Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

300 000 eiro vērtais pētījums par “Wolt un Bolt piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģisko analīzi” ir tikai pēdējais piliens tajā sašutuma un neizpratnes kausā, kas pildījies kopš bēdīgi slavenajiem “salātu” pētījumiem kovida laikā. Cik ilgi vēl zinātnes vārdā turpināsies šī naudas izniekošana.

Nauda ir ne tikai nosviesta zemē, bet vēl dubļos iemīcīta, jo veido sabiedrībā negatīvu attieksmi pret zinātni kā tādu. Šis ir kārtējais apliecinājums noteiktai tendencei. Zinātni no “zinātnes” atšķirt kļūst arvien grūtāk.

Kādas ir to galvenās atšķirības? Īstas zinātnes mērķis ir jauni tehnoloģiskie risinājumi. Tie iespējami ne tikai eksaktajās vai tehniskajās, bet arī sociālajās zinātnēs, jo inovatīvi tehnoloģiski risinājumi var būt gan ekonomikā, gan pārvaldes sistēmā, gan citur.

Taču Wolt darbinieku pieredzes “kultūrsocioloģiskās analīzes” mērķis nav ieviest kaut ko inovatīvu viņu darbā vai dzīvē. Pateikt - apgūstiet citu profesiju, meklējiet darbu ar labāku sociālo nodrošinājumu - var arī bez 300 000 eiro vērta pētījuma. Tāpēc labākajā gadījumā varam runāt par veiktu aptauju, apsekojumu. Līdz ar to zinātnes vārds šajā gadījumā ir aiz matiem pievilkts.

Daudz tuvāks ir cits šo pētījumu mērķis, kurš momentā izgaismo viltus zinātni. Proti, to galvenais mērķis, uzdevums un beigu rezultāts ir bēdīgi slavenā “naudas apgūšana”. To uzskatāmi parāda šo dažādo projektu vienādā summa. Šoreiz tie bez dažiem eiro ir 300 000, bet “dārzeņu salātu” projektos tie bija nepilns pusmiljons eiro. Desmit pētījumi par Covid-19 seku novēršanas pētījumiem, kopā pieci miljoni. Kāds ir šo “pētījumu” inovatīvais efekts? Kur šo pētījumu rezultāti ir tikuši izmantoti?

Vienādās summas liecina, ka nevis finansējums aprēķināts pēc pētījuma vajadzībām, bet gan otrādi: pētījums “piedzīts” noteiktai summai. Citiem vārdiem, šajā shēmā nekļūdīgi skaidrs, kas ir primārais. Vispirms nauda, un tikai pēc tam tiek “piegudroti” labskanīgi pētījumu nosaukumi, kuri ļautu šo naudu sekmīgi “apgūt”. Šādu “pētījumu” pielietojamie rezultāti ir tālu otršķirīgi, bet šīs prakses plašā izplatība rada noteiktu blakni. Sabiedrības atbalsts “zinātnes” finansēšanai nepieaug.

Tas arī ir šādu “pētījumu” lielākais ļaunums. Visi lieliski saprot, ka nauda zinātnei un pētniecībai ir labākā investīcija nākotnes attīstībai. Tas nevienam nebūtu papildus jāpierāda, bet, ja nauda tiek piešķirta šādiem šaubīgiem projektiem, tad rodas apjukums. No vienas puses naudu gribētos dot, bet kam? Vai tiešām šādiem “zinātniekiem”? Ir vērts atsevišķi parunāt arī par viņiem.

Sabiedrībā vienmēr ir bijuši tie, kuri prot “paņemt” valsts naudu, un tie, kuri neprot. Vieni visos sīkumos zina, kā dabūt dažādus pabalstus, “izsist” atvieglojumus, atrast caurumus likumdošanā, lai varētu no valsts kaut ko izmānīt, izblēdīt, bet citi neko tādu neprot. Viņi no valsts struktūrām cenšas turēties pēc iespējas tālāk.

