Iesaki rakstu: 
Diskutējot par plānotajiem koku ciršanas noteikumiem, es esmu dzirdējis daudz. Mežzinātņu doktors man ir paskaidrojis, kāpēc Latvijā ir tik maz zaļo vārnu. LVM valdes loceklis norādījis, kāpēc apdraudēts melnais stārķis, kamēr tā paša uzņēmuma padomes priekšsēdētājam ir savs redzējums par kaķu ietekmi uz putniem. Meža īpašnieku biedrības izpilddirektore izklāstījusi, kādos mežos dzīvo mazais ērglis un kā to ietekmēs koku ciršanas noteikumu grozījumi. Savukārt Kokrūpniecības federācijas vadītājam ir skaidrs viedoklis par to, kuri mežu biotopi ir nelabvēlīgā stāvoklī un kāpēc.
Bet, ja par putniem un biotopiem drīkst izteikties visi, tad par mežu apsaimniekošanu gan runāt drīkst tikai izglītoti nozares profesionāļi. Tā var spriest pēc meža nozares pārstāvju reakcijām uz šonedēļ klajā nākušo atklāto vēstuli, kas aicina uz mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Ko gan kāds dzejnieks vai aktieris var zināt par mežu apsaimniekošanu! Es, gadiem mācījies nozares profesionālis, zinu, ko daru! Un cik tad viņiem pašiem to mežu? Lai pērk mežus un apsaimnieko, kā grib, gudrinieki!
Šī būtu laba pieeja arī citiem gadījumiem. Kaimiņš, miglojot savu lauku, nomigloja arī tavus ogu krūmus? Nu un tad - viņš ir zemnieks, viņš zina, ko dara. Ko tu par to Rail Baltica cepies? Par to lai domā inženieri un celtnieki! Ak, jums, dakter, ir viedoklis par valsts budžetu? Nē, nē, to atstājiet ekonomistu ziņā!
Un tad es varētu izvilkt savu bioloģijas doktora diplomu un paziņot, ka par mežiem drīkst izteikties tikai mācīti biologi. "Jā gan," varētu bilst jaunais Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns. "Taču ne jau kurš katrs biologs! Mežā galvenais ir koki, tāpēc šeit vārds dendrologiem."
Kaut kā muļķīgi, vai ne? Un vēl muļķīgi ir tas, ka, noniecinot citu tiesības izteikties, atklātās vēstules parakstītāju ķengātāji demonstrē pašu savu nekompetenci par to, ko nozīmē ilgtspējīga mežu apsaimniekošana.
"Mežs nav mērāms tikai latos un kubikmetros, tas pilda neaizstājamas ekoloģiskās un sociālās funkcijas gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī," teikts Latvijas meža politikā. Savukārt Meža likumā lasāms, ka meža ilgtspējīga apsaimniekošana ir "meža pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un intensitātē, kas saglabā meža bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, dzīvotspēju un potenciālu tagadnē un nākotnē, spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī".
Neviens neapstrīd to, ka mežkopis prot izaudzēt koku un mežizstrādātājs prot šo koku nozāģēt, taču neaizmirsīsim, izglītotie meža nozares profesionāļi, ka mežs nav tikai koksne, un arī dzejniekam, ornitologam, juristam, ārstam, aktierim un visiem pārējiem ir tiesības uz viedokli par to, kā meži būtu apsaimniekojami tā, lai neciestu putni, cilvēku veselība, iespējas mežā atpūsties un iedvesmoties, lai netiktu apdraudētas Latvijas iedzīvotāju tiesības uz dzīvi kvalitatīvā vidē! Lai galu galā koksne patiesi nekļūtu par vienīgo mežu devumu.
"Paldies visiem, kas cīnās par to, lai mežus saglābtu," man zvanīja un teica viens no pensionētajiem mežkopjiem, kad bija uzzinājis par atklāto vēstuli mežu aizstāvībai. Bet, jā, viņš arī droši vien bija viens no tiem, kam vajadzētu paklusēt, kamēr profesionāļi strādā.
Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
