Iesaki rakstu: 
Vai jūs zināt, ka 2021. gada 14. jūlijā toreizējā Kariņa valdība (ar ministriem Pūci, vēlāk Plešu) vienpusēji un bez jebkādas nozares izvērtēšanas parakstīja krietni paaugstinātus klimata mērķus – palielinot Latvijas nacionālo mērķi emisiju samazināšanai no -6% uz -17% līdz 2030. gadam? Bez aprēķiniem. Bez ietekmes uz tautsaimniecību novērtējuma. Bez budžeta seguma.
Šobrīd pieejamie aprēķini (no Satiksmes ministrijas) liecina, ka šo mērķu izpilde Latvijai izmaksās vismaz 13 miljardus eiro. No šīs summas reāli pieejams finansējums no ES fondiem/budžetā ieplānotā ir tikai 2,5–3 miljardi eiro, tātad trūkst vismaz 10 miljardu eiro, kas būs jāsedz no Latvijas valsts budžeta jeb mūsu visu – iedzīvotāju un uzņēmēju – kabatām.
Tas nozīmē, ka 4 gadu laikā mums jāatrod 10 miljardi eiro virs jau ieplānotā valsts budžeta deficīta – 2 miljardiem eiro gadā, virs jau trūkstošajiem 5% IKP aizsardzībai, 4,5 miljardiem eiro Rail Baltica būvniecībai, 380 miljoniem AirBaltic glābšanai.
Tātad vienlaikus liegsim iedzīvotājiem braukt ar auto un liesim degvielu militārajai tehnikai, būvēsim robežnocietinājumus un pirksim raķetes. Tikmēr pirksim elektrobusus pašvaldībās ar kuriem draudu gadījumā nevarēsim aizvest iedzīvotājus, jo baterija tur tikai 100km, nopietni?
Tikmēr Grieķija ir nākusi klajā ar radošu risinājumu – "Climate Resilience Tax" jeb klimata noturības nodevu, kas tiek iekasēta no katra tūrista par nakšņošanu. Tas valstij sniedz 600–800 miljonus eiro gadā un neskar vietējo iedzīvotāju maciņu.
Bet Latvijā šādu iespēju nav – jo Kariņa valdība COVID-19 laikā iznīcināja tūrismu un tas vēl šodien ir par ~23% zem 2019. gada līmeņa, kamēr mūsu kaimiņi jau sen ir atguvušies (skat.
Esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad ir karš Eiropā, robežas jāstiprina, jābruņojas un jānodrošina mūsu eksistence, klimata mērķu izpilde nevar būt prioritāte. Degviela, ko mēs nedrīkstēsim lietot savā automašīnā, tiks sadedzināta militārajā tehnikā mācību laikā.
Mums neaug nauda kokos, un aizņemšanās iespējas nav bezgalīgas. Valsts aizņemšanās limits, pēc Valsts kases un FM aprēķiniem, ir tikai 5,5 miljardi eiro, kas jau izsīkst 2028/29. gadā. Tos nedrīkst izšķērdēt valsts aparāta uzturēšanai vai mērķiem, kas neveido nākotnes ieņēmumus.
Es aicinu nekavējoties iesaldēt Latvijas uzņemtos klimata mērķus, pārtraukt bezatbildīgo aizņemšanās un budžeta izšķērdēšanas kursu, un pārskatīt nākamo gadu budžeta prioritātes, iekļaujot tajās tikai to, kas:
- stiprina valsts drošību,
- veicina ekonomikas izaugsmi,
- palielina ieņēmumus, nevis izdevumus.
Pretējā gadījumā katrs Latvijas iedzīvotājs samaksās vismaz 1200 eiro gadā (ja tiks pieļauta esošās valdības aizņemtās naudas izpļakarēšana) jeb 100 eiro mēnesī no savas algas tikai par valsts parāda apkalpošanu, lai segtu šo utopisko politiku.
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