Tiem pirmajiem visas šīs projektu naudas ir īsta zelta ādere. Ne tikai zinātnē. Gandrīz pilnīgi visās sfērās. Ir izveidojusies plaša un visai ietekmīga izglītotu ļaužu suga, kura šo projektu rakstīšanas mākslu, “naudas apgūšanas” zinātni ir apguvusi pilnīgi profesionāli un neslikti uz tā rēķina dzīvo. Pat parastu pasēdēšanu nosacītajā “Bolderājā”, “Aleponijā” vai “Ozirisā” viņi pamanījušies iekļaut “projekta tāmē” kā starpnozaru konferences reprezentācijas izdevumus.

Manuprāt, jau sen laiks augstskolās ieviest atsevišķu projektu rakstīšanas mācību programmu vai pat īpašu fakultāti, kurā gatavotu augsti kvalificētus projektu rakstīšanas speciālistus. Nav šaubu, ka uz šo programmu pieteiktos liels studēt gribētāju skaits, jo tā kļūst par vienu no pieprasītākajām mūsdienu profesijām. Tiesa, mākslīgā intelekta triumfa gājiens visu šo “profesiju bez profesijas” hierarhiju var stipri vien sašķobīt, bet tas jau ir cits stāsts.

Problēmu vēl padziļina šīs projektekonomikas advokāti, kuri, nespējot pēc būtības pamatot naudas piešķiršanas lietderību šiem projektiem, vai nu piesauc dažādas nepārliecinošas analoģijas (piemēram, “Interesanti, kas notiktu ar Albertu E., ja viņš prezentētu mūsu tviterekspertiem savu pētījumu par telpas un laika sakarībām?”), vai “gudrākos” gadījumos cenšas pielietot tik iecienīto fokusa pārbīdes metodi.

Tu par to, ka projekts ir nekam nevajadzīga naudas izšķērdēšana, bet tev tā vietā, lai šo pārmetumu atspēkotu un pamatotu, kāpēc tas tomēr ir labs un vajadzīgs, sāk “argumentēt”, skaidrojot, cik grūts konkurss jāiziet, lai pie šīs naudas tiktu, kādi lieli izdevumi konferenču sarīkošanai un lidmašīnas biļešu apmaksai, un vispār, kā jūs plebeji vispār uzdrošināties par kaut ko tik augstu kā zinātne spriedelēt. Sēdiet aizmugurējās rindās un klusējiet.

Uzskatāmu šīs arogantās augstprātības piemēru sniedz par nesekmību no iekšlietu ministres amata atbrīvotā Marija Golubeva: “Nekas tā neliecina par tumsonību, kā naidpilni uzbrukumi zinātniekiem.” Šajā īsajā teikumā kā ūdens pilienā sakoncentrējusies visa liekulīgās “labo un pareizo” sektas ideoloģija.

Visi, kas ārpus sektas, ir tumsonības pārpilni. Tikai mēs vienīgie augstu virs galvām turam gaismu nesošo gudrības lāpu. Visi, kas ārpus sektas, ir naidpilni. Tikai mēs vienīgie ar augstu empātiju apveltīti un mīlestības piepildīti. Visi, kas ārpus sektas, citiem uzbrūk, kamēr mēs vienīgie atvērti un iekļaujoši. Ideoloģiskā konstrukcija izcila. Visi apkārt netīri, no galvas līdz kājām nošmulējušies, tikai mēs vienīgie sniegbaltās kleitās un uzvalkos šajā nebeidzamo dubļu okeānā. Ar svēto nimbiem ap galvām.

Un tad brīnās, no kurienes izlien visādi Trampi un kāpēc cilvēki ir gatavi par tādiem balsot. Bet par ko tad citu? Par Golubevām un viņai līdzīgiem svētulīgiem sektantiem?

Līdz ar to šī nekaunīgā naudas apgūšana, nelietīgi izmantojot augsto zinātnes vārdu, rada arī tīri politiskas perturbācijas ar bīstamām sekām. To nevajadzētu aizmirst. Kā reiz teica viens īsts zinātnieks bez pēdiņām: katra darbība rada pretdarbību ar tieši tādu pašu spēku, kāds pielikts darbībai.

Novērtē šo rakstu:

99
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi