlēšanās. Tas nozīmē, ka likmes ir pietiekami augstas. Tiesa, nav zināms, vai Ušakovs tiešām atteiksies no ērtās dzīves Briselē, lai pusotru gadu varētu darboties Rīgas domē. Taču tas netraucē viņam kļūt par tā saukto reklāmas seju “Saskaņas” priekšvēlēšanu kampaņā.

Paradoksālā kārtā šiem “Saskaņas” plāniem visvairāk traucē Rīgas mēra kandidāts Burovs, kuram var izdoties iegūt atbalstu Rīgas mēra vēlēšanās 19.augustā. Iespējams, par viņu varētu nobalsot arī “Saskaņas” frakcijas atkritēju četrinieka izveidotā tā sauktā neatkarīgo deputātu frakcija, kuru veido bijušie Ušakova uzticamie atbalstītāji vicmērs Vadims Baraņņiks, Aleksejs Rosļikovs, Valērijs Petrovs un Vitālijs Dubovs. Nav šaubu, ka Ušakova kontrolētā “Saskaņas” frakcija darīs visu iespējamo, lai nepieļautu Burova ievēlēšanu.

Cits stāsts ir par opozīcijas partijām Rīgas domē. Savu kandidatūru Rīgas mēra vēlēšanām ir pieteicis frakcijas “Latvijas attīstībai” līderis Viesturs Zeps. Viņš ir gatavs vienoties ar atsevišķiem “Gods kalpot Rīgai” deputātiem un, iespējams, arī ar atsevišķiem “Saskaņas” deputātiem, lai panāktu valdošās koalīcijas izveidošanu.

Savdabīgu paziņojumu ir sniegusi Nacionālās apvienības frakcija, pieprasot iepriekš vienoties par vairākām prasībām, tajā skaitā par tā sauktā Uzvaras pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā. Ir grūti iedomāties, kurš šobrīd būtu gatavs nodarboties ar šī pieminekļa nojaukšanu, tāpēc nav īsti skaidrs, ko vēlas pateikt Nacionālās apvienības frakcijas deputāti. Iespējams, tā ir tikai gatavošanās iespējamām ārkārtas vēlēšanām, lai novērstu uzmanību no korupcijas skandālā iesaistītās Rīgas domes deputātes Baibas Brokas. Ir patīkamāk runāt par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nekā par Brokas saistību ar korupcijas skandāliem.

Ir maz dzirdams par pārējo opozīcijas partiju aktivitātēm, piemēram, par “Jaunās Vienotības” un Jaunās konservatīvās partijas plāniem. Visticamāk šo partiju deputāti vienkārši gaida, ar ko beigsies juceklis Rīgas domē un kas tiks sarunāts līdz 19.augustam. Šo partiju pārstāvji, piemēram, Vilnis Ķirsis un Jānis Ozols aktīvi runā par nepieciešamību rīkot ārkārtas vēlēšanas.

Gribas jautāt, vai visas opozīcijas partijas apzinās savas reālās izredzes ārkārtas vēlēšanās un arī priekšvēlēšanu kampaņai nepieciešamo finansējuma apjomu. Nav pamata uzskatīt, ka Rīgas krievvalodīgie iedzīvotāji tagad atteiksies no balsošanas par Ušakovu un aktīvi balsos par latviešu partijām. “Saskaņai” joprojām ir augsts reitings sociālajās aptaujās, un ir bieži dzirdēts, ka daudzi krievvalodīgie vēlētāji netic tam, ka Ušakovs būtu vainīgs daudzajos korupcijas skandālos. Turklāt šie Ušakova atbalstītāji uzskata, ka tikpat daudz zaga arī agrāk, kad Rīgas domes vadībā bija latviskās partijas.

Nesen Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa informēja, ka gadījumā, ja 19.augustā neizdosies ievēlēt jaunu Rīgas mēru, Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanas varētu sarīkot šī gada decembrī vai nākamā gada janvārī. Bērziņa skaidroja, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai vajadzēs četru mēnešu laikā izveidot vēlētāju reģistru. Būs nepieciešams Saeimas balsojums, lai noteiktu konkrētu ārkārtas vēlēšanu datumu.

Būs interesanti vērot, kas īsti notiks 19.augustā un vai izdosies ievēlēt Burovu vai Zepu mēra amatā. Tad arī varēs domāt par to, kas tuvākajā laikā sagaida Rīgas iedzīvotājus. Ja Rīgas mērs netiks ievēlēts, rīdzinieki varēs ērti iekārtoties pie datora vai televizora un sekot līdzi politiskajam šovam – Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Tas solās būt pietiekami atraktīvs šovs, kas ilgs līdz nākamajam gadam. 

Novērtē šo rakstu:

22
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...